Pēc četru ceturkšņu lejupslīdes 2024. gada 4. ceturksnī Latvijas ekonomikā atgriezās neliels pieaugums 0,1% apmērā (salīdzinot ar 3. ceturksni). Šāds pieaugums bija nepietiekams, lai paceltu ekonomikas pieaugumu arī gada izteiksmē – salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, ekonomika sarāvās par 0,4%. Tas atbilst arī prognozēm par 0,4% kritumu 2024. gadā kopumā.
Šobrīd aktuālākais jautājums ir, cik lielā mērā 4. ceturksnī novērotie atgūšanās asni nostiprināsies. Lielākās likmes ir uz patēriņa aktivitātes atjaunošanos, kas gada beigās aktivizējās. Tādēļ priecē mazumtirdzniecības pieaugums janvārī par 2,1%, jo ierasti gada pirmie divi mēneši ir ļoti kusli.
Vidēji strādājošo iedzīvotāju finansiālie apstākļi stabilizējas un uzlabojas, kas arī veido labākas patēriņa izaugsmes perspektīvas. Taču vāja pārliecība var būt nozīmīgs šķērslis, kā dēļ liela daļa ienākumu var nogult banku kontos un patēriņā nenonākt.
Atbalsts izaugsmei nāks arī no apstrādes rūpniecības un eksporta. Tomēr arī tur atkopšanos kavēs visaptverošā globālā nenoteiktība un iespējamā nosacījumu maiņa, piemēram, tarifu vai sankciju ietekmē, kur centrālā figūra būs ASV prezidents Donalds Tramps un Ukrainas kara gaita.
Izšķirošs faktors būs ES fondu ieplūdei, kam jāaktivizē investīcijas un būvniecības nozari. Gaidas var piepildīties tikai daļēji, īpaši, ja kavēsies politiski lēmumi, bremzējot izaugsmi. Tādēļ valdības stabilitātei būs īpaši liela nozīme.
Gada nogalē uzņēmēju interese par kreditēšanos investīciju mērķiem pieauga, tāpat bija vērojams intereses kāpums par nekustamā īpašuma darījumiem. Procentu likmes jau labu laiku ir virzījušās lejup, pastiprinot nekustamā īpašuma darījumu un investīciju pievilcību.
Mēs sagaidām, ka 6. martā Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmi samazinās vēl par 25 bāzes punktiem. Jaunākie ECB pārstāvju komentāri liecina, ka daži padomes locekļi varētu atbalstīt pauzi aprīlī, ja vien inflācijas krituma process nekļūs pārliecinošāks. Mēs turpinām sagaidīt noguldījumu procentu likmes tālāku samazinājumu.
Par nopietnu izaugsmes dzinuli kļūs ar valsts aizsardzību saistītās investīcijas un tēriņi. Grūtības un apjomu kritumu turpinās piedzīvot tranzīta nozare. Šķiet, jārēķinās, ka klimats var atnest kārtējos pārsteigumus lauksaimniecībai, un ne tikai.
Pēc pērnā gada stagnācijas, sagaidāms, ka Latvijas ekonomika šogad spēs pacelties par 1,8% un 2,2% nākamgad. Arējās vides nosacījumu izmaiņām būs liels nospiedums uz ekonomisko aktivitāti iekšzemē.
