Lai arī tas varētu šķist smieklīgi, ikreiz, kad svētdienas vakarā vai pirmdienas rītā vecāks tev pasniedz nedēļas naudu, sajūta ir patīkama, vai ne? Tā līdzinās “mazās algas” dienai, jo sniedz drošību un apziņu, ka šonedēļ man ir līdzekļi pusdienām, aktivitātēm ar draugiem un es pats plānoju, kur un kā to tērēšu. Taču kā jau pēc pāris dienām neattapties ar tukšu maku? Atšķirība, protams, arī ir tajā, cik liela ir tava nedēļas nauda un kā ar vecākiem esi vienojies par tēriņu sadalījumu.
Cik cilvēku, tik viedokļu
Manā gadījumā bija tā, ka vecāki piešķīra konkrētu tēriņu naudu uz nedēļu, bet papildu aktivitātēm, kā kino apmeklējums vai saucamajai pasēdēšanai ar draugiem “Caffeine”, naudu deva atsevišķi.
Atskatoties uz pamatskolas un vidusskolas laiku, atceros, ka bija klases biedri, kuriem bija ļoti strikti noteikts – tāda ir tava nedēļas nauda un vairāk netiks dots. Zinu, ka daži no skolas biedriem vienkārši jutās neērti lūgt vecākiem vairāk līdzekļu, ja nedēļas gaitā radās kādi papildu tēriņi. Visas opcijas ir saprotamas un pilnībā normālas, jo katram cilvēkam, tai skaitā vecākiem, ir citādāki uzskati gan par to, cik ir jaunietim nepieciešams tēriņiem, cik daudz ārpus skolas aktivitātes nedēļā ar draugiem ir pieņemamas. Arī katras ģimenes turība mainīs uzskatus par to, cik bieži jaunietis var lūgt papildu naudu izklaidēm draugu lokā.
Mājās – izdevīgāk
Kā jau minēju rakstā ”Jauns, bet atbildīgs – kā kļūt finansiāli patstāvīgam”, uzsākot efektīvu finanšu plānošanu, jaunietim ir vairāki aspekti, kurus ir vērts ņemt vērā, lai nepārtērētu nedēļas naudu. Ir jādomā līdzi katram pirkumam, kuru veic.
Nedēļas laikā es veicu nelielu eksperimentu. Noteicu sev dienas naudas limitu, cik drīkstu iztērēt. Mans limits vienai dienai bija 10 eiro. Secināju, ka mājās ēst vai sagatavot ēdienu līdzņemšanai ir daudz izdevīgāk. Iegādājoties rīsu iepakojumu, salātu buntīti, kastīti tomātu vai riekstu paciņu, tie būs lietojami produkti vairākām ēdienreizēm, kas ļauj ietaupīt līdzekļus. Protams, ja dodies ar draugiem uz kafejnīcu vai diena izvēršas garāka un nepieciešamas divas ēdienreizes ārpus mājas, tad šāda opcija strādās retāk.
Ar draugiem – jebkur
Kad uzsāku veidot šo blogu ciklu, es sāku vairāk izvērtēt alternatīvas, kā jaunieši var pavadīt laiku ar draugiem, kurp doties, cik tas izmaksā.
Viena svarīga atziņa, kuru es ieguvu, satiekot savu draudzeni, man nav tik svarīgi, kur es ar viņu dodos, bet fakts, ka mēs dodamies kopā. Es jūtos labi ar viņu staigājot pa Vērmanes dārzu, ēdot saldējumu vai aizejot uz parku, sēžot šūpolēs un runājot par dzīvi.
Protams, ir jauki aiziet uz kādu jaunu, skaisti iekārtotu vietiņu, kur pasēdēt. Patiesībā Rīgā ir daudz un dažādas vietas, par kurām mēs nemaz nezinām. Vajag tikai izmantot internetu, kas palīdzēs atrast vietas burvīgai čalošanai.
Svarīgi ņemt arī vērā, ka laika pavadīšanas opcijas jāpielāgo interesēm un vēlmēm. Man patīk apmeklēt muzejus, teātri, koncertus. Šobrīd ierobežojumu dēļ koncerti ir salīdzinoši mazākam skaitam cilvēku, bet tomēr notiek. Facebook vai Google pameklējot, var atrast daudz un dažāda stila mūzikas koncertu opcijas no kurām izvēlēties. Turklāt interesantu pasākumu iespējams piemeklēt ikkatra maciņa biezumam.
Ja patīk pavadīt laiku pie dabas un ūdens, tad SUP dēļu īre šobrīd ir populāra. Pati esmu bijusi Ķīšezerā un Daugavā ar SUP dēli. Ļoti patīkama aktivitāte, īpaši draugu kompānijā. Ja interesē vingrošana, joga, vasaras periodā tiek organizētas nodarbības ārā, arī Rīgas centrā.
Uz veikalu dodies paēdis
Vēl viens aspekts, kuru pamanīju, pievēršot šobrīd pastiprinātu uzmanību savai naudas plūsmai, ir došanās uz pārtikas veikalu vai kafejnīcu izsalkušam. Interesanti, ka izsalkusi veikalā vēlējos nopirkt vairāk dažādus našķus, viss likās garšīgāks. Sapratu “Snickers” šokolādes batoniņa saukli: “Tu neesi tu pats, kad esi izsalcis!” un zināmo teicienu, kad pēc garas dienas apsēdies pie vakariņu galda un dzirdi kādu no ģimenes locekļiem sakot : “Es varētu apēst ziloni!”
Padoms ja vēlaties veikt pareizākus pirkumus, neiztērējot lieki naudu našķos, tad pirms dodaties veikalā, padzerieties ūdeni, neskrieniet likt groziņā visu pēc kārtas. Apstājieties, padomājiet, ko Jūs patiesi vēlētos ēst.
Atlaižu vilinājums
Rakstā ”Jauns, bet atbildīgs – kā kļūt finansiāli patstāvīgam”, minēju sadalījumu, ka ir impulsīvie pirkumi un ir nepieciešamie pirkumi. Meitenes, es zinu, ir atlaižu laiks. Veikalos ir izpārdošanas, taču ir ļoti viegli iztērēt naudu apģērbos, kurus mēs pēc tam nevelkam, turot skapī, tā arī nekad vai varbūt vienu izņēmuma reizi uzvelkot.
Runāju pēc pieredzes. Jūs noteikti zināt, ka lielveikalā “Galerija Centrs” ir vairākas ieejas. Bieži vien izmantoju sāna ieeju caur H&M. Es salīdzinoši reti iepērkos šajā veikalā, bet gandrīz vienmēr es apstājos un apskatu drēbes, ieraugu kādu apģērbu, nodomāju: ”Šī ir skaista blūze. Tā labi piestāvētu pie maniem melnajiem svārkiem.” Impulss vai nepieciešamība? Protams, ka impulss – ieraudzīju. Iepatikās. Man tagad gribas to nopirkt. Vēl arī uz atlaidēm un tieši mans izmērs? Tad jau jāņem!
Domā par pielietojumu
Atceros, ka reiz veicu šādu impulsīvu pirkumu, tieši pērkot apģērbu. Es tik ļoti vēlējos to jaciņu, kaut man bija mājās citas. Es biju gatava iztērēt visu nedēļas naudu, tikai lai to jaciņu dabūtu. Protams, ka mamma uzreiz pamanīja un prasīja par kādu naudu es to nopirku. Toreiz sarunājām, ka turpmāk, lai zvanu vai uzrakstu, kad ir līdzīgas situācijas. Jā, šo apģērbu es tiešām vilku, man ļoti patika, tam bija praktisks pielietojums un mamma to arī redzēja, jo regulāri vilku.
Esmu secinājusi, ka impulss ir dažāds. Tas sākas vienādi – ieej veikalā, ieraugi, īsti jau nepieciešamības nav, bet nodomā, ka varbūt noderēs.
Svarīgs ir tieši šis pielietojuma aspekts, cik ļoti tev patīk šī lieta un cik praktisks ir tās pielietojums ikdienas apstākļiem. No tā izriet – cik bieži un ja vispār vilksi vai šo mantu lietosi ikdienā. Piemēram, nopērkot kažoku, varēsi vilkt tikai tad, kad ārā būs patiesi auksts – sezonālais apģērbs. Ja nopirksi balles kleitu, tad to vilksi tikai īpašos gadījumos. Tātad, padomājam katru reizi ne tikai vai man to vajag, bet arī kur es ar to varētu doties, kādā pasākumā vilkt un vai tā cena atbilst manam budžetam un pielietojuma biežumam.
Ar naudu uz Tu
Nauda var būt labākais draugs un arī ienaidnieks. Viss ir mūsu pašu rokās, kā mēs ar to rīkojamies un kur tērējam. Galvenā lieta, kuru jāatceras – pirms pērkam vienmēr divreiz padomājam.
Marta Kristiāna Viļuma,
Youth LAB dalībniece
