Lai gan jūlijā bezdarbnieku skaits Latvijā sācis samazināties, priecāties par pagrieziena punktu darba tirgū vēl ir pāragri, jo priekšā ir rudens un ziema. Taču atsevišķās nozarēs darba tirgus saglabāsies aktīvs.
Kontrolēts bezdarba pieaugums
2. ceturksnī bezdarbs Latvijā sasniedza 8,6%. Ceturkšņa laikā bezdarba līmenis ir palielinājies par 1,2 procentpunktiem jeb 11,3 tūkstošiem.
Bezdarba pieaugums 2. ceturksnī ir likumsakarīgas sekas visaptverošo ierobežojumu ieviešanai. Kā bija gaidāms, bezdarba pieaugums bija krietni samērīgāks par to, kas notika Latvijas ekonomikā iepriekšējās krīzes laikā.
Tas ļauj novērtēt, ka šī krīze, kas daudzviet pasaulē tiek vērtēta kā pēdējās desmitgadēs nepieredzēta, Latvija ir spējusi pārdzīvot relatīvi vieglāk. Kaut sekas tāpat ir jūtamas.
Ekonomikas sabalansētība un savlaicīgi ieviesti pasākumi ir galvenie iemesli, kas ļāva bezdarba kāpumu nokontrolēt. Tomēr jāpiebilst, ka dīkstāves programma varēja būt mazāk strikta, kas labvēlīgāk atsauktos uz nodarbinātību. Taču tas ir politisks jautājums.
Priecāties vēl pāragri
Nodarbinātības valsts aģentūras dati par jūliju jau uzrāda nelielu bezdarbnieku skaita samazinājumu. Šķiet, ka vēl būtu pāragri prognozēt pagrieziena punktu darba tirgū, pat neskatoties uz to, ka ir sācis atgūties arī vakanču skaits.
Rudenī bezdarba līmenis vēl varētu pieaugt, jo ekonomikas atgūšanās spars nedaudz pierims, beigsies sezonas darbi un atbalsta pasākumi, bet daudzas nozares turpinās darboties ierobežojošā režīmā.
Pastāv pietiekami liels risks, ka rudenī un ziemā ierobežojumi var tikt arī pastiprināti. Turklāt uz ziemu varētu saglabāties liela uzņēmēju piesardzība attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanu.
Darba tirgus būs samērā aktīvs, īpaši noteiktās jomās, kas saistās tehnoloģijām, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, tādēļ būtisks bezdarba kāpums arī nav gaidāms. Būtiski būs uzturēt atbalsta pasākumus, īpaši tūrismu saistītajām nozarēm, jo to atgūšanās būs pakāpeniskāka par citām.
Visticamāk, ka pagrieziena punkts darba tirgū būs nākamā gada sākums, kad parādīsies konkrētāki risinājumi cīņā ar vīrusu un nostiprināsies noskaņojums ekonomikā. Par sevi spēcīgāk sāks atgādināt arī demogrāfiskā situācija.
