Iepriekšējo nacionālo kontu datu revīzija ir pamainījusi skatu uz to, kas šogad ekonomikā notiek, tai skaitā 2023. gadā. Atbilstoši jaunākajiem datiem, pērn ekonomika pieauga par 1,7%, pretēji agrāk uzrādītajam sarukumam par 0,3%. Rezultātā izveidojies pamats datu svārstībām šogad. Kā liecina ātrais novērtējums, 3. ceturksnī Latvijas IKP gada laikā ir samazinājies par 2,4%.
IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 4,1% un pakalpojumu nozarēs par 2,3%. Par 1,3% mazāk iekasēti produktu nodokļi. Izaugsmes krituma dziļumu 3. ceturksnī par 2,4% izveidoja straujais pieaugums pērn, kas sasniedza 3,6%. Līdz ar to var pieņemt, ka ceturtajā ceturksnī situācija tik drūmu ainu neuzrādīs.
Šā gada 3 ceturkšņu veikums uzrāda, ka ekonomika ir samazinājusies par 0,7% un gadu noslēgs ar kritumu par 0,4%. Šie dati nemaina kopējo ainu, kas liecina, ka gaidītā atgūšanās gada otrajā pusē iekavējas. To veido joprojām vājā ārējā vide, kuras ietekmē lejupslīde turpinās eksportā un apstrādes rūpniecībā.
Eirozonas Oktobra PMI indekss apstiprina vājo eiro zonas izaugsmi, un oktobra inflācijas dati noteiks to, vai decembrī Eiropas Centrālā banka procentu likmi samazinās nevis par 25, bet par 50 bāzes punktiem, lai pastiprinātu atbalstu ekonomikai. Sarežģījumi ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi uzrādās zemajā būvniecības aktivitātē. Savukārt iekšējais patēriņš atgūstas ārkārtīgi lēnīgi.
Nākamgad pirktspējas nostiprināšanās turpinās veidot labvēlīgu augsni aktīvākam iekšzemes patēriņam. Zemākas procentu likmes palīdzēs stiprināt patēriņu, nekustamā īpašuma tirgu un būvniecību eirozonā, tai skaitā Latvijā, un balstīs aktivitātes atjaunošanos eksportā.
Būtisku ietekmi veidos arī ES fondu ieplūdes pieaugums. Tādejādi nākamgad ekonomikas izaugsme ierobežotā apmērā paātrināsies. Jāņem vērā, ka izaugsmi iegrožos visaptverošā nenoteiktība, ko uzturēs ģeopolitiskais saspīlējums pasaulē.
