5 idejas, kā radošā veidā uzkrāt naudu

Runājot par krāšanu, mēs nereti iedomājamies, ka nāksies sevi ierobežot un no kaut kā atteikties. Tomēr personīgajām finansēm nav obligāti jābūt saistītām ar jostas savilkšanu vai stingru budžetu. Krāšana var būt jautrs un dažreiz arī nemanāms process, kas iekļaujas ikdienas dzīvē. Kā to panākt?

1. Vārdu krāšanas spēle

Katru nedēļu izvēlieties vārdu un uzkrājiet naudu atbilstoši tā burtu piešķirtajai vērtībai. Piemēram, izvēlieties vārdu ‘NAUDA’.

Piešķiriet katram burtam vērtību: A = 1 eiro, B = 2 eiro, C = 3 eiro utt. Attiecīgi vārdam ‘NAUDA’ = N(21) + A(1) + U(29) + D(6) + A(1) = 58 eiro. 

Var sākt ar savu ģimenes locekļu personvārdiem, bet svarīgi atcerēties – ne vienmēr garāks vārds nozīmes arī lielāku uzkrājumu. 

2. Mēneša dienu uzkrājums

Katru mēnesi uzkrājiet tik eiro, cik mēnesī ir dienu.  Piemēram, janvāris – 31 eiro, februāris – 28 eiro (vai 29 eiro, ja ir garais gads), marts – 31 eiro utt. 

Ja izpildīsiet izaicinājumu visa gada garumā, sakrāsiet 365 eiro (vai 366 eiro garajā gadā).
 
Ja vēlaties papildu izaicinājumu, var mēneša dienu skaitu sareizināt ar mēneša kārtas numuru, piemēram, februāris (28 x 2) = 56 eiro.

3. Pakāpeniskā nedēļas krāšana

Ar šo metodi katru dienu soli pa solim augšup pa krāšanas kāpnēm var līdz gada beigām uzkrāt pat līdz 1456 eiro, mēnesī ap 112 eiro, bet nedēļā ap 28 eiro.

Katru dienu uzkrājiet nedēļas dienai atbilstošu summu, proti, pirmdien – 1 eiro, otrdien – 2 eiro, bet svētdien – 7 eiro. Ja uz nedēļas nogali tēriņi parasti ir lielāki, var veikt arī variācijas, piemēram, pirmdien sākt ar 7 eiro un samazināt līdz 1 eiro svētdien. 

4. Viena diena nedēļā – bez tēriņiem

Šīs metodes galvenais izaicinājums ir 24 stundas naudu netērēt vispār, proti, izvēlēties vienu dienu nedēļā, kuru noteiksiet par “naudas brīvdienu” un atturēsieties no jebkādiem tēriņiem un braukšanu ar auto šajā dienā. Tā vietā varat doties pastaigā, izbaudīt saulrietu, rīkot galda spēļu vakaru vai vienkārši nodoties sirsnīgām sarunām. Naudu, ko šajā dienā ietaupīsiet, pārskaitiet uz savu krājkontu.

5. Krājkonts, nevis spontāns pirkums

Kad jūtat vēlmi veikt impulsīvu pirkumu vai nodoties izpārdošanu kārdinājumam, tā vietā, lai iegādātos vēl vienu apģērba vai apavu vienību, labāk pārskaitiet šo summu savā krājkontā. Tas  palīdzēs ne tikai vairot uzkrājumu, bet arī gūt pārliecību, ka bez šādiem spontāniem pirkumiem varat viegli iztikt. Turklāt šādi palielināsies finansiālās drošības sajūta.

Šīs un līdzīgas krāšanas spēles ir aizraujošas, taču tajā pašā laikā tās prasa papildu uzmanību un iesaistīšanos. Jums ir jāatceras katru reizi pārskaitīt noteiktu summu uz savu krājkontu.

250 eiro gadā

Mūsdienu tehnoloģijas un banku lietotnēs iebūvētie digitālie krājkonti ļauj uzkrāt arī tērējot. Katru reizi, kad maksājat ar karti, naudas summa tiek noapaļota un starpība automātiski tiek pārskaitīta uz krājkontu.

Piemēram, ja par kafiju ar karti maksājat 2,35 eiro un esat aktivizējis šādu pakalpojumu savā bankas mobilajā lietotnē, 0,65 eiro nonāk tieši jūsu krājkontā. Šķiet, ka tas ir sīkums, bet gada laikā tas var pārvērsties par 250 eiro uzkrājumu. Un tas notiek bez jebkādas papildu iesaistīšanās vai piepūles.

Pēc SEB bankas datiem, tieši tik daudz viens Digitālās krājkases lietotājs vidēji ietaupa dienā – 0,65 centus. Ja šādi ietaupītu visi bankas lietotnes lietotāji, viņu kopējā uzkrātā summa sasniegtu vairāk nekā 100 miljonus eiro gadā. Šis piemērs parāda, ka arī nelieliem ikdienas uzkrājumiem var būt liela ietekme gan individuāli, gan globālā mērogā.

Apziņa, ka varam ietaupīt bez lielas piepūles, krasi nesavelkot jostas, mudina pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus un palīdz veidot noderīgus uzkrāšanas paradumus. Tas ir ne tikai finansiālais ieguvums, bet arī iekšējais miers, apzinoties, ka jums vienmēr ir finanšu “drošības spilvens” neparedzētiem gadījumiem. Un krāšanai nav jābūt sarežģītai – tā var būt vienkārša, jautra kā spēle un, pats galvenais, noderīga.