SEB Mājokļu cenu indikators: iedzīvotāji vairs nav tik optimistiski par nekustamā īpašuma cenu kāpumu
Šogad mājokļu cenu kāpumu Latvijā prognozē mazāks skaits iedzīvotāju nekā pērn. Mājokļu cenu kāpumu prognozētāju skaits sarucis visos Latvijas reģionos, tostarp arī Rīgā, kur iedzīvotāji tradicionāli ir bijuši visoptimistiskāk noskaņotie attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu.
SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (attiecība starp cenu kāpumu un cenu kritumu prognozētāju skaitu) jau otro ceturksni pēc kārtas turpinājusi sarukt, sasniedzot zemāko atzīmi kopš 2012. gada decembra. Salīdzinājumā ar 2014. gada septembrī veikto aptauju, indikatora vērtība samazinājusies par 9.4 punktiem, sarūkot līdz 25.8 punktiem. Tas saistīts ar iedzīvotāju noskaņojuma maiņu attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad prognozē 41% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā aptaujā cenu kāpuma prognozētāju skaits sasniedza 46%). Savukārt mājokļa cenu krituma prognozētāju skaits palielinājies par četriem procentpunktiem - cenu samazināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā prognozē 15% iedzīvotāju (septembrī tādu atbildi sniedza 11% respondentu). Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, skaits pieaudzis līdz 26% no kopējā respondentu skaita (iepriekšējā aptaujā šādi atbildēja 24% aptaujāto iedzīvotāju). Tāpat kā iepriekšējā aptaujā, arī šoreiz 18% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā.
Joprojām visoptimistiskākie ir galvaspilsētā dzīvojošie, lai gan arī rīdzinieku noskaņojums ir mainījies - gada sākumā vairs tikai puse rīdzinieku prognozēja nekustamā īpašuma cenu palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā, kamēr 2014. gada jūnijā šādu atbildi izvēlējās gandrīz divas trešdaļas (65%) rīdzinieku.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Gan grozījumi maksātnespējas likumā, pēc kuru pieņemšanas komercbanku kredītpolitika kļuvusi stingrāka un kredīti mazāk pieejami, gan arī grozījumi Imigrācijas likumā attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu varētu būt ietekmējuši iedzīvotāju domas par mājokļu cenu izmaiņām tuvākā gada laikā. Šīs izmaiņas likumdošanā, visdrīzāk, negatīvi ietekmēs nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti un mājokļu cenu dinamiku, tāpēc šogad iedzīvotāju optimisms attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu varētu mazināties vēl vairāk."
Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma Latvijā veica pētījumu centrs SKDS 2014. gadā no 28. novembra līdz 13. decembrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1003 Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
Pilns SEB Mājokļu cenu indikatora apskats pieejams SEB bankas mājas lapā
Papildu informācijai: Kristīne Martinsone, SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja – 67779719, kristine.martinsone@seb.lv Vairāk par SEB grupu Latvijā: Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB_Latvia, Skype/SEB_Latvia, YouTube/SEBlatvia, Soundcloud/SEB_Latvia |
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina klātesamība 20 pasaules valstīs. Uz 2014. gada 30. septembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 2 840 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 1 632 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu:www.sebgroup.com |