Ekonomikai kļūstot brīvākai, jūlijā strauji kāpa iedzīvotāju tērētprieks – būtiski apgrozījuma lēcieni vērojami gan interneta veikalos, gan ar mājokļa labiekārtošanu saistītajām precēm. Taču turpmākais ir atkarīgs no patērētāju mundruma, epidemioloģiskajiem apstākļiem un tirgotāju pūlēm piesaistīt pircējus.
Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 1,2%, bet nepārtikas palielinājās par 6,7%. Neskatoties uz pieaugušajām degvielas cenām, tās noiets palecās par 12%.
Iepērkas internetā, izklaidējas ārpus mājām
Jūlijs varētu būt bijis tas mēnesis šogad, kad ekonomika jutās visbrīvāk, gan lutinošo laikapstākļu, gan vīrusa mazās aktivitātes dēļ. Patēriņš, spriežot pēc maksājumu karšu datiem, strauji atdzīvojās un tērētie apjomi jau apsteidza 2019. gada jūlijā sasniegtos, nedaudz vien iepaliekot no decembra līmeņa.
Taču ne viss ir nonācis mazumtirdzniecībā, kaut šis tas tai ir atlecis gan. Lielākais apgrozījums bija tirdzniecībai pa pastu vai interneta veikalos (+32,1%). Šo kanālu attīstība turpināsies, jo potenciāls ir milzīgs.
Vīrusa radītās neērtības, gan pieaugošais piedāvājums ļaus un liks izvēlēties preču iegādi attālināti. Tāpēc, lai saglabātu konkurētspēju, gan izaugsmes iespējas, uzņēmējiem ir arvien vairāk jāpievēršas šo kanālu attīstībai.
Situācijas normalizēšanās uzrādījās arī tirgu apgrozījuma pieaugumā (+21%). Tāpat iedzīvotāji turpināja labiekārtot savus mitekļus, kas veicināja kāpumu mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (+20,6%).
Krīzes laikā redzējām, ka iedzīvotāji bija spiesti meklēt izklaides iespējas un iegādāties atbilstošu aprīkojumu. Taču līdz ar iespēju normalizēšanos un alternatīvu parādīšanos kritās kultūras un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība (–13,9 %). Saruka arī IKT iekārtu mazumtirdzniecība (–4,7 %).
Tērētprieks nepazudīs
Jūlija dati vērtējami ar zināmu piesardzību, jo sasniegtais pieaugums ir visai neizteiksmīgs. Tas norāda uz joprojām valdošo piesardzību. To apliecina depozītu apjomu krasais pieaugums – jūlijā gada laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms palielinājās par 17,7%. Gados pirms Covid-19 uzkrājumu pieauguma temps bija 7 līdz 9%.
Ņemot vērā to, ka patērētāju noskaņojums tuvākajos mēnešos atkal vājināsies un sagaidāma ierobežojumu pastiprināšana, tālākais pieaugums var kļūt pavisam slābans. Ja izvairīsimies no vispārējas slēgšanas, nozarē lejupslīde, visdrīzāk, nebūs.
Darba tirgus atgūstas un arī algu kāpums ir noturīgs. Tādēļ būs svarīgi tas, cik mundrs būs patērētāja noskaņojums un epidemioloģiskie apstākļi. Jebkuriem apstākļiem ieilgstot, rodas pieradums. Un, lai arī tērētprieks nepazudīs, tirgotājiem būs kārtīgi jāpiepūlas, lai tiktu pie patērētāja maka satura.
