Ražošanas jaudu kāpinājums līdz ar darbaspēka trūkumu ir Latvijas uzņēmēju pašreizējais izaicinājums. Savukārt privātpersonām problemātiska ir ekonomiskās klases mājokļu pieejamība tirgū, kam daļa risinājuma ir pašvaldību un valsts iesaiste dzīvojamā fonda nodrošināšanā. Tā sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness bankas pirmā pusgada rādītājiem un Latvijas ekonomikas efektivizāciju vērtē SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Inovācija ir jāmācās
Šā gada divos ceturkšņos lauvas tiesa no SEB jaunizsniegtajiem kredītiem – 82% jeb 418 miljoni eiro – ir tikuši biznesa kreditēšanai. I. Tetere to skaidro ar īstenotām agrākām iestrādēm pat vairāku gadu garumā. Tāpēc privātpersonu salīdzinoši mazā daļa – 91 miljons eiro jaunajos kredītos – nenozīmē SEB pārorientēšanos, un tās stratēģija aizvien ir būt universālai bankai. Rādītāju ietekmē arī tas, ka 72% aizdevumu kompānijām ir lielajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir virs 20 miljoniem eiro gadā, un katram šādam darījumam ir liela ietekme.
Bankas vadītāja vērtē, ka tradicionālā bankas funkcija ar kreditēšanu ir vien daļa no nepieciešamās atbildes uz Latvijas biznesa pašreizējiem izaicinājumiem. «Jaudas palielina investējot, modernizējot un inovējot, kur kreditēšana var līdzēt, bet tā nebūs palīgs darbaspēka jautājumā. Izaicinājums ir, vai mēs kā uzņēmēji mācēsim palielināt savas jaudas, neaudzējot darbavietu skaitu un darot savu darbu gudrāk, vai arī tiešām būs jādomā par darbaspēka ievešanu.»
Tas neattiecas tikai uz būvniecību un mazāk kvalificētu darbaspēku, norāda I. Tetere. «Darbaspēku ieved arī IT nozare, un inženieri pie mums brauc strādāt no Baltkrievijas. Latvijā pati SEB sniedz biznesa atbalsta pakalpojumus visai SEB grupai, un arī tur mums darbinieku sastāvs ir ļoti starptautisks, jo neesam spējuši nodrošināt darbaspēku tikai ar Latvijas iedzīvotājiem.»
Blakus kreditēšanai otra daļa no atbildes uz biznesa efektivizēšanas nepieciešamību ir uzņēmēju inovācijas kompetences celšana. «Mēs daudz strādājām pie tā, lai palīdzētu inovēt un domāt par jaunu izrāvienu uzņēmējiem, jo īpaši tāda universāla banka kā mēs būs veiksmīga tikai tad, ja mūsu klientiem veiksies,» saka I. Tetere. Tāpēc SEB ir īstenojusi Izaugsmes programmu, kurā pērn tika atlasīti 12 uzņēmumi; šogad tā vēl tiek komplektēta. Programmas mērķis ir izaicināt uzņēmējus un atlasīt tādas kompānijas, kas ir gatavas augt vairākkārtīgi – «nevis par 10%, bet gan vairākas reizes. Mērķis ir palīdzēt atrast reāla izrāviena iespēju». Banka šai programmā nodrošina iespēju būt kopā ar starptautiskiem un vietējiem lektoriem un mentoriem, strādāt darba grupās, radīt un testēt idejas. «Ļoti svarīga šai programmā ir arī uzņēmēju sapazīšanās un sasirādāšanās,» saka I. Tetere. «Viens tur ir ķīmiķis un zinātnieks, otrs – IT speciālists, trešais - mārketinga eksperts, un tā lielā ideja un inovācija rodas kopā. Šī ir viena no vidēm, kur Latvijā tiek domāts ārpus rāmjiem, un tā tam ir jābūt. Sanākot kopā cilvēkiem ar ļoti dažādu pieredzi un domāšanu, rodas jaunais. Lielākoties jau inovācijas pasaulē ir radušās tieši no šādiem apvienojumiem, par ko iepriekš neviens nav iedomājies, ka tos var salikt kopā.»
Summējot – darbaspēka trūkums un spiediens uz algu kāpināšanu nozīmē spiedienu arī uz biznesa efektivizēšanu. «Līdz ar to uzņēmējs ir gatavs aizņemties, ja redz, ka ir gatavs ieguldīt nākamajā izaugsmes solī. Šķiet, uzņēmējiem ir arī uzlabojusies izjūta par noieta tirgiem,» saka I. Tetere.
«Pirms trim, četriem gadiem pēc Krimas aneksijas bija piebremzēšanās, jo daudziem tā nozīmēja pārorientēšanos. Tas atsaucās arī uz hipotekāro kreditēšanu. Tirgu stabilizācija ir notikusi, un uzņēmēji jau raugās, kas ir nākamais izrāviena solis.»
Rezerve ir sadarbībā
Būtiska Latvijas labklājības bremze aizvien ir ēnu ekonomika. «Ar biznesa necaurspīdīgumu nākas sastapties pārāk bieži. Tomēr situācija noteikti uzlabojas ar katru nākamo soli,» saka I. Tetere. «Ir jāapzinās, ka tik labā ekonomiskajā situācijā un tik turīgi mēs Latvijā neesam bijuši nekad. Protams, mēs gribam vēl lielāku stabilitāti un ilgtspēju, un to mēs varam panākt tikai ar ēnu ekonomikas mazināšanu, jo ēnu ekonomika ļauj dzīvot šodien, bet ne augt, ne eksportēt, ne nodrošināt pastāvēšanu rīt, un tā kaitē gan uzņēmējiem, gan privātpersonām, kas tajā atrodas.»
Cita vērienīga Latvijas ekonomikas efektivitātes rezerve ir pašvaldībās. «Mēs itin daudz sadarbojamies ar pašvaldībām, bet efektivitātes rezerve noteikti ir pārvaldības modelī – reģionālajā plānošanā un pārvaldībā, kas ir pārāk sarežģīta,» saka I. Tetere.
«Valsts līmenī ekonomikas efektivitāte noteikti ir meklējama pašvaldību pārvaldībā un reģionālajā plānošanā. Ar diviem miljoniem iedzīvotāju mēs nevaram atļauties 119 pašvaldības.»
Kā piemēru sadarbībai ar pašvaldībām I. Tetere min SEB grantu programmu (ie)dvesma ar 60 tūkstošu eiro lielu fondu, kurā kopā ar piecām pašvaldībām – Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novadu – banka ir izsludinājusi jaunu pieteikšanos. Pērn šāda sadarbība bija ar trim pašvaldībām. «Mēs atlasītajām biznesa idejām nodrošinām inkubācijas periodu, kad tās tiek strukturētas, tiek veidots biznesa plāns un atrasti sadarbības partneri. Beigās vairākas no šīm idejām saņem arī finansiālu atbalstu. Pašvaldības tajā aktīvi iesaistās, lai redzētu, kas viņu vidē ir vajadzīgs.» Savukārt Valmierā sadarbība ir bijusi dzīvojamā fonda deficīta risināšanā. «Šis pagaidām ir vienīgais šāds pilotprojekts Latvijā, bet mēs runājam ar Ekonomikas ministriju, ka varētu šai jomā veidot kaut ko jaunu un ārvalsts līdzdaļu,» komentē I. Tetere. «Tas varētu attīstīt dzīvojamo fondu, kas nav tikai privātajā sektorā, bet kaut kāda līmeņa sadarbībā ar valsti.»
Nekustamo īpašumu attīstītāji Latvijā orientējas uz premium segmentu, «un pat attīstītāju ekonomiskais segments Latvijas situācijai savā ziņā tomēr ir premium, jo 1500-1800 eiro par kvadrātmetru ir cena, par kādu to ekonomisko projektu var uzcelt,» vērtē I. Tetere. «Ja salīdzina ar pirktspēju, tad šī cena tomēr nav pieejama plašam vidusslānim, bet gan labi atalgotajiem.» Runājot par sadarbību ar pašvaldībām, I. Tetere norāda arī uz SEB klientu centra pārcelšanu uz Rēzekni.
«Atrast darbaspēku Rīgā mums kļuva grūti, savukārt Rēzeknē bija ļoti kvalitatīvs darbaspēks. Iznākumā SEB sava klientu centra lielāko daļu jau ir pārcēlusi uz turieni. Tas nozīmē, ka uz jūsu telefona zvanu SEB klausuli paceļ Rēzeknē un no turienes notiek arī rakstiskā e-pastu komunikācija ar klientiem.»
Tas ir bijis iespējams, pateicoties sadarbībai ar Nodarbinātības aģentūru un pašvaldību. «Finansējums ir mūsējais, un beigās jau tas jebkurā gadījumā notiek pēc tirgus nosacījumiem, tomēr pašvaldības ieinteresētība vismaz iesākumā ir svarīga,» saka bankas vadītāja. Viņa vērtē, ka pašreizējā reģionālajā sadrumstalotībā «arī labu gribošam mazas pašvaldības vadītājam ir ļoti maz resursu un viņam ir grūti pacelties pāri vietējiem apstākļiem un pateikt – mēs varam raudzīties un darīt plašāk. Mēs, SEB, jau labprāt palīdzētu un sadarbotos, bet mazākās pašvaldībās ar trim vai pieciem tūkstošiem iedzīvotāju resursu ir tik maz, ka beigās mēs pat telpu nevaram atrast. Varbūt blakus pašvaldībā tāda ir, bet tas jau ir kaut kas cits, un potenciāli labā iniciatīva apsīkst. Tāpēc mēs gribētu redzēt reģionālo reformu, kas dotu iespējas pašvaldību līmenī plānot un darboties ar lielākiem resursiem, tā radot arī lielāku efektivitāti».
«Mēs gribētu redzēt reģionālo reformu, kas dotu iespējas pašvaldību līmenī plānot un darboties ar lielākiem resursiem, tā radot arī lielāku efektivitāti,» par vienu no Latvijas ekonomikas neapgūtā potenciāla aspektiem saka SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Didzis Meļķis, Dienas Bizness
