Ikvienam uzņēmējam nepieciešams mentors – gan tiem, kuri sper pirmos soļus uzņēmējdarbības lauciņā, gan tiem, kuri jau laužas pēc vadošajām pozīcijām tirgū. Šī apgalvojuma autori ir Viļņā notikušās konferences “Silicon Valley Comes to the Baltics” (“Silīcija ieleja ierodas Baltijā”) dalībnieki: uzņēmējs un inženieris Demiens Īdss un uzņēmējdarbības veicināšanas organizācijas “Alchemist Accelerator” partneris Ravi Belani.
Ko katram jums personīgi nozīmē mentorings?
Ravi Belani: Man mentorings saistās ar abpusēju saikni, ķīmiju un emocionālām attiecībām, kas veidojas starp mentoru un mācekli. Doma, ka cilvēks var pats izvēlēties mentoru, ir maldinoša, jo tieši mentors ir tas, kas izvēlas personu, kuru apmācīt un kuram palīdzēt prasmju uzlabošanā. Lielākajā daļā gadījumu mentors sniegs to, kas jums nepieciešams, bet ne vienmēr tas būs tas, ko vēlaties.
Demiens Īdss: Mentorings mainīja manu dzīvi. Ja man nebūtu bijis neskaitāmu radošu mentoru, kuri radīja manī drošības sajūtu un vadīja mani pa profesionāla zinātnieka, inženiera un uzņēmēja ceļu, es šodien nebūtu tas, kas esmu. Mentorings palīdzēja man attīstīt savu iekšējo potenciālu.
Kas ir tie cilvēki, kuriem jūsu dzīvē bija vislielākā ietekme?
Demiens Īdss: Es teiktu, ka tas bija mans tēvs. Par spīti tam, ka viņš nebija zinātnieks kā es, viņam patika zinātne, un viņš tajā bija patiesi ieinteresēts. Viņš man iemācīja atziņu – ja es nedomāšu matemātiski, es ļoti bieži kļūdīšos. Patiešām, visa zinātne sastāv no eksperimentiem, tāpēc mēs varam uzdot jautājumus, uz kuriem iegūtās atbildes varam pārbaudīt ar jauniem eksperimentiem. Zinātnē visam jābalstās atbilstošā metodoloģijā un spriestspējā, kuras pamatā nav stereotipi. To man iemācīja mans tēvs, un tam esmu sekojis līdz pat šai dienai.
Ravi Belani: Es būtiskākās mācības esmu guvis no vairākiem cilvēkiem. Pirmais bija mans priekšnieks, ar kuru kopā strādāju riska kapitāla uzņēmumā “Draper Fisher Jurvetson”. Viņš nostādīja mani neticami neērtās situācijās, kuras bija ļoti būtiskas mācīšanās un attīstības procesā. Kad mainīju darbu un sāku strādāt uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumā “McKinsey & Company”, es ļoti ātri izdegu – priekšnieks uzdeva man daudz uzdevumu ar īsiem termiņiem, un tas man neļāva attīstīt savas prasmes un virzīties uz priekšu. Tomēr tieši šajā darbā es ieguvu arī vairākas būtiskas mācības. Visbeidzot, kad nokļuvu Stenfordas universitātē, kur pašlaik esmu pasniedzējs, es nonācu vēl viena lieliska mentora rokās. Kopumā ir trīs cilvēki, kuri mani ir padarījuši tādu, kāds esmu šodien.
Kāds ir svarīgākais padoms, ko esat saņēmuši no saviem mentoriem?
Ravi Belani: Labākais ir tas, ka viņi ir mācījuši ar savu piemēru, kuru es pakāpeniski sāku attīstīt sevī. Runājot par gūtajām mācībām, skaidrs ir viens – ja dzīvo tādā pasaulē kā es, zaudēt var tikai naudu un laiku, bet iegūt var bezgalīgi daudz ko. Tāpēc ir ļoti pieņemami kļūdīties un riskēt. Sliktākais ir nedarīt neko. Vēl esmu iemācījies rīkoties. Nedrīkst ļaut sev visu laiku pārdomāt, vienkārši jāceļas un jādara.
Demiens Īdss: Es vislabākās mācības guvu, strādājot kopā ar saviem mentoriem, vērojot viņus darbībā, ikkatrā niansē. Tas ir daudz efektīvāk nekā ar kafijas krūzi rokā apspriest to, kā kļūt par uzņēmēju. Vērot mentoru darbā ir nenovērtējama pieredze. Protams, lai uzkrātu atziņas, ir nepieciešams laiks. Patiesā šādas pieredzes vērtība ir faktā, ka tu pats ieraugi to, kā strādā profesionāļi, nevis tas, ka mentors parāda visu, kas nepieciešams, un norāda ar pirkstu, kas jādara.
Ravi Belani: Vēl viena lieta, ko es iemācījos, – cilvēku prasmes vislabāk attīstās tad, ja uzraudzītāji sagaida vislabāko rezultātu, nevis nepārtraukti piekasās, ka tāds vai tāds uzdevums nav izpildīts. Esmu strādājis ar priekšniekiem, kuri tikai uzdod vairākus uzdevumus, bet tāds darbs mani neapmierināja, jo nebija iedvesmojošs. Lai nu kā, labāk man patika, ja darbs bija pietiekami izaicinošs. Es iemācījos pieņemt šos izaicinājumus arī tad, ja nezināju pareizās atbildes, un nekad nemocīju sevi, uzdodot liekus jautājumus. Es vienkārši koncentrējos, lai paveiktu uzdevumus.
Vai starp labu mentoru un labu uzņēmēju var likt vienādības zīmi?
Ravi Belani: No pieredzes zinu, ka labi mentori ir arī labi uzņēmēji. Tomēr noteikti nav jāmēģina kļūt par labu uzņēmēju, lai kļūtu par labu mentoru. Mentorings ir spēja cilvēkiem parādīt labāko. Tas nozīmē, ka jāspēj mīlēt savu mācekli ar neatlaidīgu mīlestību. Mentoram jāizrāda, ka viņš par tevi rūpējas, un jābūt pietiekami stingram, lai mācītu tev saprast, ka par sevi atbildīgs esi tu pats. Bez šīs prasmes tu vari būt veiksmīgs uzņēmējs, bet nekad – veiksmīgs mentors.
Demiens Īdss: Es domāju, ka mentoram ir jābūt speciālistam savā jomā. Tu nevari apmācīt pārdošanā vienkārši pēc grāmatas, jo dzīves pieredzei jebkurā jomā ir neticami liela nozīme. Labs mentors ir tas, kurš iedrošina cilvēkus strādāt kopā, lai sasniegtu kopīgus un izcilus mērķus. Tieši tas pats būtu jādara uzņēmējam.
