Eksports pērn sevi pierādīja kā nopietns balsts Latvijas ekonomikas atlabšanai. Savukārt šogad par eksporta galveno vadmotīvu varētu kalpot līdz šim sasniegtā līmeņa noturēšana, kā arī tālākās izaugsmes saglabāšana.
2021. gada decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%. Pērn preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem eiro, sasniedzot kopumā 16,5 miljardus eiro.
Rimtāka izaugsme
Pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies.
Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam.
Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, pagaisinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē.
Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare.
Kurā gultnē attapsimies?
Tomēr riski un alternatīvo scenāriju klāsts ir paplašinājies, kas ne tikai eksporta, bet arī visas ekonomikas prognozes var strauji ievadīt citā gultnē. Riski veidojas attiecībā gan uz eksporta tirgiem Krievijas un pārējo NVS tirgu virzienā, gan nozarēm, kuras atkarīgas no Krievijas izejvielām.
Eirozonas ekonomikas izaugsme būs pakļauta arī pieaugušās inflācijas un sekojošo ierobežošanas pasākumu iespējamām kļūmēm. Īstermiņā individuāli uzņēmumi būs spiesti risināt arī infekcijas plašo izplatību, kas pakļaus to darbības pārrāvuma riskam.
Lai arī iezīmējas pozitīvas vēsmas, šogad vēl būs jūtams spiediens no dažādu komponenšu trūkuma un augstajām izejvielu cenām. Tādēļ lielāks fokuss atkal būs jāpievērš izmaksu un konkurētspējas jautājumiem, lai noturētu ne tikai esošo vietu tirgū, bet to palielinātu.
Šķiet, ka šogad turpinās mazināties Krievijas tirgus nozīme, kas pērn noslīdēja no 3. uz 5. vietu. Savukārt nostiprināsies Apvienotās Karalistes un Vācijas pozīcijas, kas pērn pacēlušās attiecīgi uz 2. un 4. vietu. Attiecībā uz Apvienoto Karalisti, iespējas plašāk nāktos izmantot citām nozarēm, piemēram, pārtikas industrijai, jo galveno eksporta apjomu šajā tirgū veido kokrūpniecības produkti.