Šā gada 3. ceturksnī Latvijas IKP ir samazinājies par 1,6%. Savukārt 9 mēnešos IKP ir krities par 0,5%. Gada pēdējā ceturksnī būtiski pavērsieni ekonomikā nav gaidāmi, lai gan datos varētu uzrādīties nedaudz pozitīvākas dinamikas iezīmes.
Nākamgad pakāpeniski turpinās stiprināties mājsaimniecību patēriņš, ko balstīs gan stabilais darba tirgus, gan tālāka pirktspējas nostiprināšanās. Vājā eirozonas ekonomika un inflācijas mērķu sasniegšana spiedīs ECB straujiem soļiem turpināt mazināt procentu likmes, kas nodrošinās labākas atgūšanās izredzes eksportam.
Daudzviet soli pa solim aktivizējas nekustamā īpašuma tirgus, Zviedrijā būvniecībā zemākais punkts jau ir aiz muguras, lai arī turpmākā atgūšanās būs lēnīga. Sagaidāms, ka pēc ilgstošas aizkavēšanās, paātrināsies ES fondu ieplūde.
Zemākas procentu likmes iekustinās arī privātās investīcijas. Kreditēšanas aktivitāte gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu vidū pēdējos mēnešos ir sākusi atdzīvoties. Caurmērā virziena rādītāji norāda uz mērenu un pakāpenisku izaugsmes paātrināšanos nākamā gada laikā. Tomēr riska līmenis nozīmē, ka sagaidāmā paātrināšanās ir trausla.
Divi būtiskākie riski saistās ar reģiona drošības vides un tirdzniecības politikas izmaiņām, kas tiešā veidā izrietēs no D. Trampa turpmākās politikas.
Jebkuri soļi, kas mainīs reģiona drošības situācijas nenoteiktību, ietekmēs arī Latvijas ekonomisko aktivitāti. Ja D. Tramps spēs situāciju stabilizēt vai pat uzlabot, pārliecības stiprināšanās uzlabos ekonomikas asinsriti. Ja karadarbība Ukrainā nosvērsies par labu Krievijai, gan politiskās, gan ekonomiskās sekas grūti prognozēt. Šādos apstākļos nervozitāte un nenoteiktība pieaugs, ietekmējot ekonomiskos procesus. Tāpat jārēķinās ar dažādu sabotāžas gadījumu iespējām, kas var ekonomiskos procesus palēnināt.
Visticamāk, ka ASV un Eiropa no jauna saķersies savstarpējā ekonomiskās politikas konfrontācijā. Ja šīs politikas ietekmē tiks iedragāta eirozonas lielāko ekonomiku izaugsme, caur tirdzniecības partneru izaugsmes iespēju sarukumu tiešā un netiešā veidā tiks ietekmēta arī Latvijas izaugsme. Arī tiešā ietekme var būt jūtama, jo ASV tirgus loma Baltijas valstu preču eksportā pēdējos gados ir būtiski pieaugusi.
Eiropu un Latviju var skart ASV izvērstais tarifu karš arī ar citiem reģioniem, īpaši Ķīnu. Šādos apstākļos Ķīnas produkcija, kas nenonāks ASV, meklēs citus tirgus, bieži vien piemērojot agresīvu cenu politiku.
