Ikviens zina, kas ir 40 stundu darba nedēļa. Taču arvien populārāks kļūst elastīgā darba laika un darba vietas modelis, kad ikkatrs var veikt savus dienesta pienākumus sev ērtākajā laikā un vietā. Vai pēc pieciem gadiem šādi strādāsim mēs visi, un ar kādiem izaicinājumiem saskarsimies, izmantojot šādu darba modeli?
Ikviens zina, kas ir 40 stundu darba nedēļa. Taču arvien populārāks kļūst elastīgā darba laika un darba vietas modelis, kad ikkatrs var veikt savus dienesta pienākumus sev ērtākajā laikā un vietā. Vai pēc pieciem gadiem šādi strādāsim mēs visi, un ar kādiem izaicinājumiem saskarsimies, izmantojot šādu darba modeli?
Diskusijā “Ilgtspējīgas sabiedrības nākotne: kā strādāsim 2025. gadā?” SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja Ilze Ogle stāsta, kā banka no tradicionālās astoņu stundu darbadienas ar precīzu sākuma un beigu laiku ir transformējusies par darbavietu, kur strādājošie savu pienākumu pildīšanai var izvēlēties viņiem ērtākās stundas.
Iegūst gan darbinieks, gan darba devējs
Lai gan daļā uzņēmējdarbības jomu neizdosies atkāpties no 19. gadsimta sākumā ieviestā 40 stundu darba nedēļas modeļa, kurā katra darbadiena sākas un beidzas konkrētā laikā, mūsdienās arvien vairāk uzņēmumu sāk domāt par elastīgo darba laiku, darba stundām un darba vietām.
Kā zināms, cilvēki ir iedalāmi cīruļos un pūcēs. Tad kāpēc gan cīruļi darbadienu nevarētu sākt agrāk, piemēram, pulksten 7? Un kāpēc gan pūces nevarētu pasnaust līdz pulksten 10 un tikai tad ķerties pie darba pienākumiem? Turklāt darba vieta var arī nebūt birojs – ja labpatīk, vari strādāt kaut vai kafejnīcā vai pludmalē. “Ja uz Marsu kursētu sabiedriskais transports, varētu strādāt pat no turienes,” uzskata I. Ogle.
Par elastīgo darba modeli SEB banka sāka domāt pirms trim gadiem, kad kļuva skaidrs, ka standarta modelis vairs nav aktuāls, ir grūtāk piesaistīt jaunus darbiniekus, kā arī efektivitāte nav tāda, kādu banka vēlētos redzēt.
Biznesa izaugsme prasa laiku. Bet saņemt finansējumu attīstībai var jau tagad.
“Redzam, ka uzlabojas darba efektivitāte. Darbiniekam nav jābrauc uz darbavietu, tādējādi viņš ietaupa laiku. Viņš var stundu ilgāk pagulēt un sākt darbu ar pavisam citu sparu. Ir darbi, kurus mājas klusumā var veikt kvalitatīvāk, varbūt mājās pat vieglāk rodas iedvesma,” par elastīgā darba laika ieguvumiem stāsta I. Ogle.
Neiztikt bez izaicinājumiem
Tā kā vairumam šobrīd strādājošo, visticamāk, darba gaitas būs jāturpina arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, ir būtiski saglabāt spriganumu, rūpēties par labsajūtu darbavietā, kā arī sabalansēt darbu un privāto dzīvi. Līdz ar elastīgo darba grafiku aktualizējas arī savstarpējās sadarbības jautājumi, jo visiem darbiniekiem ir jāiesaistās darba procesā un jāsadarbojas ar kolēģiem, kuru nav uz vietas birojā. Arvien svarīgāk ir spēt komunicēt, uzklausīt un sadzirdēt citus. “2025. gadā mēs noteikti runāsim par cita veida komunikāciju,” paredz SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja.
Lai gan gatavošanās elastīgā darba laika ieviešanai SEB bankā notika pamazām, intervējot darbiniekus un meklējot piemērotākos risinājumus, Covid-19 pandēmija ieviesa plānā izmaiņas.
Kā biznesā augt 10x straujāk?
“Ja līdz Covid-19 uzskatījām, ka tas ir jauns modelis, domājām par nosacījumiem un eksperimentējām, tad pandēmijas gaitā sapratām, ka tā ir bijusi tikai iesildīšanās, bet tagad ir sākušās sacensības,” atminas I. Ogle, piebilstot, ka uzņēmumā būtiskākais ir darbinieks, viņa drošība, labsajūta, pārliecība, kā arī biznesa nepārtrauktība, kas bankai jānodrošina.
“Mūsu darba dzīvē ļoti ātri ienāca virtuālās attiecības, jo liela daļa darbinieku strādāja no mājām vai alternatīvām darba vietām. Par ļoti būtisku vadītāju kompetenci kļuva sasaiste. Mēs meklējam ceļus, kā palīdzēt gan vadītājam, gan darbiniekam just sasaisti un nezaudēt piederības sajūtu,” klāsta I. Ogle. Līdz ar dažādām darbinieku un vadītāju apmācību iespējām banka nodrošina arī psihologa konsultācijas.
Izklaide un komunikācija
Covid-19 pandēmijas laikā SEB bankas darbinieku vidū lielu popularitāti iemantoja pašu veidotais raidījums “Paldies Dievam, piektdiena ir klāt”, kur darbinieki neoficiālā gaisotnē runāja par dažādām tēmām, iesaistījās aktivitātēs un piedalījās konkursos. Arī valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere bieži komunicēja ar darbiniekiem, ļaujot ikvienam uzdot sevi interesējošus jautājumus.
SEB bankā ir tapusi arī “Labbūtības grupa”, kas jautrās diskusijās meklē nopietnus risinājumus dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar darbinieku labsajūtu.
Ir lietas, ko biznesā nevar paveikt attālināti
I. Ogle prognozē, kā nākotnes perspektīvā ikvienam darbiniekam būs jāapgūst jaunas komunikācijas nianses: jāatpazīst emocijas otrā ekrāna pusē, jāprot lasīt “starp rindām”, jāsaklausa un jāizprot kolēģa teiktais, pievēršot uzmanību izvēlētajiem vārdiem un teikumu secībai.
“Jāatceras, ka scenārija nav, tāpēc jābūt drosmīgiem un pārliecinātiem par sevi,” aicina I. Ogle.
Diskusijā “Ilgtspējīgas sabiedrības nākotne: kā strādāsim 2025.gadā?” piedalījās SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja Ilze Ogle, darba vides stratēģis Oļegs Ņikitins, pasaules pilsone un digitālais nomads Anete Ilmete, kā arī stratēģiskās cilvēkresursu un komunikācijas vadības konsultāciju uzņēmuma ERDA partnere Pārsla Baško. Pilns diskusijas ieraksts:
