2016. gada pirmajā pusē daudzās valstīs bija vērojamas izaugsmes grūtības, tomēr jaunākie ekonomiskie signāli pārsvarā ir pozitīvi. Arī Baltijas valstu ekonomikas pakāpeniski paātrinās izaugsmi, ko joprojām virzīs privātais patēriņš, stiprinot arī darba tirgu un algu pieaugumu.
Globālā ekonomika: šķēršļu joslas pārvarēšana
Neskatoties uz ievērojamo politisko nenoteiktību, pasaules nozīmīgo ekonomiku smagākās grūtības ir aiz muguras, daļēji enerģijas un izejvielu cenu stabilizēšanās dēļ. ASV ekonomika gada pirmajā pusē zaudēja tempu, un IKP prognoze 2016. gadam ir 1.6%, bet nākamajam gadam – 2.4%. Ķīnas ekonomikā visdrīzāk varēsim vērot kontrolētu palēninājumu, kas atpaliks no Ķīnas oficiāli paustajām ambīcijām. Sagaidāms, ka šogad Ķīnas IKP pieaugs par 6.6%, 2017. gadā – par 6.3% un 6% 2018. gadā.
Krievijā tuvākajos gados ekonomiskā situācija turpinās būt trausla. Nepieciešamas strukturālās reformas, kas definēs Krievijas ekonomikas iespējas nākotnē. Ir vairāki redzējumi šādu reformu virzienam, taču pagaidām nav redzama apņēmība kādu no tiem īstenot.
Kopumā globālās izaugsmes perspektīvas 2016.-2018. gada periodam nav iespaidīgas. Eiropā un citur pasaulē jaunus riskus rada populisma vilnis. Visā pasaulē vērojamas problēmas kāpināt produktivitāti. IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs šogad būs 1.7%, savukārt gan 2017., gan 2018. gadā 2%.
Kādas ir naftas cenu prognozes?
Sagaidāms, ka tuvākajā laikā naftas cenas būtiski nemainīsies, taču līdz 2018. gada beigām Brent naftas cena sasniegs 55-60 USD par barelu. Vienlaikus, efektivitāti strauji audzē slānekļa ieguves industrija un sāk izskatīties, ka 45-47 USD par barelu varētu būt tai pieņemams cenu līmenis. Šī industrija varētu izrādīties bremzējošs faktors naftas cenu pieaugumam. Protams, daudz kas būs atkarīgs no politiskās situācijas Tuvajos Austrumos, tādēļ nav izslēgta arī naftas cenu atkāpšanās līdz aptuveni 30 USD.
Centrālo banku munīcija izsīkst
Monetārās politikas efektivitāte tiek apšaubīta arvien vairāk. Nākamgad tā joprojām būs stimulējoša, jo Eiropas Centrālās bankas (ECB), Japānas bankas un Zviedrijas Riksbank obligāciju iegādes programmas paplašinās. Britu, Japānas, Ķīnas un Norvēģijas centrālā banka turpinās samazināt savas galvenās procentu likmes. Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma dosies pretējā virzienā, palielinot likmi šā gada decembrī, 2018. gadā sasniedzot 1.75%.
It īpaši Eiropā centrālo banku stimulējošo politiku ierobežo banku sistēmas problēmas. Eirozonā 85% no finansējuma uzņēmumiem nodrošina bankas, kamēr ASV tie ir vien 15%. Problemātisko aizdevumu slogs joprojām ir smags – tiek lēsts, ka kopējais slikto kredītu apjoms eirozonā ir aptuveni 1000 miljardi eiro, un trešā daļa no tiem atrodas Itālijas bankās.
Tieksme uzkrāt un zema investīciju apetīte turpina nospiest reālās īstermiņa procentu likmes. Dažādie šķēršļi palielina nepieciešamību pēc jaunas pieejas uzskatos par fiskālās un monetārās politikas mijiedarbību. Ārkārtas fiskālās stimulēšanas paketes var būt risinājums, kas izņēmuma gadījumos var tikt finansēts, izmantojot “helikopteru naudu”.
Baltijā redzams pamats straujākai izaugsmei, Igaunijā jau reāla reemigrācija
Baltijas valstu ekonomikas pakāpeniski paātrinās izaugsmi, ko joprojām galvenokārt virzīs privātais patēriņš. Tas savukārt stiprinās darba tirgu un algu pieaugumu. Latvijas eksporta apjoms turpinās pieaugt, taču investīcijas joprojām kavējas – gan ES fondu pieejamības trūkuma dēļ, gan uzņēmēju piesardzības dēļ. Lai arī šogad būvniecības nozare Latvijā izjūt būtisku apjomu samazinājumu, nākamgad darbu apjoms pieaugs, parādoties ES fondu plūsmām. Arī tranzīta nozarē vērojams kritums par aptuveni 25%, taču šeit ātru risinājumu nav. Ķīnas tirgus joprojām ir tāls mērķis.
Kopumā Baltijas valstīs ir stabils pamats straujākai izaugsmei, bet veidojas riski paātrinātas darba samaksas pieauguma dēļ, kas riskē pazemināt to konkurētspēju. Baltijas iedzīvotāju pirktspēja turpina uzlaboties, taču vēl joprojām izteikti jūtama ir krīzes laikā gūtā piesardzība.
Valstīm jāturpina reformas, lai uzlabotu reģionālo konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, padarot reģionu ekonomiski mazāk atkarīgu no Krievijas. Visas trīs valstis gūst labumu no zemajām procentu likmēm. Tuvāko divu gadu laikā Baltijas valstu izaugsme paātrināsies līdz to potenciālajam izaugsmes līmenim 3-3.5% gadā.
Iedzīvotāju emigrācijas tempi Latvijā un Lietuvā saglabājas stabili, kamēr Igaunijā plūsma jau ir pavērsusies pretējā virzienā, un to iedzīvotāju skaits, kas atgriežas valstī jau pārsniedz aizbraucēju skaitu. Tā varētu būt indikācija, ka Igaunijas pašreizējais algu līmenis (vidējā alga aptuveni 1150 eiro mēnesī) varētu būt tas punkts, pie kura iedzīvotāji vairs nevēlas braukt projām. Taču Latvijai, lai sasniegtu to algu līmeni, kas šobrīd ir Igaunijā, nepieciešami vēl 3-4 gadi.
Brexit radītie riski – nozīmīgi, bet vadāmi
Lielbritānijas pieņemtais lēmums izstāties no Eiropas Savienības ir radījis neskaidrības, taču šobrīd tās lielākoties ir politiska, nevis ekonomiska rakstura. Aplēses liecina, ka šī Brexit lēmuma cena būs 2% no Lielbritānijas IKP. Ir skaidrs, ka Lielbritānija no savas puses rīkojas, lai maksimāli mīkstinātu Brexit negatīvās sekas savai ekonomikai ar nodokļu atlaidēm, likmju samazināšanu un invesīcijām infrastruktūrā. No otras puses, ES politisku apsvērumu dēļ nevēlēsies pieļaut, lai Apvienotās Karalistes izstāšanās kļūtu par veiksmes stāstu.
Praktiski Lielbritānijas izstāšanās process varētu sākties nākamajā gadā, iespējams, pat gada otrajā pusē pēc vēlēšanām Vācijā un Francijā. Lielbritānijai būs jāizdara izvēle starp Norvēģijas un Šveices sadarbības modeļiem ar ES. Tas nozīmētu vai nu atzīt četras ES pamatbrīvības – preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla brīvu kustību brīvā tirgus ietvaros, vai arī lielu skaitu divpusējo līgumu par sadarbības robežām katrā no jomām.
Ziemeļvalstīs – stabils izaugsmes temps
Ziemeļvalstu ekonomikas izaugsme tuvāko divu gadu laikā būs vidēji 2%. Zviedrijas ekonomikas izaugsmes perspektīva joprojām ir laba, jo to stiprina aktīva mājokļu būvniecība, augsts valsts patēriņš milzīgā bēgļu imigrācijas dēļ un spēcīgs darba tirgus. Fiskālā un monetārā politika būs ekspansīva. IKP pieaugums šogad sasniegs 3.7%. Nākamgad IKP pieaugs par 2.8% un 2018. gadā par 2.3%. Tas būs saistīts ar sarūkošu pieauguma tendenci mājokļu būvniecībā un nedaudz zemākiem valdības izdevumiem, jo saruks iebraucēju skaits.
