2024. gads ir bijis visai izaicinošs un komplicēts – pagājušo gadu raksturoja nopietni drošības riski un politiskā nenoteiktība. Tomēr globālā izaugsme saglabājās gandrīz 2023. gada līmenī, sasniedzot nedaudz virs 3%. Negaidīti spēcīgu izaugsmi uzrādīja ASV, kamēr Vācija un citas valstis turpināja cīnīties ar strukturālām problēmām. Inflācijas sarukums ļāva aizsākt procentu likmju samazināšanu, kas sniedza spēcīgu atbalstu aktīvu cenām. 2024. gada “supervēlēšanas” daudzās valstīs atnesa valdības maiņas un izteiktas vēlētāju gaidas uz cenu samazināšanu, reformām un lielāku drošību. Nenoteiktības un nepastāvības avoti tuvākajos divos gados saglabāsies. Īstermiņa un vidēja termiņa izaugsmi ierobežos politiskā, strukturālā un cikliskā nenoteiktība. Pasaulei nāksies risināt gan esošos, gan jaunus ģeopolitiskos konfliktus un krīzes, norādīts jaunākajā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskatā.
ASV prezidents Donalds Tramps savu otro prezidentūras termiņu ir sācis ar virkni izpildrīkojumu, no kuriem šobrīd ir grūti izveidot skaidru priekšstatu par turpmāko ASV ekonomikas politiku. Turpmākie četri gadi varētu būt raksturīgi ar straujām un negaidītām politikas pārmaiņām. D. Tramps vēlas redzēt spēcīgu ekonomiku un augošu akciju tirgu, kas viņu var atturēt no radikālām politikas izvēlēm. Taču viņa politika var radīt izaugsmes riskus gan pozitīvā, gan negatīvā virzienā. Viens no galvenajiem izaicinājumiem D. Trampa administrācijai būs fiskālā politika – lielā federālā budžeta deficīta dēļ. Sagaidāms arī stingrāks ASV imigrācijas politikas kurss, taču bez masveida nereģistrēto imigrantu deportācijām, kas varētu kaitēt ekonomikas izaugsmei. ASV ekonomikas izaugsmi stimulēs nodokļu samazinājumi, regulējumu atcelšana un pieaugošs uzņēmumu optimisms.
“ASV politika pašlaik veicina globālu nenoteiktību, kas kavē izaugsmi Ķīnā, Eiropas Savienībā un citviet. Ķīna un Vācija turpina cīnīties ar strukturālām problēmām. Tirgus bažas par augstajiem valsts parādiem pieaug, īpaši situācijā, kad paaugstinās nominālās un reālās procentu likmes un ienesīgums. Mēs pieņemam, ka ASV paaugstinās tarifus, galvenokārt pret Ķīnu, taču izvairīsimies no visaptveroša tirdzniecības kara,” norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Mēs prognozējam globālo izaugsmi nedaudz virs 3% 2025. un 2026. gadā. ASV turpinās uzrādīt straujāku ekonomikas un produktivitātes pieaugumu nekā eirozona. Lai gan kopējais IKP pieaugums saglabāsies stabils, atšķirības starp atsevišķām valstīm un nozarēm būs ievērojamas.
Pakalpojumu sektora izaugsme pasaulē turpina pārspēt rūpniecības sektoru, sekmējot augstu nodarbinātību gan ASV, gan Eiropā. ASV ekonomika saglabā stabilu iekšzemes pieprasījumu, ko veicina reālo ienākumu pieaugums un zemākas procentu likmes. Uzņēmēju noskaņojums, īpaši mazo uzņēmumu vidū, ir uzlabojies. Eirozonas ekonomika atgūstas, lai gan dažādās valstīs atšķirīgi. Strukturālās un politiskās problēmas Vācijā un Francijā turpina kavēt izaugsmi. Tomēr zemākas inflācijas un procentu likmes veicinās patēriņu un kapitāla ieguldījumus. Neskatoties uz to, strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija un vājš produktivitātes pieaugums, kavēs eirozonas spēju pilnībā atgūt pēdējos gados zaudēto IKP kāpumu.
Ķīna turpina risināt nekustamā īpašumu nozares problēmas, bet ekonomikas izaugsme palēninās. Ķīnas eksportētāji saskaras ar pieaugošu ārēju spiedienu. Ķīna 2024. gadā sasniedza savu 5% izaugsmes mērķi, taču ekonomikas izaugsme 2025. un 2026. gadā palēnināsies. Pekinas mēģinājumi īstenot stimulējošus pasākumus izaugsmes atbalstam ir nepietiekami, lai pilnībā kompensētu problēmas nekustamā īpašuma tirgū vai ievērojami veicinātu iekšzemes pieprasījumu. Intensīvāka ražošana un vājš iekšzemes pieprasījums saasina globālo spriedzi, īpaši tirdzniecības un tarifu jautājumos, jo Ķīnas produkcijas pārpalikums tiek eksportēts.
Lai arī ekonomiskā aktivitāte palēninās, ASV un Eiropā saglabājas zems bezdarba līmenis. Eirozonas darba tirgi izrāda ievērojamu noturību, saglabājot augstu nodarbinātību un audzējot ienākumus, neskatoties uz pieaugošajām izmaksām. Patēriņš turpina būt svarīgs izaugsmes virzītājspēks un palielinoties reālajiem ienākumiem un uzlabojoties mājsaimniecību optimismam, gaidāms, ka patēriņš kļūs spēcīgāks.
Cīņa pret inflāciju
Pamatinflācija šobrīd ir pietuvojusies centrālo banku mērķiem. Inflācija turpina samazināties un šī problēma kļūst mazāk aktuāla mājsaimniecībām un uzņēmumiem, attiecīgi – arī politiķiem. Atšķirības pamatinflācijā starp valstīm skaidrojamas ar cenu korekciju dinamiku un procentu likmju ietekmi. Pakalpojumu inflācija saglabājas noturīga dažādu faktoru, piemēram, īres maksas pieauguma, algu kāpuma un ekonomiskās situācijas dēļ. ASV spēcīgā ekonomika un darba tirgus veicina augstāku pakalpojumu inflāciju, īpaši īres maksas dēļ. Eirozonā pakalpojumu cenas ir galvenais inflācijas dzinējspēks, un līdzīgas tendences novērojamas arī Apvienotajā Karalistē.
Cenas dažādām izejvielām mainījušās ļoti atšķirīgi, īpaši pārtikas produktiem. Dažām galvenajām izejvielām (piemēram, kviešiem), cenas ir samazinājušās līdz 2021. gada līmenim, savukārt piena produktu cenas 2024. gadā pieauga un ir gandrīz atgriezušies 2022. gada maksimālajā līmenī. Īpaši liela uzmanība ir bijusi pievērsta tādām precēm kā kafija un kakao. Lai gan tās veido nelielu daļu no patēriņa groza, to cenu pieaugums ietekmē inflāciju. Sagaidāms, ka pārtikas cenas turpinās pieaugt mērenā tempā un atgriešanās pie zemākiem cenu līmeņiem ir maz ticama.
Pēc Brent jēlnaftas cenas krituma līdz aptuveni 70 ASV dolāriem par barelu pagājušā gada rudenī, 2025. gada sākumā cenas pārsniedza 80 ASV dolārus par barelu. Galvenie iemesli: sliktāks piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars, kas parādījās 2024. gada beigās, un tas, ka ASV pastiprināja sankcijas pret Krievijas naftas un gāzes ieguvi un transportēšanu. Mēs uzskatām, ka OPEC+ kartelis kontrolē cenas, un 70 ASV dolāri par barelu ir līmenis, zem kura tas cenu nolaist nevēlas. Sagaidāms, ka naftas cenas 2025. gadā būs vidēji ap 75 ASV dolāriem par barelu un 2026. gadā pieaugs virs 85 ASV dolāriem. OPEC+ ir pietiekamas rezerves, lai pārvarētu piegādes traucējumus, un kartelis cenšas izvairīties no pārmērīgām cenām, jo tas varētu stimulēt citas valstis palielināt ražošanu, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmētu cenas. Šādi cenu līmeņi nav vēsturiski augsti: pēdējo 20 gadu vidējais rādītājs ir 77 ASV dolāri par barelu (102 dolāri reālajā izteiksmē). Dabasgāzes cenas Eiropā ir palielinājušās, to sekmējušas ASV sankcijas un bažas par aukstu ziemu. Sagaidāms, ka pavasarī gāzes cenas samazināsies, tomēr 2025. gadā tās, visticamāk, būs nedaudz augstākas nekā 2024. gadā.
Dažādos tempos turpinās procentu likmju samazināšana
Atšķirīgā inflācijas un ekonomikas dinamika liek Federālo rezervju sistēmai (Fed) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) samazināt likmes dažādos tempos. Tā kā eirozonas inflācija 2025. gadā tuvosies ECB mērķim, procentu likmju samazināšanas temps paātrināsies, un ECB depozīta likme vasarā sasniegs 1.5%. Fed, ņemot vērā D. Trampa politikas radītos inflācijas riskus, pakāpeniski samazinās galveno likmi, līdz 2026. gadā tā sasniegs 3.5%. Mēneša ekonomiskie rādītāji var radīt ievērojamas svārstības gaidās par procentu likmju attīstību. Fed un ECB uzmanība var mainīt savus galvenos uzsvarus no cīņas pret inflāciju uz ekonomikas atbalstīšanu. Tarifi ir galvenais inflācijas risks ASV, savukārt Eiropā inflācija var būt zemāka, ja Ķīna novirzīs eksportu no ASV uz ES.
Fiskālie pretvēji
Fiskālās politikas veidotāji saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, jo valstu budžeti jau ir saspringti krīžu un pēdējo desmitgažu stimulēšanas programmu dēļ. Pēc 2024. gada “supervēlēšanām” daudzas valdības meklē veidus, kā īstenot jaunas politikas, lai reaģētu uz vēlēšanu rezultātiem. Šo procesu sarežģītāku padara pieaugošais populisms, iedzīvotāju novecošana, pāreja uz zaļo ekonomiku, aizsardzības izdevumu pieaugums, globālās konkurences spiediens un tirdzniecības karu riski.
Pieaugošais obligāciju ienesīgums un samazināta riska apetīte (reaģējot uz ģeopolitisko nenoteiktību) akciju tirgos gada sākumā var radīt nestabilitāti. Tomēr sagaidāms, ka ASV un Eiropas stimulēšanas pasākumi pozitīvi ietekmēs globālos tirgus.
Baltijā gaidāma izaugsmes paātrināšanās
Baltijā tuvāko divu gadu laikā tiek sagaidīta izaugsmes paātrināšanās. Lietuva turpinās 2024. gadā uzņemto mērķtiecīgo attīstību. Patērētāju pārliecība ir spēcīga, kas turpinās virzīt privāto patēriņu un investīcijas. Nostiprināsies arī mājokļu tirgus. Eksports atgūstas, taču to ietekmēs ģeopolitiskie notikumi un tendences ES ekonomikā. Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 2.8% un 2.9% 2026. gadā. Pamazām atgūsies Latvijas ekonomika. Atveseļošanās iegūs vilkmi un turpināsies 2026. gadā. Reālo algu pieaugums stiprinās patēriņu, savukārt ES fondu ieplūde veicinās kapitāla izdevumus. Eksporta atgūšanās būs lēnīga. Sagaidāms, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 1.8% un 2.2% nākamgad. Arī Igaunijā ir aizsākusies pakāpeniska atveseļošanās. IKP šogad pieaugs par 1.8%, ko veicinās spēcīgāks eksports. Mājsaimniecību patēriņam nostiprinoties izaugsme 2026. gadā paātrināsies līdz gandrīz 3%.
