Dainis Gašpuitis: SEB banka: Lēni, bet uz priekšu
2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni IKP samazinājās par 0.3%. Taču, salīdzinot ar to pašu ceturksni pirms gada, IKP ir par 2.7% augstāks. Tādejādi 2015. gadā IKP ir pieaudzis par 2.7%.
2015. gads ekonomikā nebija viegls. Gada sākumā izaugsme bija vājāka par gaidīto, bet turpmākajos ceturkšņos tā atguvās. Ekonomiskās aktivitātes pamatā dominēja patēriņš, eksports turpināja saskarties ar sarežģījumiem un meklēt jaunus tirgus, bet investīciju aktivitāte bija salīdzinoši zema.
Pieaugumu pērnā gada laikā sekmēja apstrādes rūpniecības pieaugums par 4%. To kaldināja kāpums kokrūpniecībā (+7%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+40%), kā arī mēbeļu ražošanā (+14%). Joprojām adaptācijas periodā atrodas pārtikas rūpniecība, kuras apjomi pērn saruka par 5%. Par 4% samazinājās gatavo metālizstrādājumu ražošana.
Tajā pašā laikā sekmīgi turpināja augt mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kas 2015. gadā palielinājās attiecīgi par 5% un 3%. Negatīvu ietekmi uz izaugsmi veidoja būvniecības produkcijas apjoms samazinājums par 1%. Saruka arī transporta nozares apjomi (-0.1%).
Tātad, pērnā gada laikā, turpināja pieaugt privātā patēriņa aktivitāte (+4%), kā arī par 6% palielinājās valdības tēriņi. Izaugsmes perspektīvas lielā mērā nosaka investīciju aktivitāte, kas pērnā gada laikā ir augusi par visai pieticīgiem 3%. Tomēr uzmundrina fakts, ka pamatkapitāla ieguldījumi iekārtās un mašīnās pērnā gada laikā ir auguši par 12%, intelektuālajā īpašumā un kultivētajos aktīvos par 21%. Lai arī situācija eksportā ir sarežģīta, eksporta apjomi pērn ir pakāpās par 2%, tas ir, preču eksports par 1%, bet pakalpojumu eksports par 3%.
Latvijas tuvāko divu gadu ekonomikas perspektīvas ir labas, kaut izaugsme solās būt ierobežota. Šāds vērtējums izriet no globālā konteksta, kas ietver piezemētu izaugsmi, kas pakļauta nenoteiktībai un svārstīgumam. Šogad, spītējot ārējiem faktoriem, uzrādot nevienmērīgu attīstību, apstrādes rūpniecības attīstība saglabāsies. Tam pamatā ir atsevišķu nozaru veiktspēja un to galveno tirgu izaugsme. Lielākās cerības ir saistās ar situāciju eirozonā, Lielbritānijā un ziemeļvalstīs. Tikmēr pamatā izaugsme turpinās balstīties patēriņā. Labvēlīgi apstākļi būs tirdzniecības izaugsmei. Mazumtirdzniecībā kāpums varētu būt nedaudz vājāks par pērno gadu, jo arī šī nozari izjutīs Krievijas tūristu skaita un to pirktspējas sarukumu. Savukārt vietējie savus tēriņus kāpinās pakāpeniski. Tam saglabāsies labvēlīgi apstākļi – atalgojuma pieaugums un zema inflācija. Labvēlīgi apstākļi saglabāsies izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī izklaides un atpūtas pakalpojumu pieaugumam. To nodrošinās gan tūristu skaita un vietējo iedzīvotāju pirktspējas kāpums. Protams, izaicinājumu nozarei netrūks, jo nāksies adaptēties pie pieprasījuma izmaiņām. Šogad samērīgi palielināsies aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū, arī kreditēšana kļūs atbalstošāka.
Sekmīga ES fondu apguve ļaus uzlabot investīciju aktivitāti. Taču negatīvas tendences valdīs būvniecībā, kas izriet no ES fondu pieejamības pārrāvumiem. Tāpat sarežģīti apstākļi valdīs transporta nozarē, kur iespējami ļoti dažādi scenāriji, tomēr nozares izaugsme šogad izpaliks. Eksportā situācija saglabāsies sarežģīta un audzēt tā apjomus nebūs viegli, turklāt liela nozīme apjomu svārstībām būs reeksporta izmaiņām. Eksporta neviendabīgais veikums norāda, ka pūles tā diversificēšanā, kā arī atbalsts attīstībai ir jāturpina. Šajā jautājumā nozīmīgs būs valsts atbalsts, jo eksportējošajām nozarēm pie pašreizējā iekšzemes pieprasījuma attīstības apstākļi kļūs arvien sarežģītāki. Tas apdraud konkurētspēju, un ilgākā termiņā ekonomikā veidosies nesabalansētība. Pagaidām 2016. gada izaugsmes prognoze tiek saglabāta 2.7% apmērā. Taču pašreizējās pazīmes liecina, ka gada pirmajā ceturksnī IKP izaugsme būs vāja. Tādēļ cerības ir, ka izaugsme turpmākajos ceturkšņos atgūsies. Mazinoties ģeopolitiskajam saspīlējumam, 2017. gadā izaugsme paātrināsies līdz 3.5%. Taču jāpiebilst, ka minētie riska faktori pilnībā neizzudīs un ilgākā termiņā saglabāsies.
Pasaules ekonomikā neskatoties uz ilgstoši īstenoto ekspansīvo monetāro politiku un krasi sarukušajām enerģijas cenām, dominē lejupslīdes riski. Ražotāji saskaras ar nopietnām grūtībām, ko raksturo vājš pieprasījums, ražošanas jaudu pārpalikums un preču cenu samazināšanās. Krievijas un ar to saistītās ekonomikas uzrāda nopietnas ilgtermiņa izaugsmes problēmas, kā dēļ tās izaugsme tuvākajā laikā būs negatīva. Eiropas Savienības ekonomika turpina pamazām atgūties. Eirozona gūst labumu no zemajām procentu likmēm, naftas cenu krituma un vāja eiro. Patēriņa virzītu izaugsmi ir sekmējusi zemā inflācija, kas uzlabo mājsaimniecību pirktspēju un bezdarbs turpina samazināties. Turpmāk sagaidāms ļoti piesardzīgs investīciju aktivitātes pieaugums.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
