Pārliecinošais "nē", ko grieķi svētdien referendumā teica starptautisko aizdevēju piedāvātajiem izdevumu samazināšanas pasākumiem, atstāj maz iespēju interpretācijām. Vienlaicīgi šis rezultāts netieši norāda, ka grieķu vidū biedējoši straujā tempā samazinās atbalsts eiro.
Jebkurā gadījumā – neskaidrība ir pieaugusi gan Grieķijā, gan Eiropas Savienībā (ES). Svētdienas notikumi tuvākajās dienās negatīvi atbalsosies pasaules finanšu tirgos, tostarp izraisot akciju vērtību samazināšanos. SEB vecākais ekonomists Roberts Bergkvists analizē situāciju, atbildot uz 12 jautājumiem.
Sarunas par jaunu – trešo finanšu palīdzības programmu Grieķijai vēl joprojām ir iespējamas. Taču to priekšnosacījums ir Grieķijas valdības spēja rīkoties konstruktīvi un būt gatavai kompromisiem. Ja Atēnas turpinās demonstrēt to pašu augstprātību, kas izskanējusi līdzšinējos sarunu mēģinājumos, visdrīzāk neizdosies atvērt durvis uz jauniem krīzes risinājumiem un Grieķijai neatliks nekas cits kā, ieviešot paralēlu valūtu, spert platu soli izejas virzienā no eirozonas. Turklāt kopš svētdienas ir pieauguši riski, ka populistiskās partijas citās eirozonas valstīs varētu mēģināt sekot sliktajam Grieķijas piemēram.
Kādi ir Grieķijā notikušā referenduma rezultāti?
Iedzīvotāju līdzdalība referendumā bija augsta – 63%, būtiski pārsniedzot minimālo nepieciešamo apjomu (40%). Atbildi "jā" izvēlējušies 38,7% balsotāju, atbildi "nē" – 61,3%.
Vai šie rezultāti ir saistoši?
Pagājušajā piektdienā (3. jūlijā) Grieķijas Valsts padome (augstākā administratīvā tiesa) apstiprināja referenduma atbilstību konstitūcijai. Neskatoties uz to, referenduma pretinieki var apstrīdēt balsojuma rezultātu derīgumu, pamatojot to ar pārāk īsu laika termiņu (no paziņojuma par referenduma rīkošanu līdz nobalsošanas datumam bija tikai nedaudz vairāk nekā nedēļa), sarežģīti formulēto referenduma jautājumu, kā arī neskaidrībām par faktisko balsojuma priekšmetu, jo starptautiskie aizdevēji savu priekšlikumu jau bija atsaukuši.
Taču grieķi ir pateikuši "nē" taupībai. Kas notiks tālāk?
Šis iznākums Aleksa Cipra valdībai ir sniedzis spēcīgu mandātu turpmākajām sarunām. Grieķijas nākotne eirozonā būs atkarīga no Grieķijas valdības vadītāja tālākās rīcības.
Pozitīvais scenārijs. Valdības vadītājs Ciprs izmanto pēdējo nedēļu apjukumu, lai nostiprinātu savas pozīcijas, un izmanto Grieķijas iedzīvotāju sniegto pārliecinošo mandātu sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Aizdevēji ir apliecinājuši atvērtību turpmākajām sarunām pēc referenduma rezultātu saņemšanas. Atēnas varētu saņemt trešās finanšu palīdzības programmas piedāvājumu, taču būs nepieciešams laiks, lai panāktu vienošanos. Turklāt šāda vienošanās būs jāapstiprina arī atsevišķu citu valstu (piemēram, Vācijas) parlamentos.
Negatīvais scenārijs. Ciprs turpina rīkoties neprognozējami, dialoga vietā izvēloties konfrontāciju. Tuvāko dienu laikā netiek panākta vienošanās par jaunu finanšu palīdzības programmu Grieķijai un papildu ārkārtas finansējumu no Eiropas Centrālās bankas (ECB). Tā rezultātā Grieķijai pakāpeniski jāievieš sava iekšējā valūta, sperot platu soli izejas virzienā no eirozonas (Grexit).
Vai Grieķijas valdība ir ieinteresēta panākt kompromisu?
Grieķija patlaban atrodas akūtā likviditātes krīzes stadijā, un tai nepieciešama apjomīga finanšu palīdzība no ārpuses. Mērķtiecīgi rīkojoties, Ciprs var veiksmīgi izmantot grieķu "uzticības balsojumu", lai iegūtu papildu finanšu palīdzību un restrukturizētu Grieķijas esošās parādsaistības.
Vai Grieķija pametīs eirozonu?
Referenduma rezultāts nesniedz skaidru atbildi uz šo jautājumu. Atēnu politiķi argumentē, ka neviens nevar piespiest Grieķiju izstāties no eirozonas un, ja notiks šādi mēģinājumi, Grieķija vērsīsies ES Tiesā, lūdzot vērtēt šāda soļa likumību. Iespējams, ka Grieķijai šajā ziņā ir taisnība, taču vienlaikus jāsecina, ka balsojuma rezultāts netieši norāda, ka grieķu vidū ir mazinājies atbalsts vienotajai valūtai eiro.
Taču arī pārējās 18 eirozonas dalībvalstis var rīkoties, lai Grieķija faktiski būtu spiesta pakāpeniski atteikties no eiro un ieviest savu paralēlo valūtu. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible jau ir norādījis uz risinājumu – Grieķijas līdzdalības apturēšanu eirozonā uz noteiktu laika termiņu. Šāds risinājums visdrīzāk būtu savietojams ar ES līgumiem, tas atvieglotu Grieķijas iespējas nostādīt savu ekonomiku atpakaļ uz kājām un ļautu pārējai valūtas savienības daļai turpināt funkcionēt.
Kā rīkosies Eiropas Centrālā banka?
ECB var lemt nekavējoties pieprasīt Grieķijas bankām atmaksāt tām izsniegto ārkārtas finansējumu 90 miljardu eiro apmērā. Taču, visticamāk, ECB nogaidīs, līdz būs zināma Eirogrupas finanšu ministru un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pozīcija. Lēmumi, kas noteiks turpmāko Grieķijas likteni, pamatā ir politiskas dabas.
Kādas būs ekonomiskās sekas?
Politisko neskaidrību rezultātā tiks bremzēta Grieķijas valsts ekonomiskā atveseļošanās. Ja īsā laika posmā izdodas atjaunot uzticību Grieķijas politiskajiem līderiem, var atjaunoties ekonomikas izaugsme. Taču pastāv būtisks risks, ka īstermiņā Grieķijas izaugsmes rādītāji saglabāsies negatīvi.
Grieķija veido vien nelielu daļu no ES un pasaules ekonomikas. Tādēļ notikumu attīstība Grieķijā neatstās paliekošu efektu uz Eiropas un pārējās pasaules ekonomiku izaugsmes rādītājiem.
Kādas būs finansiālās sekas?
Sagaidāms, ka Grieķijas finansiālajā sistēmā turpinās valdīt nedrošība. Grieķijas sliktie ekonomiskie rādītāji turpinās pasliktināt iedzīvotāju dzīves līmeni un maksātspēju. Vienlaikus saglabājas risks, ka pēc jaunu kapitāla kontroles pasākumu ieviešanas iedzīvotāji turpinās masveidā izņemt savus līdzekļus no Grieķijas bankām. Taču īstermiņā šī ir ECB problēma.
Patlaban jebkuras maksātspējas un likviditātes problēmas Grieķijas bankās lielākoties ir eirozonas centrālo banku sistēmas problēma un pārbaudījums kolektīvās finanšu stabilitātes mehānismiem. Tas ierobežo problēmu eskalācijas riskus.
Kādas būs politiskās sekas?
Politiķiem Atēnās būs jāizdara nepatīkamas izvēles, lai risinātu gan cikliskās, gan strukturālās problēmas Grieķijas ekonomikā. Būs nepieciešams plašs politiskais atbalsts valdības piedāvātajām reformām un krīzes risinājumiem, tādēļ politiskajiem līderiem būs jāspēj veidot konsekventu komunikāciju ar sabiedrību. Vienlaikus Grieķijas politiķiem ir steidzīgi jāuzlabo savas attiecības ar ES un pārējo pasauli.
Šā gada notikumu attīstība nav bijusi veiksmīga ES un eirozonai. Kritiķi norādīs, ka ES ir aizskārusi neatkarīgas valsts suverenitāti, savukārt citi uzsvērs, ka katrai valūtas savienības dalībvalstij ir jāpilda zināms noteikumu kopums. Viens no eiro projekta mērķiem ir pakāpeniski virzīties uz politisko savienību, kas nozīmētu aizvien lielāku suverenitātes deleģēšanu un federalizāciju.
Vai Grieķija saņems jaunu finanšu palīdzību?
Jā, taču tas nenotiks bez konstruktīvākas nostājas no Atēnām. Jau pirms referenduma kļuva skaidrs, ka šobrīd jautājums ir – pa kuriem kanāliem Grieķija saņems finanšu palīdzību: no dažādajiem eirozonas palīdzības mehānismiem un/vai ES Stabilitātes fonda un/vai SVF? Grieķijas ekonomiskā un politiskā sabrukuma scenārijs ir izslēgts, jo šāda notikumu attīstība tikai vairotu nestabilitāti šajā reģionā.
Kas būs jaunajā finanšu palīdzības programmā Grieķijai?
Visticamāk, ka galveno atbildību par jauno finanšu palīdzības programmu Grieķijai uzņemsies nevis SVF, bet Eiropa. Pēc SVF aprēķiniem, Grieķijai būs nepieciešama divu gadu finansējuma programma aptuveni 50 miljardu eiro apmērā. Papildus tam SVF iesaka veikt arī Grieķijas esošo saistību pārskatīšanu, pagarinot aizdevumu atmaksas termiņus.
Vai Grieķijas bankas šonedēļ būs atvērtas?
Grieķijas valdība jau ir paziņojusi, ka pirmdien, 6. jūlijā, bankas būs slēgtas. Vairāki apstākļi liek domāt, ka banku durvis netiks atvērtas arī tuvāko dienu laikā – saistībā ar neskaidrībām par Grieķijas nākotni eirozonā, jaunu kapitāla kontroles pasākumu ieviešanu, kā arī to, ka iedzīvotāji varētu turpināt masveidā izņemt savus līdzekļus no bankām.
