Februārī Latvijas patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,8%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu bija pārtikai, maksai par mājokli, transportu un alkoholam, kā arī atpūtai un kultūrai. Rezultātā gada inflācija pakāpās līdz 3,7%.
Inflācijas paātrināšanās gada sākumā atbilda prognozēm, taču tik spēcīgs uzrāviens februārī ir negaidīts. Turpmākajos mēnešos inflācija palēnināsies un gada inflācija paslīdēs nedaudz zem 3%. Gada otrajā pusē inflācija varētu atkal paātrināties un pārkāpt 3% atzīmi.
Inflācijas uzņemtā inerce norāda, ka arī gada vidējās inflācijas prognozes nāksies paaugstināt tuvāk 3%. Šobrīd inflāciju spēcīgi virza pārtikas cenu kāpums. Tomēr šī nav izteikti Latvijas vai Baltijas, bet globāla parādība, kas, šķiet, turpināsies, uzturot spriedzi sabiedrībā.
Lai arī dažādās pārtikas izejvielu grupās cenu dinamika atšķiras, tuvākajā laikā izteiktākais kāpums varētu sekot piena produktiem, augu eļļām, cukuram, kakao. FAO pārtikas cenu indekss februārī palielinājās par 2 punktiem līdz 127,1, ko noteica cukura, piena produktu un augu eļļas cenu kāpums.
Atšķirīgas tendences varētu turpināties enerģijas cenās. Ja naftas cenas tuvākajos mēnešos varētu slīdēt uz leju, gāzes cenas varētu turpināt virzību uz augšu. Tikmēr spēcīga cenu pieauguma tendence saglabāsies pakalpojumos. Lielāko nenoteiktību par šo tendenču perspektīvām veido spēku uzņemošie tarifu kari, kuri var izjaukt starptautisko preču plūsmas, vietām radot preču iztrūkumu, vietām pārpalikumu.
Šobrīd neatbildams jautājums ir arī par to, kā tirdzniecību karu izplešanās ietekmēs ekonomisko izaugsmi pasaulē un reģionā. Potenciālās izmaiņas var īstenoties strauji, kam sekos arī atbilstošas cenu korekcijas.
