Dzīves dažādās iespējas mēs varam aktīvi izmantot vai atstāt lietas pašplūsmā. Tas attiecas arī uz pensiju sistēmu, kas Latvijā darbojas vairākos līmeņos, turklāt tā, lai sniegtu dalībniekiem iespējas sakrāt vairāk un aizvadīt cienīgākas vecumdienas.
Neinteresējoties par to, kas notiek ar uzkrājumu vecumdienām, cilvēks var piedzīvot vilšanos brīdī, kad pienāk uzkrājuma saņemšanas vecums un atklāsies, ka reālais uzkrājuma apmērs neatbilst cerētajam.
Vecumdienu uzkrājums kā investīcija
Domājot par uzkrājumiem, ne visi apzinās, ka arī pensija ir reāla nauda, kas viņiem pieder – bieži tā ir viena trešdaļa vai pat puse no gada bruto algas. Vairumam Latvijas iedzīvotāju uzkrājums pensiju 2. līmenī ir lielākais dzīves laikā uzkrātais kapitāls.
Iemaksas pensiju 2. līmenī lielai daļai strādājošo ir obligātas un tiek ieturētas automātiski no ikmēneša sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tāpēc tās nav tik izjūtamas, jo, saņemot algu, mums pašiem nekas papildus nav jāmaksā. Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc daudzi par šo savu ieguldījumu nemaz nezina.
Uzkrājums pensiju 2. līmenī ir kā investīcija, jo uzkrājums tiek ieguldīts finanšu tirgos, tādējādi padarot visus tā dalībniekus par sava veida investoriem. Jūsu uzdevums – izvēlēties piemērotāko ieguldījumu plānu.
Kā tiek ieguldīts jūsu uzkrājums
Vai jūs varat atbildēt uz jautājumu, kā pēdējā gada laikā klājies jūsu pensiju plānam, kurā ieguldīts jūsu uzkrājums? Iespējams, daudzi nemaz nezina, kādā plānā viņu uzkrājums ir ieguldīts. Turklāt plāna izvēlei nevajadzētu būt vienreizējam lēmumam, par to vēlāk aizmirstot, – svarīgi sekot līdzi sava plāna rezultātiem un vajadzības gadījumā nomainīt to uz citu.
Kā izvēlēties piemērotāko plānu
Uzkrājumu pārvalda un plānus izveido pārvaldītāji, kas pārsvarā ir Latvijas lielāko banku saistītie uzņēmumi un citi pārvaldītāji. Katrai no tām ir viens vai vairāki plāni ar dažādām pelnīšanas stratēģijām jeb raksturiem. Dažkārt var šķist – tas viss ir pārāk sarežģīti, lai cilvēks spētu iedziļināties un izdarīt pārdomātu izvēli. Tādēļ, lai vienkāršotu jums plāna izvēli, aicinām izmantot ērtu rīku piemērotākā plāna noteikšanai.
Pensiju plāni iedalās aktīvajos, sabalansētajos un konservatīvajos. Būtiskākais, kas jāņem vērā, – kāds ir jūsu vecums un cik gadu atlicis līdz pensijai. No tā būs atkarīgs, kādu stratēģiju konkrētajā dzīves posmā izvēlēties. Aktīvie plāni sniedz lielāku peļņas iespēju, tomēr jārēķinās arī ar augstāku risku un augstākām īstermiņa svārstībām, savukārt konservatīvajos plānos risks ir ļoti zems, bet arī peļņas pieaugums būs pavisam neliels.
Kam vajag aktīvāku, kam – konservatīvāku plānu?
Kā redzams attēlā, jaunākie cilvēki var drošāk izvēlēties aktīvākus plānus (SEB dinamiskais, SEB aktīvais). Tie ir plāni, kas pieļauj nedaudz vairāk riska, taču arī to iespējamā atdeve ir lielāka – tātad ilgtermiņā iespējams vairāk nopelnīt. Tajā pašā laikā, protams, ir iespējami dažādi ekonomiski satricinājumi, kas peļņu īstermiņā var “apēst”. Ilgtermiņā šādam notikumam, visticamāk, nebūs būtisku seku un vairāku gadu griezumā peļņas rādītāji tāpat būs labi, taču, ja līdz pensionēšanās dienai atlicis desmit vai mazāk gadu, prātīgāk ir pāriet uz konservatīvajiem plāniem, lai maksimāli saglabātu savu jau uzkrāto kapitālu.
Nevērtēt plānus īstermiņā
Pensiju kapitālu mēs uzkrājam vairāku desmitu gadu garumā, tāpēc nav pareizi plānus vērtēt pēc to rezultātiem mēnešu vai viena gada griezumā. Tas ir pārāk īss laiks, lai novērtētu plāna ienesīgumu. Proti, gada laikā var gadīties lielas svārstības, kas ietekmē plāna peļņu. Tomēr, ja paraudzīsieties uz šo pašu plānu piecu vai desmit gadu griezumā, redzēsiet, ka tam izdevies pieklājīgi nopelnīt arī ar īstermiņa svārstībām.
Svarīgākais, ko atcerēties, – ja vēlaties izvērtēt plānu ienesīgumu, dariet to ilgtermiņā!
Pārliecināties, kā ilgākā laika periodā gājis Jūsu izvēlētajam plānam un citiem SEB plāniem, iespējams SEB fondu lapā. Savukārt sekot līdzi sava uzkrājuma apmēram var portālā Latvija.lv.
Linda Ezerkalna
