Patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,2%. Gada inflācija pakāpās līdz 2,2%. Lielākā ietekme uz inflāciju novembrī bija pārtikai (+1,1 procentpunkts), alkoholam (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), transportam (−0,5 procentpunkti) un mājoklim (−0,3 procentpunkti).
Šobrīd piedzīvojam inflācijas viļņošanos, kas tuvākajos mēnešos pastiprināsies. Sagaidāms, ka decembrī tā uzbangos līdz 3% atzīmei un tad atkal atkāpsies uz zemākiem līmeņiem.
Patlaban inflācija ir sasniegusi līmeni, kas Eiropas Centrālās bankas ieskatā ir uzskatāms par pietiekami zemu, lai sniegtu zemas inflācijas ieguvumus. Taču vairums iedzīvotāju ir citās domās un to inflācijas uztvere ir krietni augstāka.
Joprojām inflāciju uz leju velk zemākas enerģijas cenas, kamēr pārējos segmentos cenu pieaugums atšķirīgos tempos turpinās. Turklāt īpaši saasināti tas tiek uztverts, ja kāpums skar pārtikas, veselības un komunālos pakalpojumus.
Lai arī darba algas pieaugums nodrošina pirktspējas atjaunošanos, tas norit ļoti nevienmērīgi. Tādēļ ne tikai Latvijā, bet arī citviet jūtams aizgājušās augstās inflācijas nogurums, kas atsaucas arī politiskajos procesos.
Šķiet, ka tuvākajā laikā uzstādījums par lielāku valsts iejaukšanos cenu noteikšanā saglabāsies. Taču tas drīzāk draud ar papildus birokrātijas sloga un uzņēmējdarbības sarežģītības pieaugumu, kaut būtu darāms pretēji. Birokrātiskā sloga mazināšana un konkurences veicināšana ir pamatnoteikums konkurētspējīgām cenām. Nozīmīgs virziens, kur būtu jāiegulda lielāka enerģija ir valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību efektīvāka darbība.
Joprojām būtiskākais risks inflācijas noturībai ir enerģijas cenu iespējamā nestabilitāte, kas šobrīd bažas nerada.
