Uzņēmumi, kas darbojas sabiedriskās ēdināšanas jomā, vieni no pirmajiem izjuta ārkārtējās situācijas sekas un bija spiesti ļoti ātri domāt par jauniem veidiem, kā gūt ienākumus. Ēdienu piegādes jomas uzņēmumiem būtībā ir divas izvēles — darīt visu pašiem vai pievienoties kādai jau esošai platformai.
Lai gan platformai jāatdod daļa ietirgotā, kā arī jāpielāgojas tās noteikumiem, krīzes brīdī tā var palīdzēt ātrāk atjaunot naudas plūsmu. Starp galvenajiem plusiem minama jau esoša mērķauditorija, kā arī tas, ka nav pašiem jāorganizē piegāde.
Kad valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, viena no pirmajām nozarēm, kas sajuta sekas, bija sabiedriskā ēdināšana. Daudzas kafejnīcas un restorāni durvis slēdza un bija spiesti meklēt jaunus risinājumus. Ieguva tie, kas negaidīja stabilāku brīdi, bet rīkojās uzreiz.
Tālāk aprakstītā pieredze ir aktuāla ne tikai ēdināšanas uzņēmumiem, jo tirdzniecības platformas, turklāt ne tikai lokālas, bet arī starptautiskas (Amazon, Etsy, eBay, arī Facebook ir tikai daži populārākie globālie piemēri), piedāvā iespējas dažādu nozaru uzņēmumiem. Uzņēmēji reizēm vairās pievienoties esošajām platformām gan tāpēc, ka baidās zaudēt kontroli, gan tāpēc, ka daļa nopelnītā būs jāatdod platformai, tomēr pieredze liecina, ka krīzes brīdī pievienošanās esošai sistēmai ar vērā ņemamu lietotāju bāzi un jau izveidotiem tehnoloģiskajiem un loģistikas risinājumiem var sniegt būtisku atbalstu.
Izvēle – lēciens nezināmajā vai darbības pārtraukšana
Monta Vecozola vada nelielu ēdināšanas uzņēmumu Baobun Latvia, kas specializējies street food ēdiena gatavošanā un pērn sīvā konkurencē izcīnījis balvu starptautiskā street food konkursā Zviedrijā. Uzņēmums līdz šim lauvas tiesu ieņēmumu guva dažādos izbraukuma pasākumos, un tā ražīgākais periods bija tieši pavasaris un vasara.
Ārkārtējās situācijas iestāšanās izjauca visus līdzšinējos plānus. “Līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu bija jāpieņem pirmais un galvenais lēmums — riskēt un mēģināt ko jaunu vai apstādināt darbību pavisam,” atklāj M. Vecozola.
Tā kā uzņēmumam ir savas virtuves telpas, operatīvi tika nolemts papildināt ēdienkarti un sākt piedāvāt ēdienu piegādi uz mājām. Lielākais ieguvums no šī lēmuma — nenācās atlaist darbiniekus.
“Virtuves komandai izdevās saglabāt darbu gandrīz pilnā apmērā, vien nedaudz mainījām pienākumus un to sadali. Uzņēmuma vadību un radošo komandu gan pašreizējie apstākļi ietekmējuši stipri vairāk, jo darba apjoms un nepieciešamība pēc projektu vadītājiem, grafiskajiem dizaineriem vai tehniskajiem palīgiem ir ievērojami sarukusi,” norāda M. Vecozola.
Visu izšķir radikālie apstākļi un laika trūkums
Nav noslēpums, ka, sadarbojoties ar ēdienu piegādes platformām, piemēram, Wolt vai Bolt, procents no nopelnītā ir jāsamaksā par šo platformu izmantošanu. Tas daļai uzņēmumu liek izšķirties par sava interneta veikala izveidi. Tomēr M. Vecozola kopā ar komandu izvēlējās pievienoties Latvijā populārākajām piegādes lietotnēm. Galvenais apsvērums — iespēja sasniegt krietni lielāku mērķauditoriju, nekā būtu iespējams tikai pašu spēkiem. Turklāt uzņēmumam nav jādomā par piegāžu veikšanu, visus spēkus koncentrējot uz produktu.
“Tā kā pirms tam nebijām strādājuši ar piegādes lietotnēm, mums nebija ne jausmas, kāds varētu būt iznākums, pasūtījumu apjomi, kopējie izdevumi un ienākumi. Turklāt arī sagatavošanās laiks prasīja ieguldījumus, līdz ar to risks bija vēl lielāks — ja nu “neaiziet”, kā atmaksāsim? Tik lielā steigā un radikālos apstākļos vispareizāk šķita pievienoties jau esošai piegādes lietotnei, kas spēj nodrošināt gan daudz lielākas mērķauditorijas sasniegšanu, gan piegādes pakalpojumus, — šo visu mēs paši nespētu ne tik ātri izveidot, ne nodrošināt. Šoreiz ātrums un apjoms bija noteicošie,” stāsta M. Vecozola.
Iespēja tikt pie jauniem klientiem
M. Vecozola norāda, ka, pateicoties saliedētai komandai, nepieciešamās izmaiņas izdevās ieviest apmēram nedēļas laikā.
“Testējām, paplašinājām ēdienkarti, gatavojām piedāvājumus, fotogrāfijas, iepakojumu,” viņa uzskaita.
Piegāžu uzsākšanas laikā uzņēmums īpaši izjutis jau esošo klientu un draugu atbalstu, bet tagad komanda ar lielu prieku vēro, kā paplašinās klientu loks un cik daudz labu atsauksmju nāk no cilvēkiem, kas viņu piedāvāto pagaršo pirmo reizi un atgriežas. Paralēli platformu nodrošinātajām mārketinga aktivitātēm — jā, arī tas ir vēl viens sadarbības pluss— Baobun Latvia aktīvi izmanto savus sociālos tīklus, lai informētu par tālāko darbību, jaunumiem un piedāvājumu.
Brīvais laiks noder analīzei un uzlabojumiem
Lai gan krīzes apstākļos ir daudz neprognozējama, M. Vecozola atzīst, ka viņas vadītajā uzņēmumā tā ienesusi iepriekš nepazītu paredzamību un ritmu: “Strādājam septiņas dienas nedēļā konkrētu darba laiku, visiem ir paredzams darba grafiks, apjoms un ritms.” Tā kā šobrīd nenotiek ne festivāli, ne privātas ballītes, ne korporatīvi pasākumi, uzņēmums var vairāk laika veltīt ikdienas darbiem un servisa un ēdienkartes uzlabošanai. “Sākumā šķita, ka visiem būs grūti strādāt ar mazākiem apgriezieniem, bet nu ir patīkami arī nedaudz izbaudīt mieru, vairāk laika veltīt uzņēmuma līdzšinējās darbības analīzei, iespējamajai nākotnei, reāliem plāniem. Viss ir jāpārstrādā.”
M. Vecozola atzīst, ka pašreizējais darbības modelis ir paredzēts tikai krīzes pārvarēšanai, un tikai uz tā būvēt uzņēmuma nākotni nav iespējams, tomēr no emocionālā viedokļa sajūta, ka visiem komandā joprojām ir darbs, ir ļoti iepriecinoša. “Noteikti ieteiktu jebkuram līdzīgam uzņēmumam šādā situācijā vispirms visu kārtīgi izrunāt ar saviem darbiniekiem — kā tiks ietekmēta viņu ikdiena, darba pienākumi, kas no viņiem tiek sagaidīts, ko viņiem var piedāvāt vai tieši otrādi — vairs nevar. Man bija ļoti svarīgi sajust, ka esam šajā laivā kopā.”
Linda Ezerkalna
