Grieķijas valdības rīcība un lēmumi turpina stūrēt valsti maksātnespējas virzienā, taču pretēji vienkāršotajam skatījumam par Grieķijas potenciālajām izvēlēm kopumā iezīmējas pietiekami daudz attīstības scenāriju.
Primārais Grieķijas uzdevums, lai atrisinātu parādu problēmu, ir atdzīvināt ekonomiku. To var panākt, veicot reformas un saglabājot iespēju saņemt finansējumu.
Otra iespēja ir parādu restrukturizācija, kas nozīmē to norakstīšanu. Šis scenārijs, formāli skatoties, nav saistāms ar iespēju saglabāt dalību eirozonā, tomēr patlaban dalībvalsts statuss nav mainījies, lai gan daļēja parādu restrukturizācija jau ir veikta. Maksātnespējas fakts vēl nenozīmē automātisku eirozonas pamešanu, turklāt izstāšanās scenārijs aktualizē arī jautājumu par Grieķijas atrašanos ES. Precīzu nosacījumu, kā rīkoties šādos apstākļos, nav, tādēļ iznākums izrietēs no politiskajām likmēm un uzstādījumiem. Tomēr ir skaidrs, ka tiks darīts viss, lai Grieķija saglabātu dalību ES. Pie jebkura iznākuma, tostarp, ja tiks panākta vienošanās par aizdevuma daļas izmaksu, Grieķijas parādu krīze un ar to saistītā nenoteiktība vilksies ļoti ilgi.
Grieķijas ietekmei uz mūsu reģionu ir trīs virzieni. Pirmais ir savstarpējā tirdzniecība. Grieķijas tiešā tirdzniecība ar Austrumeiropas valstīm ir neliela. Vislielākā daļa – 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – ir Bulgārijai, savukārt pārējām valstīm tā nepārsniedz 0,5%. Latvijai pērn savstarpējā tirdzniecība bija 26 miljonu eiro vērtībā jeb 0,1% no IKP.
Otrais faktors ir Grieķijas trieciens eirozonas finanšu sistēmai, kā dēļ reģiona ekonomikas var saskarties ar kreditēšanas nosacījumu izmaiņām, līdzīgi kā tas bija vērojams 2011. un 2012. gadā. Tas varētu raisīt izmaiņas iekšzemes patēriņā un mazināt ekonomikas izaugsmes tempu. Taču kopš pirmā “Grexit” [Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas] uzplaiksnījuma eirozonas banku ekspozīcija ir krietni sarukusi, kas varētu nozīmēt arī krietni mazāku negatīvo ietekmi. No šā aspekta Baltijai, tostarp Latvijai, riski ir minimāli. Aktuālāk tas skartu Horvātiju, Čehiju, Slovākiju un Bulgāriju.
Trešais faktors ir netverams, jo ir sarežģīti izvērtēt, kā notikumi ietekmēs patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu. No vienas puses, pret šo krīzi vairāku gadu garumā varētu būt izveidojusies rezistence, tomēr ierobežota ietekme varētu būt, jo pamanāms, ka notikumi Grieķijā šūpo dažādus noskaņojuma indikatorus Vācijā.
Tāpat notikumi Grieķijā atsaucas investoru uzvedībā, piemēram, attiecībā uz Spāniju. Tajā pašā laikā uz šo notikumu fona tiek vērtētas Kipras perspektīvas. Proti, Grieķijas maksātnespējas problēmas var sniegt tās tūrisma sektoram priekšrocības, kas savukārt var sarežģīt Kipras tūrisma un visas ekonomikas izaugsmes izredzes.
Eiro vērtības krišanās uzlabo konkurētspēju, tomēr jūtama ietekme uz eirozonas eksporta rādītājiem novērojama salīdzinoši nesen. Vājāks eiro rada labākus nosacījumus arī mūsu eksportam. Grieķijas problēmas, labāki ASV ekonomikas rādītāji, kā arī dolāra likmes celšana norāda uz apstākļiem, kas var likt dolāram pret eiro nostiprināties.
Izvērtējot nosacījumus, jāsecina, ka tiešā ietekme ir maznozīmīga. Ietekmes mērogu uz Latviju galvenokārt noteiks tas, kā Grieķijas parādu krīze atsauksies uz lielākajām eirozonas ekonomikām. Ir veikti daudzi pasākumi, pateicoties kuriem potenciāli negatīvā ietekme kopš pirmā krīzes viļņa ir krietni mazinājusies. Taču liela loma būs krīzes vadībai, un jācer, ka ir izvērtēti visi riski, lai izvairītos no haotiskas notikumu attīstības, kas var strauji audzēt krīzes izmaksas.
