Mēs visi esam mācījušies vēsturi – tā ir ļoti vērtīgs informācijas avots, kas palīdz atbildēt uz jautājumiem – kas un kāpēc notika? Īpaši svarīgi tas ir šodienas kontekstā – koronavīruss ir būtiski ietekmējis finanšu tirgus, tai skaitā arī dzīvības apdrošināšanas līgumus ar uzkrājumu ieguldījumu fondos. Vai tā ir pirmā reize, kad finanšu tirgos vērojams tik būtisks kritums? Nē, tā nav.
Vēsturē ir plānoti un neplānoti notikumi. Lai gan finanšu tirgi ir neprognozējami, tomēr es tos ierindotu pie plānotiem vēsturiskiem notikumiem – kāpumi un kritumi atkārtojas nepārtraukti. Tikai neviens nevar paredzēt, kad tieši tie būs un cik lieli.
Ja mācoties par sporta, kultūras vai militāro vēsturi, mēs izmantojam hronikas, kartes vai vēsturiskas liecības, tad finanšu tirgus vēsturi varam mācīties no finanšu tirgus indeksiem. Tie seko līdzi daudzu uzņēmumu akciju vērtības izmaiņām diendienā daudzu gadu garumā.
Ja apskatāmies vienu no populārākajiem ASV akciju indeksiem 90 gadu perspektīvā (SP 500 – apskata 500 ASV uzņēmumus), varam novērot, ka pēdējo nedēļu kritums ir grūti pamanāms, turklāt ilgtermiņa pieaugums ir grandiozs. Līdzīgu bildi mazākos mērogos un īsākā vēstures posmā varam novērot arī apskatot Eiropas indeksus (Eurostoxx 50 – seko līdzi akciju vērtībai 50 Eiropas uzņēmumiem) vai Āzijas indeksus (Schangai Composite – seko līdzi virknei Āzijas uzņēmumu).
SP 500, 90 gadi
Avots: www.macrotrends.net , taču šādi grafiki ir atrodami arī daudzās citās mājas lapās.
Iespējams, mēs vairāk satraucāmies tieši par krituma ātrumu, nevis par pašu krituma faktu. Apskatot to pašu SP 500 grafiku citādākā rakursā, var novērot, ka vēsturē ir bijuši tādi paši vai lielāki kritumi nekā 2020. gadā. Taču, ja 2008. gada kritums ilga vairākus mēnešus, tad šobrīd straujš kritums ir novērojams tikai dažu nedēļu laikā. To ir viegli izskaidrot – vīruss izplatās ļoti strauji un straujas izmaiņas tiek veiktas arī finanšu tirgos.
SP 500, 90 gadi
Avots: www.macrotrends.net
Visticamāk, katrā no šiem laika periodiem, kad bijis lielāks kritums – 1930., 40., 70. gados vai 2000. gados, cilvēki visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, jūtās līdzīgi. Iespējams, mūsu domās iezogas pat ļoti negatīvas notis. Bet, tiklīdz situācija finanšu tirgos uzlabojas, mēs atkal kļūstam mierīgāki.
Detalizētāk pievērsīšos trim no tipiskākajām sajūtām, ko esmu novērojusi.
"Šis kritums nekad nebeigsies. Es nekad vairs neatgūšu savu naudu."
Vēsture liecina, ka jebkurš kritums kādreiz beidzas. Dažkārt atkopšanās ilgst dažus mēnešus, bet citkārt ilgāk. Šis kritums ir cieši saistīts ar vīrusa izplatību. Tiklīdz izdosies ierobežot vīrusa izplatību, un ekonomikā parādīsies pozitīvi signāli, pamazām atgūsies arī finanšu tirgi.
"Es taču esmu izvēlējies tik mierīgus fondus, kāpēc arī tie piedzīvo kritumu?"
Finanšu tirgi ir cikliski, pēc kritumiem vienmēr seko kāpumi un pēc kāpumiem seko kritumi. Tāda ir finanšu tirgus būtība. Un tas attiecas uz visiem fondiem – gan aktīviem, gan mierīgiem. Atšķiras tikai krituma mērogs.
Taču kritumi nav nemaz tik slikti kā sākumā šķiet. Tā ir iespēja ilgtermiņā nopelnīt vairāk. Kritums praktiski nozīmē to, ka fonda daļas vērtība jeb cena par 1 fonda daļu ir samazinājusies. Gluži tāpat kā veikalā atlaides. Apskatieties jebkuru no SEB fondiem – kāds pieaugums bija vērojams pēc 2008. gada krituma.
"Lauzīšu līgumu un vairs nekad nekur neieguldīšu!"
Tas gan nebūtu pareizi. Kā plašu atbildi uz šo jautājumu, esam sagatavojuši rakstu "Ko šobrīd darīt ar dzīvības apdrošināšanas līgumu ar uzkrājumu ieguldījumu fondos", kas palīdzēs saprast, kādas ir šī brīža iespējas – pagarināt līgumu, turpināt līdzšinējās iemaksas, palielināt iemaksas, pārskatīt izvēlētos fondus utt.
Aicinu šī brīža lielo kritumu finanšu tirgos vērtēt racionāli un ilgtermiņā. Apskatiet ienesīgumus ilgtermiņā, ar ilgtermiņa rezultātiem viss ir kārtībā.
Kristīne Lomanovska
SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle
