Par spīti ļoti augstai globālai politiskajai nenoteiktībai, ekonomiskā izaugsme pasaulē turpinās. Baltijā viens no tuvāko gadu lielākajiem izaicinājumiem būs spēja piesaistīt darbaspēku. Naftas cenu kāpums un citi faktori pamazām veicinās inflācijas pieaugumu. Latvijā šobrīd visstraujāk augošā nozare ir būvniecība, taču svarīgi tās potenciālu izmantot gudri.
Jau vairākus gadus dzīvojam globālās ekonomiskās izaugsmes zelta laikmetā, tāpēc gluži loģisks ir jautājums – vai un kad varētu sākties atslābums?
Jaunākajā SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā Nordic Outlook secināts, ka rekordzemās inflācijas periods pamazām varētu tuvoties savai noslēguma fāzei, tomēr gan šogad, gan nākamajā gadā pasaulē ekonomiskā izaugsme turpināsies, tai skaitā arī Baltijas valstīs.
Ekonomika neņem vērā politisko nenoteiktību
Šobrīd politiskā nenoteiktība ir ļoti augstā līmenī – to veicina gan saspīlējums Tuvajos Austrumos pēc ASV lēmuma izstāties no Irānas kodollīguma, gan ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, gan fundamentālas pārmaiņas Eiropā, piemēram, Brexit.
Vienlaikus tiek prognozēts, ka politisko norišu ietekme uz ekonomiskajiem procesiem tomēr būs ļoti neliela. Eksperti lēš, ka šogad un 2019. gadā pasaules IKP augs par 4%, pateicoties labai situācijai darba tirgū un augošajiem investīciju apjomiem.
Pieredze liecina, ka ASV tendences agrāk vai vēlāk ietekmē arī eirozonu, tāpēc vērts pievērst tām uzmanību. Šobrīd ASV ir krietni apsteigusi Eiropu, kur vairākas valstis cīnās ar finanšu sistēmas veselības problēmām, kamēr ASV jau atrodas nākamajā monetārās politikas ciklā.
“Ja ASV izaugsmes cikls turpināsies līdz 2019. gada vidum, tā būs vēsturiski ilgākā bezkrīzes fāze,” norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Turpinās cīņa ar biedējoši zemo inflāciju
Daudzu centrālo banku dienaskārtībā saglabāsies aizvien izteiktāka cīņa ar rekordzemo inflāciju. Sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēma šogad vēl trīs reizes cels svarīgākās procentu likmes un turpinās to darīt arī nākamgad, savukārt Eiropas Centrālā banka pirmo noguldījumu likmes paaugstinājumu varētu veikt pēc gada, kam sekotu arī refinansēšanas likmes palielinājums.
Par vienu no inflāciju veicinošajiem faktoriem kalpos gaidāmais naftas cenu kāpums. To ietekmēs gan pasaules naftas krājumu samazināšanās, gan tādi politiski lēmumi kā ASV un Irānas sadarbības pārtraukšana.
“Pieredze ļauj secināt, ka inflācija aktivizējas izaugsmes noslēguma fāzē,” saka D. Gašpuitis. Vienlaikus viņš pauž šaubas, ka centrālās bankas ar saviem manevriem spēs mīkstināt iespējamo lejupslīdi pirms nākamās recesijas.
Baltijas izaugsmi visvairāk bremzēs situācija darba tirgū
Baltijas valstīs joprojām izaugsme vērtējama kā strauja, īpaši Latvijā, tomēr problēmas darba tirgū – darbaspēka trūkums, augošais izmaksu spiediens un konkurētspējas zaudēšana – tai neļaus atraisīt pilnu potenciālu.
Igaunija pērn pārspēja visas prognozes, sasniedzot straujāko izaugsmi kopš 2011. gada – 4.9%. Lai gan arī prognozes šim un nākamajam gadam kaimiņvalstij ir labvēlīgas, tomēr tālākās izaugsmes perspektīvas jau kļūst neskaidrākas. Igaunijā šobrīd ir augstākais nodarbinātības līmenis Eiropā, kas nozīmē, ka pieejamie resursi varētu būt izsmelti un tālāka izaugsme apgrūtināta. Līdzīga situācija veidojas arī attiecībā uz algu līmeni – dažās nozarēs tas jau ir tik augsts, ka uzņēmēji var sākt apsvērt sava biznesa pārcelšanu uz citām valstīm.
Latvijā spilgti iezīmējas reģionālās atšķirības
Latvijā izaugsme turpinās, tomēr arī to tuvākajā laikā, visticamāk, piebremzēs darbaspēka deficīts. Vidējā alga valstī turpina pieaugt un tiek prognozēts, ka jau pavisam drīz tā varētu sasniegt 1000 eiro atzīmi.
Tomēr nedrīkstam neņemt vērā iespaidīgās reģionālās atšķirības – piemēram, pērn vidējā samaksa Rīgā jau pārsniedza 1000 eiro, kamēr Latgalē tā nesasniedza pat 650 eiro.
Lielas atšķirības valda arī reģistrētā bezdarba ziņā – kamēr Rīgā tas ir 4%, Latgalē pārsniedz 15%. Tāpēc viens no pašreiz lielākajiem izaicinājumiem ir – kā novirzīt darbaspēku no galvaspilsētas arī uz tālākiem Latvijas reģioniem, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas vai piesaistot viesstrādniekus.
Lietuva, starp citu, šai ziņā rīkojas aktīvāk, jau šobrīd trūkstošās darba rokas mēģinot piesaistīt Ukrainā un Baltkrievijā. Latvija ir piesardzīgāka un ieņem nogaidošu pozīciju, lai gan ir skaidrs, ka ilgi tas vairs nebūs iespējams.
Būvniecības potenciāls jāizmanto gudri
Dažādu apstākļu sakritības rezultātā, tai skaitā ES fondu pieejamības dēļ, šobrīd tieši būvniecība ir straujāk augošā nozare Latvijā. Kā liecina izsniegtās būvatļaujas, vairāk nekā puse būvniecības objektu koncentrēti Rīgas un Pierīgas reģionā.
Tieši šajā nozarē ļoti sāpīgs ir jautājums par darbaspēka piesaisti. Jau tagad izveidojusies situācija, ka būvniecības uzņēmumi uzvar konkursos, taču, laikam ejot, vairs nevar izpildīt uzņemtās saistības pieaugošo izmaksu un darbaspēka trūkuma dēļ.
Savukārt tie uzņēmumi, kas līdz šim koncentrējušies uz būvniecības eksportu, piemēram, būvējot mājokļus Skandināvijā, varētu turpmākajos gados saskarties ar pieprasījuma samazināšanos.
“Šobrīd būvniecībai apstākļi ir ļoti labi, arī nauda ir, taču pietrūkst darba roku,” norāda D. Gašpuitis. Viņš uzskata, ka, pieņemot gudrus lēmumus, būvniecības nozarei varētu būt potenciāls atgriezt mājās daļu aizbraukušo tautiešu –algu līmenis šeit nebūs tāds pats kā ārzemēs, taču izmaksas būs krietni mazākas. Tomēr jāņem vērā, ka nozares izaugsme nebūs bezgalīga.
