Sintija Tarasova-Dubkeviča ir viena no pirmajām Latvijas pārstāvēm SEB Starptautiskajā prakses programmā (SEB International Trainee Programme – angļu val.), kā arī daļa no SEB bankas Ilgtspējas pārvaldes. Starptautiskā prakses programma ilgst deviņus mēnešus un sniedz dalībniekiem aizraujošus izaicinājumus – praktiskais darbs jāapvieno ar apmācībām, ceļošanu starp valstīm un reālu biznesa izaicinājumu risināšanu. Būtiska ir sadarbība ar citiem programmas dalībniekiem no dažādām SEB pārstāvniecības valstīm, tostarp Lietuvas, Igaunijas, Somijas un, protams, Zviedrijas. Šis ir pirmais gads, kad arī SEB Latvija piedalās šajā programmā, tāpēc aicinājām Sintiju uz sarunu par pirmajiem iespaidiem praksē.
Kas Tevi pamudināja pievērsties ilgtspējas jomai un kā attīstījās Tava interese par šo tēmu?
Mana pirmā augstākā izglītība ir politikas zinātnē, ko ieguvu Latvijas Universitātē. Pēc studijām turpmākos piecus gadus aizvadīju ārkārtīgi interesanti, strādājot par politikas pētnieci. Kā pētniece specializējos sabiedrības, līdzdalības un politikas inovāciju jomās. Paralēli pamatdarbam, ieņēmu arī aktīvu lomu nevalstiskajā organizācijā, kas Latvijā popularizē debašu izglītību.
Lai arī cik lieliskas bija šīs pieredzes, jutu arvien lielāku vēlmi pagriezt savu karjeru eksakto zinātņu virzienā, tajā pašā laikā nepazaudējot saikni ar sociālajām zinātnēm. Izrietoši, sapratu, ka vēlos veidot savas kompetences ilgtspējas jomā. Pēc tam jau salīdzinoši ātri no idejas nonācu līdz reālai iespējai uzsākt maģistra studijas ilgtspējas jomā.
Lai arī biju plānojusi uzsākt karjeru ilgtspējas jomā tikai pēc studijām, ātri vien sapratu, ka tik ilgi to nevaru atlikt – ilgtspējas tvērums un sasaiste ar nozarēm attīstās un mainās tik dinamiski, ka baidījos “neielēkt vilcienā”, t.i., nokavēt to īsto iespēju. Un tā mēs nonākam pie jautājuma un atbildes tam, kāpēc es izlēmu pieteikties SEB starptautiskajai praksei.
Kāpēc izlēmi pieteikties SEB Starptautiskajai prakses programmai?
Kad sāku meklēt iespējas uzsākt karjeru ilgtspējas jomā, ātri vien sapratu, ka pieprasījums pēc ilgtspējas speciālistiem tirgū ir – atliek vien izvēlēties un cīnīties par sev piemērotāko vietu.
Kad ieraudzīju SEB sludinājumu, kurā tika meklēts ilgtspējas speciālists, kas vienlaikus arī būtu starptautiskās programmas praktikants, biju nedaudz skeptiska pieteikties, jo līdz tam brīdim nebiju sevi iztēlojusies strādājam finanšu sektorā. Primāri tāpēc, ka neesmu ieguvusi izglītību ekonomikā. Arī nedaudz šaubījos par savu piemērotību vakancei, jo šķita, ka esmu tai nedaudz par vecu. Iztēlojos, ka, ja tikšu programmā, vecuma un darba pieredzes ziņā būtiski atšķiršos no citiem programmas dalībniekiem, un tas man radīja bažas. Bet, saņēmusi uzaicinājumu uz pirmo interviju, nodomāju, ka ir jāmēģina.
Pēc pirmajām intervijām sapratu, ka vēlos nokļūt tieši SEB un konkrētajā vakancē. Lai arī pati starptautiskā prakse man vēl bija diezgan neskaidra, biju diezgan pārliecināta, ka man varētu patikt strādāt SEB. Pēc sešiem nostrādātiem mēnešiem, varu teikt, ka manas bažas bija liekas. Protams, plānoju īstermiņā un ilgtermiņā uzlabot savas zināšanas par ekonomiku un finansēm, bet visi citi aizspriedumi izrādījās nepatiesi.
Kā izskatās Tava ikdiena SEB?
Ja man būtu jāapraksta mana ikdiena, es teiktu, ka vairumā gadījumu nedēļa no nedēļas atšķiras. SEB starptautiskās prakses programma paredz, ka aptuveni 30% darba laika jāvelta programmas aktivitātēm, bet 70% ikdienas darbam. Lai arī mēdz būt izmaiņas, kopumā šī prognozētā proporcija izpildās.
Lielākais vairums programmas aktivitāšu notiek attālināti, piemēram, apmācības, vieslekcijas, SEB divīziju dienas. Bet ir arī periodi, ko mēs, starptautiskie praktikanti, pavadām kopā klātienē. Mēs iepazīstam dažādas bankas pārvaldes, filiāles, kā arī piedalāmies biznesa izaicinājumā, kurā izstrādājām risinājumus reālām SEB bankas problēmām.
Kādi ir Tavi iespaidi par praksi un darbu SEB līdz šim?
Atskatoties uz šiem pēdējiem sešiem mēnešiem, varu teikt, ka savu izvēli pievienoties bankai nenožēloju, jo ir bijis interesanti! Ja man būtu jāizceļ kāds konkrēts pasākums, uzreiz prātā nāk pirmā tikšanās Zviedrijā, kur komandas veidošanas pasākumā satikās gan manas programmas dalībnieki, gan arī IT prakses programmas dalībnieki. Tā nu mēs, 36 svešinieki – praktikanti, kas aizvesti uz mežu kādas Stokholmas salas vidū, kopīgi risinājām komandas saliedēšanas uzdevumus un gatavojām pusdienas teju vai nekurienes vidū. Atceros, ka sēdēju pie ugunskura un nosmējos, ka, lai arī man patīk, šādi nu gan es nebiju iztēlojusies darbu bankā!
Kopumā esmu daudz mācījusies par bankas iekšējiem procesiem, tostarp no ilgtspējas perspektīvas. Esmu pilnveidojusi sevi kā personu, mēģinot paņemt no lekcijām un apmācībām visu, ko vien varu. Tāpat īpaši novērtēju sociālo aspektu, kas ir viena no programmas prioritātēm, jo man ir bijusi iespēja iepazīt kolēģus ne tikai no Latvijas, bet arī Zviedrijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas, kas ļāvis arī efektīvāk risināt sarežģījumus un domāt par savām un bankas attīstības iespējām.
Ko Tu minētu kā lielāko pārsteigumu šīs prakses laikā?
Ja jāizceļ kāds pārsteigums, jāatzīst, ka biju patīkami pārsteigta par to, cik atzīta un populāra ir SEB starptautiskās prakses programma Zviedrijā. Kopumā no Zviedrijas programmā piedalās 13 cilvēki, taču pieteikušies bija vairāk nekā 4000 kandidātu!
Tāpat, ārpus kvantitatīvajiem rādītājiem, SEB starptautiskās prakses programma Zviedrijā atzīta par biznesa studentiem pievilcīgāko šāda veida programmu jau vairākus gadus pēc kārtas, kas ir īpaši labs rādītājs Zviedrijā, kur līdzīgas prakses programmas ir diezgan izplatītas.
Kā SEB bankas vērtības, proti, attiecību veidošana, zinātkāre un ilgtspēja izpaužas Tavā ikdienā?
Domājot par vērtībām, mani un banku, esmu priecīga, ka mans darbs ir tieši saistīts ar tēmu, kas man patiesi interesē – ilgtspēju. Lai arī izpratne par ilgtspēju un pieeja tai finanšu sektorā ir citādāka nekā, piemēram, akadēmiskajā sektorā, izprast regulējumus un pieeju ilgtspējai gan finanšu jomā, gan biznesā kopumā man ir ļoti noderīgi.
Runājot par to, ko vērtēju pozitīvi, strādājot SEB bankā, jāizceļ arī kopējā atmosfēra, kas, manā skatījumā, ir mierīga un pozitīva. Manuprāt, ir svarīgi strādāt vidē, kur iespējams justies droši un stabili, jo tad arī šķietami smagus vai haotiskus darbus ir iespējams paveikt labi, mazāk riskējot izdegt. Izrietoši, ja man jāizceļ kāda SEB vērtība, kas, manuprāt, ir redzama, tad tā ir ilgtspēja gan vārda tiešajā nozīmē, gan arī domājot par darbinieku labbūtību ilgtermiņā.
Kādi būtu Tavi galvenie ieguvumi līdz šim no programmas un prakses Ilgtspējas pārvaldē?
Ja man būtu jāizceļ tas, ko esmu ieguvusi, es sāktu jau ar pašu vakanci – uzskatu to par lielu sasniegumu. Un, protams, kolēģi. Gan manā Latvijas un Baltijas komandā, gan arī starptautiskie praktikanti, kas ar mani kopā ir šajā programmā!
Ko Tu ieteiktu citiem jauniešiem, kuri vēlas uzsākt savu karjeru ilgtspējas jomā?
Atskatoties uz manu pieredzi, man ir trīs atziņas, kas varētu būt noderīgas citiem cilvēkiem, īpaši jauniešiem. Pirmkārt, ilgtspēja ir ļoti strauji augoša joma, tā aptver ļoti dažādas nozares un tajā ir liels pieprasījums pēc zinošiem speciālistiem, tāpēc varbūt ir vērts apsvērt uzsākt studijas šajā jomā un/vai pārkvalificēties.
Otrkārt, bankā ir nepieciešamība pēc visdažādākajiem speciālistiem. Finanšu izglītības trūkums ne vienmēr būs noteicošais, tāpēc, ja rodas iespēja, varbūt ir vērts pieņemt risku un pamēģināt, kā tad ir strādāt bankā. Un, treškārt, biežāk vajag riskēt. Protams, riskus vajag izvērtēt, bet nevajag gaidīt 100% garantijas, domājot par jaunu izaicinājumu pieņemšanu.
