Darba devēji aizvien biežāk un lielākā apjomā iesaistās uzkrājumu veidošanā savu darbinieku pensijai. Pēdējo piecu gadu laikā darba devēju iemaksas darbinieku pensiju 3. līmenī un (vai) dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu mūsu klientu vidū ir palielinājušās par 87%, un tieši darba devēju iemaksas darbinieku pensiju trešajā līmenī – par 94%. Lai arī pieaugums izskatās iespaidīgs, kopumā gan Latvija aizvien nozīmīgi atpaliek no Ziemeļvalstu darba devējiem. Pie mums darba devēju iemaksas pensiju uzkrājumos veido ap 15%, Ziemeļvalstīs – aptuveni 80%-90%. Proti, lauvas tiesu no cilvēku pensiju uzkrājumiem nosedz tieši viņu darba devēji.
Nozīmīgākais ilgtermiņa bonuss
Talantu piesaiste un personāla motivēšana ir viens no galvenajiem apsvērumiem, kas uzņēmumus un institūcijas mudina papildu veselības apdrošināšanai, brīvdienām un citiem bonusiem savā “labumu grozā” ietvert arī ilgtermiņa uzkrājumus. Uzņēmēji un vadītāji zina, ka šis ir nozīmīgs arguments, kas cilvēkiem liek izvēlēties par labu vienam vai otram darba devējam. SEB pirms dažiem gadiem veikts pētījums atklāja, ka gandrīz puse jeb 48% strādājošo* būtu mudināti apsvērt darba devēja maiņu, ja piedāvātajā papildu “labuma grozā” vai bonusu sistēmā ietilptu darba devēja veidots uzkrājums darbinieka nākotnei pensiju 3. līmenī vai dzīvības apdrošināšanā.
Iemaksas pensijas kapitālā, kas tiek veiktas par labu darbiniekam, ir ilgtermiņa ieguldījums, kura finansiālā atdeve ir daudz lielāka, nekā, piemēram, dāvanas vai piemaksas, ko darbinieks saņem dažas reizes gadā. Pensiju 3. līmenis (vai dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu) ir ne tikai “piemaksa” pie darbinieka nākotnes pensijas, bet kapitāla palielināšana, jo katrs iemaksātais eiro strādā finanšu tirgos, ilgtermiņā, radot salikto procentu efektu jeb vienkāršoti sakot – naudai radot naudu.
Pieaug pensiju kapitāla iemaksas
Daudzi darba devēji Latvijā ir novērtējuši šo darbinieku motivēšanas iespēju un pakāpeniski palielinājuši pensiju 3. līmeni iemaksātās summas. Šobrīd tie ir aptuveni 62 eiro mēnesī, kas ir par 6% vairāk nekā pērn un ir 62% palielinājums pēdējos piecu gadu laikā.
Pagājušā gada nogalē saskaņā ar vietnes manapensija.lv datiem pensiju 3. līmenī iemaksas kopumā veica jau 430 tūkstoši cilvēku (individuāli un darba devēju veiktās iemaksas), un dalībnieku uzkrātais kapitāls sasniedz teju 900 miljonus eiro. Mūsu pieredze rāda, ka darba devēja veiktās iemaksas savu darbinieku pensijas kapitālā ir pats vieglākais veids, kā uzsākt nākotnes pensijas veidošanu. Cilvēki paši bieži vien negrib iedziļināties ar pensiju saistītos jautājumos un labprāt piekrīt tam, ka kāds to izdara viņu vietā.
To apzinoties, darba devējiem būtu jāuzņemas iniciatīva un jāpiedāvā darbiniekiem šāda iespēja, kā arī jāskaidro, kā veidosies mūsu nākotnes pensija, kur t.s. “valsts pensija” būs vien aptuveni trešdaļa no šodienas algas, bet pārējo daļu veidos iemaksas pensiju otrajā (automātiski 5% no katras bruto algas) līmenī un brīvprātīgi veiktās iemaksas trešajā līmenī.
Var sakrāt algai līdzvērtīgu summu
Ļoti bieži darba devēji pensijas uzkrājumā novirza kādu konkrētu daļu no darbinieka algas, un mūsu pieredze rāda, ka tas motivē cilvēkus sākt krāt arī pašiem. Krājot kopā ar darba devēju, izveidot vērā ņemamu uzkrājumu kļūst krietni vienkāršāk. 15% cilvēku, kuriem uzkrājumu veido darba devējs, krāj pensijai arī individuāli.
Ņemot vērā, ka pensiju 3. līmenis pastāv jau kopš 1998. gada, šodien dzirdam klientu pieredzes stāstus, kuriem pensija ir gandrīz tik pat liela kā pirms tam bijusi alga. Tas tāpēc, ka uzkrājumus pensijai ir veidojis gan pats darbinieks, gan arī darba devējs. Izšķiroši nozīmīgs ir krāšanas ilgais laiks un regulāri veiktas iemaksas, – šo abu faktoru kombinācija ir veiksmes pamatā. Protams, svarīgas ir arī norises finanšu tirgos un globālajā ekonomikā, kas ietekmē visa veida ieguldījumus.
Salīdzinoši neliels maksājums, kas ik mēnesī, gadu no gada, nonāk cilvēka pensijas kapitālā, ar laiku kļūst par izšķiroši nozīmīgu piemaksu pie pensijas. Atbildīgu darba devēju spēkos ir padarīt Latvijas cilvēku nākotni krietni baudāmāku un kvalitatīvāku, veicot šādas iemaksas pašiem, mudinot to darīt arī citus, kā arī iedrošinot darbiniekus papildus uzkrāt arī pašiem.
* SEB un Norstat aptauja, 2003. gada maijs. Aptaujāti aktīvi nodarbinātie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
