Dainis Gašpuitis: Par spīti sarežģītajiem apstākļiem, Latvijas rūpniecības kāpums turpinās
Latvijas rūpniecības apjomi pērnā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 1.2%. Tomēr salīdzinājumā ar 2014. gada decembri, rūpniecības apjomi ir palielinājušies par 2.6%.
Dainis Gašpuitis,
SEB bankas ekonomists
Latvijas rūpniecības apjomi pērnā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 1.2%. Tomēr salīdzinājumā ar 2014. gada decembri, rūpniecības apjomi ir palielinājušies par 2.6%. Apstrādes rūpniecības pieaugums bija 3% apmērā, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde palielinājās par 1.9%. Savelkot bilanci, 2015. gadu rūpniecība ir noslēgusi ar pieaugumu 3.4% apmērā. To galvenokārt veidoja pieaugums apstrādes rūpniecībā (+4.1%), kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+6.4%). Elektroenerģijas un gāzes apgādē, kur liela ietekme ir laikapstākļiem, bija vērojams samazinājums par 0.1%.
Lielāko ietekmi uz apstrādes rūpniecības pieaugumu 2015. gadā sniedza, ražošanas pieaugums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (+39.3%), mēbeļu ražošanas (+13.9%), kā arī kokapstrādes un metālu ražošanas nozarēs. Savukārt lielākais ražošanas apjoma samazinājums bija vērojams apģērbu ražošanas nozarē (-15.6%), nemetālisko minerālu izstrādājumu (-10%), kā arī vienā no lielākajām - pārtikas produktu ražošanas nozarē (-5%).
2015. gads rūpniecībā nav bijis viegls, un arī turpmāk ekonomiskā vide nozarei nozīmīgus uzlabojumus nesola. Nevienlīdzīgais sniegums starp dažādām nozarēm saglabāsies, tomēr līdzīgi kā pērn bilance ir sagaidāma pozitīva, respektīvi, kopējie apjomi turpinās pieaugt. Rūpniecība ir viena no nozarēm, kas patlaban pasaulē saskaras arī ļoti spēcīgu pretvēju, ko raksturo piesardzība eksporta tirgos, piezemētais pieprasījums, ko izjutīs arī Latvijas uzņēmēji. Potenciālā izaugsme būs meklējama vien konkrētos tirgos. Pēdējā laikā, lai arī svārstīgi, tomēr pozitīvi signāli pienāk no eirozonas, kā arī Lielbritānijas un Zviedrijas. Tie, sagaidāms, būs vieni no galvenajiem izaugsmi virzošajiem tirgiem. Tā ir pozitīva ziņa mēbeļu un kokrūpniecības nozarēm. Savukārt metālu nozarē sagaidāma pietiekami liela nenoteiktība, kas saistās ar ES un Turcijas sankciju ietekmi. Savukārt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare, visticamāk, turpinās savu izplešanos, kas balstās pietiekami plašā eksporta tirgu diversifikācijā un konkurētspējīgo produktu klāstā. Tikmēr situācija turpinās pasliktināties tām nozarēm, kas darbojas Krievijas un tās satelīttirgos. Tur pirktspēja turpinās pasliktināties. Tādēļ uzņemtais eksporta diversifikācijas virziens ir jāturpina. Krievijas īpatsvars eksportā ir konsekventi mazinājies, no 11.6% 2013. gadā, līdz 7.9% pērn, tomēr tas joprojām bija trešais lielākais tirgus. Tādēļ Krievijas ekonomikas negatīvā ietekme ekonomikas tendencēs joprojām būs jūtama. Tātad, šogad, visticamāk, izaugsme varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, tas ir, 4% apmērā, kas nebūtu slikts sniegums. Apjomus, kā ierasts gan vēl piekoriģēs laikapstākļi.
