Kādas kļūdas nepieļaut, gatavojot biznesa plānu

Lēmums par sava pirmā biznesa uzsākšanu parasti ir visai emocionāls mirklis – tas nozīmē jauna dzīves posma sākšanos, kas saistās ar daudzām jaunām iespējām, taču arī ar atbildību un vairākiem nezināmajiem. Tieši neziņa – par to, vai mans produkts kādam būs vajadzīgs, vai es spēšu iekļauties plānotajās izmaksās, vai manu biznesu neapdraudēs sezonalitāte, neparedzēti izdevumi, darbinieku trūkums un citi jautājumi – rada lielāko barjeru, lai no algota darba pārietu uzņēmējdarbībā. Labākais veids, kā kliedēt šo neziņu, ir savu darbību plānošana, jeb pamatota prognoze par biznesa attīstību tā sākumposmā. Tāpēc sākotnējo plānošanu ir vērts paveikt paša spēkiem, domājot par to, vai plāns ir saprotams, pārliecinošs un visi potenciālie riski ir minimizēti. Šajā rakstā apkopoti daži ieteikumi biznesa plānošanai, kā arī apskatītas izplatītākās kļūdas un pārpratumi.

Jēdziens “biznesa plāns” daudziem asociējas ar kaut kādu dokumentu kopumu, kas ir vajadzīgi, lai saņemtu atbalstu, grantu vai aizdevumu. Proti, kāds pieprasa šos “papīrus”, tāpēc pašam tajos iedziļināties nav vērts, galvenais, ka kāds speciālists tos sagatavo bankai vai kādai citai institūcijai pieņemamā veidā. Šāds pieņēmums ir kļūdains, jo biznesa plāna būtība ir sniegt jaunajam uzņēmējam pārliecību un drošības sajūtu, ko sniedz aprēķini par vajadzībām biznesa sākumā – tie ir nepieciešamie resursi, finansējums, darbinieki, telpas, prognozējamie ienākumi un citas lietas. Biznesa plāns var būt gan pamatīgi strukturēts un detalizēts dokuments, gan pavisam vienkāršs apraksts un galvenie finanšu aprēķini, – tas ir atkarīgs no biznesa specifikas. Pats galvenais – uzņēmējam šis plāns ir jāsaprot un jāspēj pamatot tajā ietvertās aplēses un prognozes.

Jāparedz visi potenciālie izdevumi un jāprognozē ieņēmumi

Ļoti bieži ir sastopamas kļūdas finanšu aprēķinos, piemēram, tiek norādītas kūku cepšanas izmaksas, taču nav aprēķinu par iepakojumu, transportu un citiem izdevumiem, kuri nav uzreiz pamanāmi. Tāpēc, rēķinot ieņēmumu un izdevumu attiecību, parādās vēlamā, bet ne reālā bilde un tur, kur uzņēmējs sagaida peļņu, patiesībā var slēpties zaudējumi. Domājot, piemēram, par kūku cepšanu, ir jācenšas iespējami detalizēti aprakstīt visas darbības, kas ir saistītas ar šo procesu, kas skaidrāk parādīs prognozējamās izmaksas. Tas attiecas gan uz tiešajiem ražošanas (pakalpojuma sniegšanas) izdevumiem, gan arī uz izdevumiem, kas saistās ar produkta mārketingu, tai skaitā reklamēšanu, piegādi un biznesa administrēšanu (piemēram, grāmatvedība). Turklāt ir jāierēķina arī izmaksu un ieņēmumu izmaiņas, kas saistītas ar sezonalitāti, lai, piemēram, janvārī, kad statistiski ir vismazākais ieņēmumu laiks kūku cepējiem, nav pārsteigums par nesamērīgi lielo apkures rēķinu.

Riskus nedrīkst ignorēt

Otra problēma ir vēlme paslēpt riskus, vai to ignorēšana. Arī tas ir saistīts ar virspusēju pieeju plāna rakstīšanai – nepadomājot par to, ka pircēju var būt mazāk, ka iekārtas var salūst, ka blakus var parādīties kāds līdzīgs produkta piedāvājums, uzņēmējs pakļauj sevi riskam. Proti, jo vairāk risku ir izdevies apzināt, jo plašākas iespējas ir savlaicīgi izdomāt risinājumus. Iespējams, lai palielinātu produkta noietu, pircējiem vajadzēs piedāvāt vēl kādu ieguvumu, un labāk to ir savlaicīgi ieplānot, nekā paļauties uz veiksmi. Riski nav neatrisināmi, ja tiem laicīgi sagatavojas. Šis ir vēl viens iemesls, kāpēc biznesa plānu nevajag uztvert kā formalitāti, jo tikai iedziļinoties, uzņēmējs gūs biznesa sākumposmā vajadzīgo pārliecību. Ja plānu uztic rakstīt kādam citam, iedziļināšanās izpaliek, un uzņēmējs nespēs rīkoties tik ātri un elastīgi kā tad, ja par riskiem būs aizdomājies pats.

Kam tas būs domāts?

Trešā izplatītā kļūme – uzņēmēji savam produktam vai pakalpojumam izvēlas ļoti plašu un nekonkrētu mērķauditoriju. Ja tās būs, piemēram, sievietes no 20 līdz 60 gadu vecumam vai visi Rīgas centra iedzīvotāji, tas nozīmē, ka mērķauditorija faktiski nav noteikta. Pieņemot, ka produkts vai pakalpojums ir paredzēts visiem, visbiežāk nozīmē, ka uzņēmējs līdz galam nav sapratis, kam tad īsti tas būs vajadzīgs? Un, kāpēc būs vajadzīgs? Neatbildot uz šiem jautājumiem, ir risks radīt piedāvājumu visiem, kas galu galā neder nevienam. Piemēram, universāls instruments, ar kuru var veikt itin visus remontdarbus dzīvoklī, nebūs derīgs ne santehniķim, ne elektriķim, kuriem vajag katram savus specifiskus instrumentus. Protams, šāds instruments varētu būt paredzēts, piemēram, mājsaimniecēm, taču tad jāatbild uz jautājumu, vai mājsaimnieces (un mājsaimnieki) pašas veiks santehnikas un elektroierīču remontu? Turklāt preču (pakalpojumu) izplatīšanas paņēmieni un mārketinga metodes dažādām auditorijām atšķiras ļoti krasi. Attiecīgi var gadīties, ka gan laiks, gan finanses tiek vienkārši tērētas nepareizā virzienā. Tātad, skaidrība par produkta vai pakalpojuma auditoriju, ir būtiska plānošanas daļa.

Vispirms problēma, tad risinājums. Nevis otrādi

Izplatīta kļūme ir domāt par kādu jaunu risinājumu (piemēram, aplikāciju), neapzinoties to, kādu problēmu šis risinājums palīdzēs novērst. Bieži problēmas nemaz nav, tāpēc inovatīvais risinājums ir jauka ideja, kura paliek bez pielietojuma. Piemēram, šad tad jauno uzņēmēju vidū parādās vēlme radīt aplikāciju, kas palīdzētu bērnus aizvest uz interešu izglītības pulciņiem. Šāda aplikācija pirmajā brīdī šķiet patiešām aizraujošs risinājums, taču, vai tiešām vecāki būs gatavi uzticēt bērnus kādam svešiniekam, kurš tos vestu uz pulciņu? Varbūt ir pietiekami, ja vienas klases vecāki/ pilsētas iedzīvotāji sadarbojas savā starpā un Whatsapp grupā vienojas par kādu, kurš var izlīdzēt? Proti, strādājot pie kāda jauna risinājuma, ir jāpārdomā tas, vai nepastāv kāda cita, daudz vienkāršāka un lētāka alternatīva? Tas nenozīmē, ka nevajag radīt aplikāciju. Iespējams, tā pat ir vajadzīga, tomēr pirms tam ir jāsaprot, kādu konkrētu problēmu ir nepieciešams atrisināt. Produktam ir jāatbilst tirgus vajadzībai, jo šo vajadzību nevar “piedzīt” klāt pie risinājuma. 

Šīs četras minētās kļūmes ir risināmas, ja uzņēmējs ir gatavs detalizēti pārdomāt savu ieceri, iztēlojoties to darbībā. Galu galā, par savu ideju var veikt aptaujas, pārrunāt to, mēģinot ieceri pamatot un pierādīt tās dzīvotspēju. To, kā biznesa idejas ir (vai nav) pamatojamas šobrīd iespējams vērot jaunā TV raidījumā “Miljonu vērta ideja” (TV3), kurā jauni uzņēmēji ar savām idejām stājas pieredzējušu ekspertu priekšā. Labs veids kā gūt iedvesmu un nobriest pirmajiem soļiem biznesā.