Aptaujā, ko SEB banka veica sadarbībā ar pētījumu aģentūru Mindscan, noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir kredītsaistības, sākuši just lielāku finansiālo stabilitāti, tomēr uz jaunu kredītu ņemšanu aptaujāto vairākums raugās piesardzīgi.
Kredītņēmēju skaits, kas izjūt savu ienākumu stabilitāti un jūtas droši par savu finansiālo situāciju arī nākotnē, pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 12%, un šobrīd tā jau ir piektā daļa kredītņēmēju. Nedaudz vairāk – 21% aptaujāto šobrīd neizjūt problēmas ar kredīta atmaksu, taču par nākotni šādas pārliecības viņiem nav.
Jaunas kredītsaistības vērtē piesardzīgi
Diezgan lielas atšķirības vērojamas reģionāli. Visstabilāk jūtas Rīgas reģionā un Vidzemē dzīvojošie kredītņēmēji, kur attiecīgi 24% un 17% respondentu snieguši pozitīvu atbildi par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē. Vislielākās grūtības izjūt Zemgales kredītņēmēji, no kuriem tikai 11% respondentu norāda, ka ienākumi ir stabili, bet teju ceturtā daļa atzīst, ka nepietiek naudas ikmēneša kredīta maksājumiem.
„Tas skaidrojams ar to, ka Zemgalē nekustamā īpašuma cenas t.s. “trekno gadu laikā” bija pietuvojušās Rīgas cenu līmenim, līdz ar to Zemgalē dzīvojošie savā laikā uzņēmās pārlieku lielas kredītsaistības, kuras tagad ir grūti segt,” skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Vairākums aptaujāto uz iespēju ņemt jaunus kredītus raugās piesardzīgi. Tikai 17% aptaujāto iedzīvotāju būtu gatavi ņemt mājokļa kredītu, no tiem 5% respondentu izsaka gatavību to darīt jau drīzumā. Aptuveni ceturtā daļa jeb 26% respondentu vēlas vispirms sagaidīt nekustamā īpašuma tirgus stabilizēšanos un aktivitātes pieaugumu un pēc tam sākt apsvērt iespēju uzņemties jaunas saistības.
E. Rudzītis komentē: „Šobrīd mājokļu tirgū ir vērojamas atgūšanās pazīmes, mēreni palielinoties darījumu skaitam un arī mājokļu kredītu pieprasījumam. Negatīvā pieredze, nepieciešamās pirmās iemaksas neesamība un domāšana īstermiņā ir iemesli, kas attur cilvēkus no ilgtermiņa saistību uzņemšanās.”
Kredītatmaksu ietekmē inflācija
Kopš pērnā gada nedaudz ir sarucis to respondentu īpatsvars, kuri netiek galā ar savām kredītsaistībām – šogad 32% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka jau esošās kredītsaistības sagādā finansiālas grūtības, gandrīz puse jeb 46% responden- tu kā galveno iemeslu, kas rada grūtības ar kredītu atmaksu, minēja paņemto pārāk lielo kredīta summu. Taču būtiska loma iedzīvotāju vērtējumā ir arī cenu pieaugumam, kuru kā galveno faktoru min trešdaļa aptaujāto kredītņēmēju.
„Aplūkojot iedzīvotāju finanses tagad un pirms pāris gadiem, ir redzams, ka iedzīvotāji ir būtiski savilkuši jostas uz pārtikas rēķina, taču aizvadītajos gados krasi – par 21% – ir pieauguši mājokļa uzturēšanas izdevumi, kurus iedzīvotāji nevar tiešā veidā ietekmēt. Turklāt iedzīvotāju ienākumi nav pieauguši – ja 2008. gadā pēc nodokļu nomaksas vidējā alga bija 350 lati, tad šogad tā varētu sasniegt vien 343 latus,” norāda E. Rudzītis.
Nekustamā īpašuma renesansi vēl nesola
SEB bankas dati liecina, ka mājokļu pieejamība šobrīd ir 3 reizes lielāka nekā 2007. gadā un Latvijas iedzīvotāji saglabā pozitīvu noskaņojumu. Tas atspoguļojas arī pieprasījuma pieaugumā pēc mājokļu finansējuma. Šā gada 1. pusgadā kopumā jaunizsniegto mājokļu kredītu apjoms SEB bankā palielinājās par 43% salīdzinājumā ar 2011. gada attiecīgo laika periodu. Tāpat ir lielāks arī aizdevumu pieprasījums – mājokļa iegādei vai remontam gada pirmajā pusē izsniegts par 23% vairāk aizdevumu nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tomēr bankas nekustamā īpašuma renesansi nesola.
„Tautsaimniecības izaugsmes un rekordzemo procentu likmju iespaidā iedzīvotāji arvien aktīvāk izrāda pastiprinātu interesi par mājokļu kredītiem, tomēr salīdzinoši zemais ienākumu līmenis ir faktors, kas ietekmē iedzīvotāju iespējas,” pārliecināts E. Rudzītis. „Ja kredīta vidējais apjoms, ko mēs izsniedzam šobrīd, ir ap 25 tūkstošiem latu, tad salīdzinājumā ar pirmskrīzes gadiem tas ir divas reizes mazāk. Tādēļ nav pamata bažām par iespējamu jaunu kreditēšanas bumu vai strauju mājokļu cenu kāpumu.”
