Septembrī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 2%, apstrādes rūpniecībā par 0,6%. Kritumu uzrādīja arī trīs pēc īpatsvara lielākās apstrādes rūpniecības nozares: pārtikas un gatavo metālizstrādājumu ražošana, kā arī kokrūpniecība. Tai pat laikā ir vairākas nozares, kurās ir vērojama izaugsme. Īpaši izceļama ir izaugsme mēbeļu (+19,2%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (+16%).
Ar mainīgiem panākumiem starp nozarēm, tuvāko mēnešu laikā apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde. Procentu likmju samazināšanas pozitīvā ietekme pagaidām ir izpalikusi. Pozitīvie signāli vēl ir pārāk vāji, lai Eiropā, tai skaitā Latvijā, strauji atjaunotos investīciju aktivitāte, īpaši būvniecībā. Būvniecības nozares stagnācija ir viens no galvenajiem lejupslīdes iemesliem. Tās iedzīvināšanai būs nepieciešami vairāki ceturkšņi, kā dēļ sarežģīti apstākļi nozarē varētu valdīt arī nākamā gada pirmajā pusē.
Patēriņa preču ražošanā atgūšanās īstenosies mazliet ātrāk. To varētu apliecināt izaugsme apģērbu un tekstilizstrādājumu preču ražošanā septembrī.
Oktobra konfidences rādītājos uzrādās vāji pozitīvi signāli. Piemēram, eirozonas PMI (Iepirkumu vadītāju) indekss oktobrī pieauga līdz 46 punktiem. Lai arī indekss joprojām norāda uz apjomu kritumu nozarē, krituma temps bija lēnākais kopš maija. Jāpiezīmē, ka lejupslīdes teritorijā eirozonas apstrādes rūpniecība uzturas jau 28 mēnešus. Neliels uzlabojums konfidences rādītājā oktobrī bija vērojamas arī Latvijas apstrādes rūpniecībā.
Taču arī tas bija negatīvs -6,7. No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm oktobrī tikai iekārtu un ierīču uzstādīšanas nozarē konfidences rādītājs bija pozitīvs (3,9). Pārējās apstrādes rūpniecības nozarēs uzņēmēju noskaņojums bija negatīvs, kaut, salīdzinot ar septembri, daļā no tām ir uzlabojies. Neskatoties uz atbalstošāku monetāro politiku, investīcijas un patēriņu turpinās nospiest augstā nenoteiktība.
