Pērn Latvijas mājsaimniecību finansiālā situācija turpināja uzlaboties, ienākumiem palielinoties straujāk nekā izdevumiem. Mājsaimniecības var atļauties tērēt vairāk, jo iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, bet finansiālā ievainojamība ir mazinājusies.
Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pēdējos gados ir pakāpeniski uzlabojusies un atguvusies no sāpīgā kritiena krīzes periodā, kad iedzīvotāju ienākumi būtiski saruka un dzīves līmenis kritās. 2015. gads iezīmējas ar to, ka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecību locekli būs sasnieguši pirmskrīzes līmeni. Protams, situācijas uzlabošanās nav bijusi vienāda visās mājsaimniecībās, daļai iedzīvotāju ienākumi salīdzinājumā ar krīzes periodu diezgan strauji auguši, savukārt citiem uzlabojumi viņu finansēs bijuši nenozīmīgi. Liela daļa iedzīvotāju joprojām saskaras ar lielām grūtībām veikt maksājumus un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, tomēr šādu mājsaimniecību īpatsvars pēdējos gados ir mazinājies.
Strādājošo pirktspēja uzlabojusies straujāk, savukārt pārējo sociālekonomisko grupu ienākumu palielināšanās bijusi mērenāka. 2015. gadā vidējā neto alga valstī pārsniedza 600 eiro atzīmi, palielinoties par vairāk nekā 7% gada laikā, savukārt patēriņa cenas pērn pieaugušas vidēji par 0.2%.
Kopš 2012. gada strādājošo ienākumu procentuālais pieaugums katru gadu ir apsteidzis inflāciju, uzlabojot strādājošo pirktspēju un arī dzīves līmeni. 2015. gadā strādājošo reālā pirktspēja, ņemot vērā nominālās neto algas un patēriņa cenu izmaiņas, vidēji bija par aptuveni 10% lielāka nekā pirmskrīzes periodā. Tādējādi par savu nopelnīto algu strādājošie šobrīd var atļauties iegādāties vairāk preču un pakalpojumu nekā iepriekšējos gados. Lai arī mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pēdējos pāris gados ir auguši par vidēji 8-10% gadā, mājsaimniecību tēriņi uzrāda mazāk strauju pieaugumu. Iemesli tam ir vairāki. Atbildes uz jautājumiem, kur un kādā veidā iedzīvotāji izlietojuši savus naudas līdzekļus, sniedz gan iedzīvotāju tēriņu struktūra, gan arī kredītu un uzkrājumu statistika.
Vairāk naudas ilglietošanas precēm un pakalpojumiem
Viens no iemesliem mērenākam tēriņu pieaugumam ir zemā inflācija un pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenu samazināšanās. Par pārtikas precēm, degvielu, gāzi un siltumenerģiju iedzīvotājiem šobrīd jāmaksā mazāk nekā pirms gada. Ņemot vērā, ka pārtikas, transporta un mājokļa izdevumi veido vairāk nekā pusi no visiem mājsaimniecību tēriņiem, šīs grupas cenu krišanās ļāvusi mājsaimniecībām samazināt savus pamatizdevumus un palielināt tēriņus ilglietošanas preču vai arī dažādu pakalpojumu iegādei.
Mazumtirdzniecības dati liecina, ka pērn iedzīvotāji vairāk pirkuši dažādas elektroniskās ierīces, jo salīdzinoši straujš pieaugums bijis datortehnikas, telekomunikācijas iekārtu, audio un video ierīču, kā arī citu mājsaimniecības elektropreču tirdzniecībā. Mājsaimniecības vairāk naudas tērējušas arī sava mājokļa uzlabošanai, par ko liecina apjomu palielināšanās tādās preču grupās kā paklāji, grīdsegas, tapetes un grīdas segumi, kā arī mēbeles, apgaismes ierīces un cita veida mājsaimniecības piederumi.
Arī sporta preces ir viena no tām preču grupām, kas diezgan labi ataino iedzīvotāju pirktspējas izmaiņas. Ekonomiskās lejupslīdes periodā sporta preču apjomi ievērojami kritās, savukārt palielinoties pirktspējai, iedzīvotāji arvien vairāk naudas var atļauties tērēt dažādām sporta precēm. Sporta preču un spēļu kopējie tirdzniecības apjomi pārsnieguši pirmskrīzes līmeni, kas liecina, ka iedzīvotāji pēdējos gados aktīvāk pievērsušies dažādām sporta aktivitātēm, piemēram, skriešanai, slēpošanai vai riteņbraukšanai. Mērens pieaugums pērn vērojams apģērbu un apavu segmentā, tomēr arī šajās preču kategorijās sasniegts augstāks pārdošanas apjomu līmenis, nekā tas bija pirmskrīzes periodā.
Finansiālā ievainojamība mazinājusies
Vēl viens iemesls, kāpēc iedzīvotāji tēriņos bijuši apdomīgi un pērn nav pārmērīgi tērējuši naudu, ir salīdzinoši lielā nenoteiktība attiecībā uz ekonomiskās attīstības perspektīvām tuvākajā nākotnē.
Mājsaimniecības šobrīd raugās nākotnē ar piesardzīgu optimismu, tāpēc nesteidz iztērēt visus savus ienākumus.
Ģeopolitiskā nestabilitāte, pieaugošie riski, kas var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi Latvijā un pasaulē, ir būtiski faktori, kas ietekmē arī iedzīvotāju šodienas lēmumus, īpaši tas attiecas uz ilgtermiņa lēmumiem. Piesardzība, sava vai citu negatīvā pieredze ar kredītiem nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas laikā liek daļai mājsaimniecību atturīgi skatīties uz kredītsaistībām, īpaši attiecībā uz tiem kredītiem, kuriem ir garāks atmaksas termiņš. Arī pērn mājsaimniecībām jaunos kredītos (mājokļa, patēriņa un citos) izsniegts mazāks apjoms salīdzinājumā ar kopējo summu, kuru iedzīvotāji atmaksājuši par iepriekšējos gados ņemtajiem kredītiem. Tādējādi mājsaimniecību kopējās kredītsaistības turpināja sarukt.
Turklāt iedzīvotāju piesardzība redzama ne tikai kredītu, bet arī uzkrājumu statistikā. Pērn mājsaimniecību noguldījumu apjoms komercbankās turpināja pieaugt, sasniedzot jaunu vēsturisko maksimumu. Iedzīvotāji priekšroku dod naudas turēšanai norēķinu kontos vai krājkontā, mazāk izvēloties termiņnoguldījumus. 2015. gads iezīmējas ar to, ka mājsaimniecību kopējie noguldījumi bankās atkal ir lielāki par kopējo aizdevumu summu, ko bankas izsniegušas mājsaimniecībām. Šāda situācija, kad noguldījumi kopsummā pārsniedz kredītu apjomu, iepriekš bija tālajā 2004. gadā. Līdz ar to iedzīvotāju finansiālā ievainojamība šobrīd ir būtiski zemāka nekā 2008. gadā, kad kredītu apjoms divas reizes pārsniedza mājsaimniecību noguldījumu apjomu. Daļa mājsaimniecību ir izveidojušus finansiālās “drošības spilvenus”, tāpēc var atļauties drošāk tērēt savu nopelnīto naudu.
Edmunds Rudzītis,
SEB bankas ekonomists