Neatkarīgi no pieredzes vai vecuma, jauna darba uzsākšana nozīmē jaunus pienākumus, kolēģus un iespējas, kas jāpieņem īsā laika posmā. Esam apkopojuši pieredzējušu vadītāju ietiekumus, kas palīdzēs izvairīties no biežāk pieļautajām kļūdām un veiksmīgāk uzsākt karjeru. Lai gan ierasts, ka pārbaudes laiks ir trīs mēneši, pieredzējušam vadītājam pietiek ar vienu mēnesi, lai saprastu, vai darbinieks būs “lietas koks”. Tieši šajās pirmajās nedēļās jaunajam darbiniekam ir sevi jāpierāda.
Protams, neviens negaida, ka četru nedēļu laikā nepieredzējis jaunietis vai uzņēmumu nomainījis profesionālis kļūs par jaunā darba ekspertu, bet, aptaujājot četrus SEB bankas pārvalžu vadītājus, noskaidrojām deviņas, viņuprāt, lielākās jauno darbinieku kļūdas un ieteikumus, kā panākt, lai karjera jaunajā pozīcijā vai uzņēmumā jau no pirmās dienas būtu veiksmīga.
1) “Man viss ir jāzina un jāvar pašam” – nebaidies uzdot jautājumus
Lielākā kļūda ir uzskatīt, ka tu uzreiz visu vari izdarīt un zināt viens pats, vai arī bailes, ka tev uzreiz viss būtu jāvar. No tā arī izriet ieteikums – “uzdod jautājumus”.
Īsts vadītājs negaida, ka tev viss uzreiz ir jāzina. Jāgrib mācīties un uzdot jautājumus. Protams, tev ir jāgatavojas, lai pēc “iesildīšanās” vari patstāvīgi strādāt, bet organizatoriskā struktūra, uzņēmuma procesi, kolēģu pieredze vai ieteikumi – tas viss ir jājautā. Tas parādīs, ka tevi interesē, kā izdarīt efektīvāk, mācīties un apgūt savu profesiju. Turklāt – tā ātrāk augsi savā profesijā, jo pieredzējušie kolēģi dzīvē ir “izēduši pudu sāls”, no kā vari izvairīties vienkārši pajautājot to, ko nezini.
Protams, gala lēmumu vēlams pieņemt patstāvīgi, bet kolēģu viedoklis noderēs, ja nevēlies lieki iztērēt laiku vai resursus, par kuriem jāuzņemas atbildība.
2) “Esmu jauns, klusiņām darīšu, kā to dara citi” – nāc ar jaunām idejām un iniciatīvu
Lai arī pirmais ieteikums ir uzdot jautājumus, tas nenozīmē, ka akli jāseko vecāko kolēģu padomam. Jaunu darbinieku sagaida ar jaunām idejām un svaigu skatu. Mārketinga pārvaldes vadītāja Diāna Blumate uzsver: “Jaunas asinis sagaida ar jaunām idejām un spēju kritiski izvērtēt esošos procesus un modeļus.” Savukārt Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš savus darbiniekus iedrošina uzdot jautājumus par lietu kārtību, jautāt un domāt “kādēļ šādi”: “Pieņemot visu kā ir, jaunajam darbiniekam nerodas pilna izpratne par procesiem.”
Protams, nedrīkst iebraukt otrā grāvī, sākot tikai vērtēt citu darbu un dodot padomus.
3) “Es to izdarīšu, un to arī” – vispirms izdari labi savu darbu
Darbinieku pieņem ar konkrētu mērķi konkrētā departamentā. Karšu produktu nodaļas vadītājs Ronalds Platkājis uzsver, ka no jauna darbinieka tiešām sagaida iniciatīvu, skatu no malas un jaunas idejas, bet ilgtermiņā primāri nepieciešami rezultāti tiešajiem darba pienākumiem: “Galvenais jaunam darbiniekam pilnībā nosegt savu darbu, pilnveidot to un tikai piedāvāt palīdzību citiem”. Šī ir īpaša problēma gados jauniem darbiniekiem ar maksimālistu attieksmi. Pārsvarā vadītāji ar to saskaras, strādājot ar millenium paaudzes pārstāvjiem - ja visur ir “es, es, es” vai “varu, varu, varu”, “dod man un man un man”, jaunais darbinieks nokrauj sevi ar darbiem, kurus bieži nespēj izdarīt un labo iniciatīvu vietā var iznākt vilšanās. “Labāk ir izcili paveikti divi darbi nekā nepabeigti septiņi”, uzver Ronalds.
4) Bailes no kļūdām – nekļūdās tikai tie, kas neko nedara
Jauns darbs vienmēr saistīts ar stresu, un nevienam nepatīk kļūdīties. D. Blumate skaidro, ka “jaunam darbiniekam labāk ir izdarīt vairāk, mēģināt efektīvāk un kļūdīties procesā, ja ir redzama vieta uzlabojumiem, nekā tikai nokļūt no punkta A uz punktu B pēc veca modeļa.”
Vēl trakāk ir nedarīt nemaz tikai dēļ bailēm kļūdīties, jo tieši “iešana soli tālāk” izcels Tevi pārējo kolēģu vidū! Un tomēr, kļūdas ir daļa no jebkura darba, tādēļ nākamais punkts – nepadoties pie neveiksmēm.
5) Spārnu nolaišana – atteikums un neizdošanās ir daļa no procesa
Kopējais ieteikums ir nenolaist spārnus pie pirmās barjeras vai neveiksmes. Labā ziņa ir tā, ka kļūdās vai atteikumu saņem visi. Sliktā ir tā, ka arī Tev kā jaunam darbiniekam tā būs. Diāna stāsta, ka “jauni darbinieki nāk ar lielu degsmi mainīt lietas, un, sastopoties ar pirmajiem “nē”, atmet ar roku. Tā ir milzīga kļūda!” Vienmēr ir jāatceras, ka iniciatīva un neatlaidība tiek novērtēta, ja vien tā nekļūst par pašmērķi.
Ronalds Platkājis brīdina, “būs reizes, kad arī ļoti labām iniciatīvām vadība vai kolēģi teiks “nē”.” Visi ir cilvēki, un ar katru ieteikumu, ar katru veiksmīgi paveiktu darbu kolēģu un vadības uzticība pieaugs. Pat Volts Disnejs, saņēma 150 atteikumus, kad vēlējās aizņemties naudu Disnejlendas celtniecībai.
6) “Uzskats, ka “medusmēnesis” turpināsies mūžīgi – uzbūvē “platformu”, lai vari mācīties un strādāt patstāvīgi.
Diāna uzsver “Sākot strādāt, parasti jaunajam darbiniekam tiek veltīts ļoti daudz uzmanības, daudzas durvis tiek atvērtas un trepes iedotas avansā. Pēc kāda laika iestājas “ikdiena parastā”, kad jāsāk cīnīties par vietu zem saules patstāvīgi, jo rociņu neviens vairs neturēs.” Tāpēc jau no pirmās dienas jāveido sava struktūra darbu plānošanai.
Jau pirmajā dienā izveido Excel failu ar kolēģu un sadarbības partneru vārdiem un kontaktiem, atzīmējot, kādos gadījumos ar šo kolēģi būs jārunā. Dažādiem projektiem izveido dažādas kategorijas e-pastā un mapes failiem. Dokumentē sapulces, veic pierakstus, lai pēc pusgada vari atsaukt atmiņā stāstīto un plānoto.
Organizēt darbu mūsdienās palīdz dažāda veida plānošanas un projektu vadības lietotnes, piemēram, Google Calendar, Trello vai Evernotes.
7) Kas ir “darbības atbilstības pārvalde?” – iepazīsties ar organizācijas struktūru
Uzņēmumi atšķiras. Mazā, pāris cilvēku firmā ir vienkāršāk, jo saskaņošanas un darāmie darbi tiek dalīti starp pāris cilvēkiem un vadītājiem. Lielās kompānijās ar vairāku vadības līmeņu slāņiem un sarežģītām struktūrām ir citādi. Īpaši tādās matrix organizācijās kā SEB banka, kur aktīva komunikācija notiek ar dažādu līmeņu kolēģiem dažādos departamentos. Lai atvieglotu sev darbu, jau sākumā vērts noprasīt un iepazīties ar organizācijas un darbu dalīšanas struktūru.
8) “Mans vadītājs domās par manu karjeru” – pa karjeras kāpnēm ir jākāpj pašam
Labākie vadītāji darīs visu, kas viņu spēkos, lai palīdzētu savu komandu biedriem augt, bet katram pašam ir jāuzņemas atbildība par savu karjeru, izaugsmi un izglītību. 3 mēnešos parasti nav iespējams apgūt visu. Lai tiktu pie paaugstinājuma, jāpaiet laikam. SEB bankas Klientu centra vadītāja Inga Šeninga stāsta, ka īpaši sākotnējās pozīcijās – kasieris, asistents, praktikants – jaunieši bieži pieļauj kļūdu, sagaidot, ka pēc trim mēnešiem būs kāpuši pa karjeras kāpnēm. Ideālā gadījumā tā var notikt, un noteikti jāizmanto katra izdevība pieteikties uz vēlamo pozīciju, taču nevajag noskumt, ja pirmais mēģinājums nav veiksmīgs.
9) Nepiedalīšanās iekšējos pasākumos un apmācībās – izmanto uzņēmuma sniegtās iespējas
Cik vien vari, izmanto iespējas izpausties un mācīties darbavietas piedāvātajos neformālajos pasākumos. Arī vadītājam tā būs daudz vieglāk novērtēt Tevi kā piemērotu darbinieku savai komandai. Protams, ne visiem šāda attiecību veidošana padodas dabiski, bet tieši ārpuspienākumu iesaiste uzņēmuma dzīvē var būt tas, kas ļauj ātrāk iejusties kompānijā un tikt pamanītam no vadītāja puses. Tās var būt gan darba apmaksātas konferences, gan kopīga svētku atzīmēšana. SEB Personāldaļas vadītāja Kristiāna Boša-Zambare atzīmē, ka “tie jaunie darbinieki, kuri piedalās kādā no SEB piedāvātajām iniciatīvām, piemēram, ēnošanas un reversā mentoringa programmām, iekšējām inovāciju laboratorijām, kā arī izmanto iespēju vienu darbadienu veltīt labdarībai, emocionāli vairāk iejūtas darbavietā. Tas uzlabo rezultātus, jo ir vieglāk strādāt, ja patīk ne tikai darbs, ko dari, bet arī vide un apkārtējie cilvēki”.
Kristaps Sadovskis
