Pirmie soļi neatkarīgajā dzīvē saistīti ne tikai ar brīvību no vecākiem, bet arī nepieciešamību pieņemt patstāvīgus lēmumus un pašam pelnīt naudu, tātad – sākt strādāt. Esam apkopojuši dažus padomus, lai pirmā darba meklējumi noritētu veiksmīgāk un nestu pozitīvu pieredzi.
1. Izvēlies darīt to, kas tev tiešām patīk
Vēl viedais Konfūcijs ir teicis: “Izvēlies darbu, kas patīk, un tev nekad mūžā nevajadzēs strādāt”. Pieņemts uzskatīt, ka darbam ir jānodrošina iztika, tomēr pirmais jautājums, kas būtu sev jāuzdod, ir “Ko es darītu, ja naudai nebūtu nozīme?”, “Ar ko es nodarbotos, ja laimētu loterijā?” Protams, daudziem pirmā atbilde būtu – es izklaidētos un izbaudītu dzīvi. Bet kaut kad tas noteikti apniktu. Un kas tad būtu tas, kas darītu tevi laimīgu?
Atbildot uz šo jautājumu, būs vieglāk izvēlēties, ko mācīties, un arī augstskolas vai koledžas gaitas būs aizraujošākas. Turklāt var paskatīties uz iecienītajām nodarbēm no ienesīguma puses. Piemēram, ja tev patīk mūzika, tas nenozīmē, ka visu dienu jāspēlē garāžā ar draugiem. Var mēģināt rakstīt apskatus blogā vai kādā portālā. Var strādāt mūzikas instrumentu veikalā. Ja patīk valodas, var sākt ar ekskursijām ārzemju tūristiem.
2. Laicīgi izpēti, kādi speciālisti būs pieprasīti tirgū, kad meklēsi darbu
Vai zināji, ka jau pēc 10 gadiem viena trešdaļa no šodienas profesijām izzudīs? Sabiedriskā transporta šoferus aizvietot autopiloti, lielo uzņēmumu zvanu centros parādīsies arvien vairāk automatizētu zvanu, bet, pateicoties attīstītām un “gudrām” datubāzēm, ievērojami samazināsies nepieciešamība pēc grāmatvežiem un juristiem.
Ideālā variantā interesēties par to, kādas profesijas būs pieprasītas vismaz tuvāko 5-10 gadu laikā, jāsāk jau vidusskolā, kad 10.-11. klasē jāizvēlas priekšmeti, kurus mācīsies padziļināti. Tas ļaus labāk iepazīt jomu, kurā vēlies studēt (un palielinās iespējas iestāties vēlamajā universitātē), bet vēlāk – arī strādāt.
Esi objektīvs un vērtē pētījumu rezultātus, nevis augstskolu iestājeksāmenu statistiku. Pirms 15 gadiem ļoti daudz jauniešu vēlējās kļūst par žurnālistiem, mārketinga un sabiedrisko attiecību cilvēkiem, kā rezultātā šobrīd tirgū ir daudz speciālistu, kas prot interesanti uzrakstīt par jaunās mājas būvniecību, bet trūkst to, kuri to māju prot būvēt.
3. Uzzini, ko no tevis sagaida darbadevējs
Universālu cilvēku nav, taču ir īpašības, kuras novērtēs katrs potenciālais darbadevējs. Lai kādu darbu tu meklētu, motivācija, spēja ātri uztvert jaunu informāciju, mērķtiecība, patstāvība, labas komunikācijas prasmes un valodu zināšanas tiks novērtētas vienmēr un visur. Turklāt jāsaprot, ka ne vienmēr pieprasītās kompetences darba sludinājumā tiešam ir nepieciešamas, tāpēc nebaidies pieteikties vakancei, kad ir pārliecība, ka tu tai atbilsti. Pat ja saņemsi atteikumu - arī tā būs pieredze.
Svarīgākais ir saprast, ko tu vari piedāvāt un kādas ir tavas kompetences, pat ja nav darba pieredzes. Tev noteikti ir ar ko lepoties. Šeit var noderēt gan prakse (vērts to iziet ne vien vienu reizi), gan brīvprātīgais darbs. Tas parādīs potenciālajam darba devējam tavu nopietnību un vēlmi strādāt konkrētajā jomā.
4. Neprasi visu un uzreiz
SEB bankas veiktā jauniešu (vecumā no 18 līdz 25 gadiem) aptauja liecina, ka lielākā daļa strādājošo jauniešu nav apmierināti ar pašreizējo algu. Jaunieši uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošāka alga būtu vismaz par 200-300 eiro lielāka, nekā viņi saņem.
Ja esi ņēmis vērā iepriekš minēto un izpētījis situāciju jomā, centies nosaukt potenciālajam darbadevējam objektīvu skaitli. Pieredze ir viens no svarīgākajiem darbinieka vērtēšanas kritērijiem un potenciāla alga aug atbilstoši tai (vēlams viena uzņēmuma ietvaros). Papildu ieraksts CV nevienam nekad nav traucējis.
5. Izvērtē iespēju augt
Nav daudz tādu darbu, kurus ir kauns veikt, biežāk neērti ir nestrādāt. Nebaidies sākt karjeru no pašas apakšas, ja tici (cerams, pamatoti), ka pēc kāda laika varēsi pakāpties pa karjeras kāpnēm. Kurjers, meistara palīgs, projektu vadītāja asistents un citi amati no sērijas “aizej-atnes” īstenībā paver iespējas labāk iepazīt uzņēmumu (it īpaši, ja tas ir liels un ar sarežģītu struktūru), citus kolēģus un arī darbības jomu. Tā ir lieliska skola, lai attīstītu savas iemaņas un komunikācijas prasmes.
6. Vai būs iespējams apvienot ar studijām?
Atrast darbu un veiksmīgāk uzsākt gaitas jaunajā vietā būs vieglāk, ja tas saistīts ar jomu, kuru tu studē. Arī prakses (arī apmaksātās) vietu iegūt tā būs vieglāk. Iespējams, būvēt tiltus pēc otrā kursa tev neļaus, taču noteikti novērtēs spēju atšķirt dzelzsbetonu no hidrotehniskā betona.
Nesen mēs jau rakstījām par sešiem principiem, kā apvienot darbu un studijas, lai darbs netraucētu studijām un otrādi. Augstskolas un darbavietas var mainīties, taču ir lietas, kas nemainās – diennaktī ir tikai 24 stundas, vismaz 7 ko kurām ir vērts veltīt miegam. Lai cik interesants nebūtu darba piedāvājums, diez vai tā dēļ ir vērts pārtraukt mācības.
Gan skolas un darbavietas attālums, gan vadības attieksme pret tavām studijām ir vienlīdz svarīga, lai pasargātu sevi no lieka stresa. Nekas sarežģīts tas nav – saskaņā ar jau pieminēto aptauju, darbu un studijas apvieno katrs trešais (32%) jaunietis vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
7. Apsver iespēju uzsākt savu biznesu
Kāpēc gan nē? Tas nav tik sarežģīti, taču pastāv vairāki ne pārāk kritiski iemesli, kas attur Latvijas iedzīvotājus no uzņēmējdarbības un savu ideju īstenošanas. Starp atrunām ir ne tikai tādi daudzmaz nopietni faktori kā kapitāla trūkums un birokrātija, bet arī bailes no neizdošanas un pārliecības trūkums.
Tajā pašā laikā, vairāk nekā pusei jeb 59% Latvijas iedzīvotāju ir bijusi viena vai pat vairākas neīstenotas biznesa idejas, liecina SEB bankas un SKDS veiktā aptauja. Savukārt SEB bankas veiktā jauniešu aptauja parāda, ka vismaz 40% no respondentiem velētos attīstīt savu biznesu, un viņiem jau pat zināmas jomas, kurās varētu darboties viņu uzņēmums. Populārākas nozares ir – ražošana, tirdzniecība, māksla, kā arī specifiska profesionālā darbība, piemēram, juridiskās konsultācijas.
8. Nebaidies kļūdīties
Ja neesi līdz galam pārliecināts par potenciālo darba vietu vai piešķirtajiem uzdevumiem, vienkārši pamēģini. Nekad nebūs labāka laika izmēģināt kaut ko jaunu. Protams, mainīt darbības nozari un “sākt visu no nulles” varēsi arī 40 gadu vecumā, taču tagad to izdarīt ir vieglāk, jo finanšu saistību slogs nav pārāk liels un daži mēneši bez darba (kamēr meklēsi jaunu) neietekmēs tavas spējas atmaksāt mājokļa kredītu vai nodrošināt bērnu vajadzības.
