SSE Riga un SEB ēnu ekonomikas pētījums: ēnu ekonomikas apjoms Latvijā nemazinās

2014. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu praktiski nav mainījies, savukārt Lietuvā un Igaunijā krītas, secināts šodien publiskotajā Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījumā, kas veikts sadarbībā ar SEB banku.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014. gadā ir 23,5%. Salīdzinot ar 2013. gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājusies tikai par 0.3% no IKP. Savukārt Igaunijas un Lietuvas 2014. gada ēnu ekonomiku veido 12,5-13,2% no IKP un tās ir turpinājušas savu ilgtermiņa tendenci pakāpeniski samazināt ēnu ekonomikas apjomu. Pētījumā secināts, ka kaimiņvalstu ēnu ekonomika ir samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8%, salīdzinot ar 2013. gadu. "Līdz ar to varam secināt, ka Latvijas ēnu ekonomika 2014. gadā ir gandrīz divreiz lielāka nekā kaimiņvalstīs," uzsver pētījuma autors, SSE Riga docents Dr. Arnis Sauka.

Lai arī izmaiņas ēnu ekonomikas apjomā Latvijā praktiski netiek novērotas, ir mainījies ēnu ekonomikas sastāvs. 2014. gadā lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, proti, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas šobrīd veido aptuveni 46% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Otrs lielākais īpatsvars Latvijas ēnu ekonomikā ir aplokšņu algām.  Kā uzsver A.Sauka: "Aplokšņu algas ir gājušas mazumā, bet šo samazinājumu kompensēja attiecīgi pieaugoša izvairīšanās no nodokļu maksāšanas – 2014. gadā Latvijas uzņēmumi neuzrādīja lielāku savas uzņēmējdarbības ienākumu daļu, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem. Proti, neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi šobrīd ir apsteiguši aplokšņu algas un veido aptuveni 46% no Latvijas kopējās ēnu ekonomikas - un tas ir būtisks signāls politikas veidotājiem."

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē Latvijā tiek lēsts līdz pat 48,9% (salīdzinājumā ar aptuveni 20% Lietuvā un Igaunijā). Iespējams, daļēji pateicoties būvniecības nozares svaram, visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2014. gadā bija tieši Rīgā. Arī Igaunijā un Lietuvā šajā nozarē ir visaugstākā ēnu ekonomika, taču tās īpatsvars ir mērenākā līmenī – 21% un 19%.

Uzņēmumi joprojām ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienestu un izteikti neapmierināti ar valsts nodokļu politiku un atbalstu uzņēmējiem, secināts pētījumā. Kopumā Latvijas uzņēmumi sliecas būt neapmierinātāki ar valsts institūcijām, salīdzinot ar Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem, taču šī tendence mainās: kopš 2010. gada neapmierinātības ar valdību līmenis Latvijā ir pakāpeniski mazinājies, kamēr Igaunijā tas ir pieaudzis.

Pētījumā arī secināts, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi.

2014. gada pētījumā pirmo reizi tiek mērīts arī nereģistrētās uzņēmējdarbības apjoms Baltijas valstīs. Saskaņā ar pētījuma datiem nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5-8% no visiem uzņēmumiem Latvijā. Visizplatītākie tie ir būvniecības nozarē.

Pētījuma autori uzskata, ka augoša ēnu ekonomikas īpatsvara atšķirība starp Latviju un tās kaimiņvalstīm (pēc tam, kad šī atšķirība bija gandrīz novērsta 2012. gadā) daļēji atspoguļo Latvijas politiķu atslābušos centienus apkarot ēnu ekonomiku. Lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomu, pētījuma autori iesaka Latvijas politikas veidotājiem īstenot otru liela mēroga un nopietnu politikas pasākumu kopumu ar mērķi apkarot ēnu ekonomiku līdzīgi tam, kā tas tika darīts 2010.-2013. gadā. Reformas būtu jākoncentrē uz uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšanu, kā arī būvniecības nozari, jo šīs ir visproblemātiskākās ēnu ekonomikas komponentes.

Viedokļi:

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Tieši aktīvas VID darbības rezultātā pēdējos gados ir īstenoti vairāki pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un veikti daudz būtiski grozījumi normatīvajos aktos, kas vērsti tieši uz negodprātīgo nodokļu nemaksātāju darbības ierobežošanu un izbeigšanu. Pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku mērķtiecīgi īstenosim arī turpmāk. Tomēr vēlos uzsvērt, ka VID ir tikai viena no institūcijām, kas iesaistīta ēnu ekonomikas apkarošanā, taču pētījuma rezultāti norāda, ka tikai koordinēts un uz kopīgas starpinstitūciju programmas balstīts pasākumu kopums sekmēs ēnu ekonomikas apkarošanu ilgtermiņā. Uzskatu, ka ļoti liela nozīme ir tieši sabiedrības izpratnei par godprātīgas nodokļu nomaksas nepieciešamību un neiecietība pret nodokļu nemaksātājiem ikdienā. Atbalstot nodokļu nemaksāšanu, ilgtermiņā zaudētāji ir visa sabiedrība, negūstot no valsts vēlamā apjomā un kvalitātē sociālos, izglītības, drošības, veselības, sabiedrības aizsardzības un citus vitāli svarīgus pakalpojumus!"

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: "Lai arī Baltijas valstu ekonomiskā attīstība ir samērā vienota, piedzīvojot gan kopīgus izaugsmes, gan kritumu posmus, ir vairākas jomas, kur Latvija ievērojami atpaliek. Viena no tādām ir ēnu ekonomikas izskaušana, kas pēdējos gados izrādījusies neveiksmīga, jo atbilstoši tikko prezentētajam pētījumam, ēnu ekonomikas apjoms pretēji kaimiņvalstu pozitīvajai dinamikai sarucis tikai par 0,3% un vēl arvien ir ļoti augsts – 23,5%. Vairāki eksperti uzskata, ka tā ir tikai redzamā aisberga daļa un ka ēnu ekonomika Latvija ir vēl lielāka. Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka ēnu ekonomikas mazināšanas stratēģija ir jāmaina, lielāku uzsvaru liekot uz dažādu stimulu radīšanu, kuri dabiski mazinās ēnu ekonomikas apjomu, nevis uz "apkarošanas" aktivitātēm, kuras izrādījušās mazefektīvas."

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: "Ēnu ekonomika un aplokšņu algas negatīvi ietekmē valsts budžeta ienākumus un kropļo konkurenci uzņēmējdarbības vidē – šo ietekmi mēs izjūtam jau šodien. Savukārt individuālais īstermiņa ieguvums personām, kuras šobrīd saņem algu aploksnē, ir salīdzinoši neliels salīdzinājumā ar tiem riskiem, ar kuriem būs jātiek galā ilgtermiņā gan pašam indivīdam, gan valstij kopumā. Nelielo algu saņēmēji, tajā skaitā, tie, kuri neuzrāda patiesos ienākumus, nākotnē būs pakļauti nabadzības riskam - saskaņā ar "Pensometra" pētījuma datiem tam pakļauti 43% no visiem šobrīd strādājošajiem."

SSE Riga ēnu ekonomikas indekss tiek aprēķināts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Saskaņā ar pētījumu, Latvijas ēnu ekonomikas augstākais punkts tika sasniegts 2010. gadā, bet zemākais - 2012. gadā. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga docētājs Dr. Tālis Putniņš. Pētījumu finansē SEB banka.

Pētījums pilnā apjomā publicēts SSE Riga mājas lapā http://www.sseriga.edu/en/news-and-events/news/shadow-economy-index-2009-2014.html

Papildu informācijai:

Arnis Sauka, SSE Riga pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" autors - arnis.sauka@sseriga.edu, 26043567
Dana Kumpiņa, SSE Riga Komunikācijas vadītāja - dana.kumpina@sseriga.edu, 29129329
Kristīne Martinsone, SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja – 67779719, kristine.martinsone@seb.lv