Prasība nodrošināt bezskaidras naudas norēķinus – izdevīga gan pircējiem, gan tirgotājiem

Pie tirgus augļu un dārzeņu stenda šorīt stāv rinda – kamēr iepriekšējais pircējs liek mugursomā ābolu maisu, nākamā pircēja norēķinās par pirkumu, bet kungs, kurš stāv aiz viņas, jau izraudzījies trīs dzeltenus tomātus. Visi pircēji, kas stāv pirms manis, maksā ar karti vai telefonu, par laimi, neviens negrābj makā pēc monētām vai banknotēm. “Ja būtu jāmaksā skaidrā, rinda izstieptos trīs reizes garāka,” – es saku pārdevējai. Tam piekrīt arī pārdevēja: “Ja nevarētu nopīkstināt, šobrīd te nebūtu neviena paša.”

Pie bezskaidras naudas norēķiniem ir pieraduši “tirdznieki”, nelielu ikdienas pakalpojumu veicēji un citi, kuri vēl nesen prasīja tikai skaidru naudu. No šī gada bezskaidras naudas norēķini ir obligāti jānodrošina visiem tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 tūkstošus eiro gadā – šis ir viens no ēnu ekonomikas apkarošanas soļiem. Un vienlaikus tas ir izdevīgs godīgajiem uzņēmējiem, jo ir pierādījies, ka bezskaidra nauda vairo pirkumu skaitu.

Ar mērķi īstenot pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai, Saeima pērnā decembra sākumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām. Viens no pasākumiem, lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, nosaka, ka mazumtirdzniecībā visiem tirgotājiem no 1. janvāra jānodrošina iespēja klientiem par precēm un pakalpojumiem norēķināties arī bezskaidrā naudā, tostarp ar bankas karti. Šāda prasība noteikta uzņēmējiem ar apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro gadā. Līdz šim mazumtirgotāji varēja izvēlēties gan skaidras, gan bezskaidras naudas norēķinus, savukārt bezskaidras naudas darījumi obligāti bija jānodrošina tikai vairumtirdzniecībā.

Būtiskākais šajā jauninājumā – iedzīvotāji ir pieraduši pie bezskaidras naudas norēķiniem, un preču un pakalpojumu pārdevēji var palielināt biznesa apjomu, ja pieņem norēķinus ar karti vai viedierīci. Latvijas Bankas (LB) dati liecina, ka ik mēnesi bezskaidras naudas norēķinu apjoms Latvijā pārsniedz 0,5 miljardus eiro, un četru gadu laikā šis apjoms ir teju divkāršojies (2020. gada rudenī tie bija 0,3 miljardi eiro). Ik dienu ar kartēm Latvijā tiek veikti 1,4 miljoni maksājumu 27,4 miljonu eiro apjomā, liecina LB statistika. Analizējot darbības, ko cilvēki šogad ir veikuši ar savām maksājumu kartēm, secināms, ka divas trešdaļas ir norēķini par dažādām precēm un pakalpojumiem, bet viena trešdaļa ir skaidras naudas izmaksa bankomātos. Tātad, no 10 cilvēkiem, kuri stāv rindā pie augstāk minētā augļu un dārzeņu stenda, ar skaidru naudu gribēs norēķināties vidēji tikai trīs pircēji. 

Jāuzsver, – POS terminālis, kas pieņem bezskaidras naudas norēķinus, jau sen vairs nav dārga “ekstra”. POS termināļa funkciju var aktivizēt viedtālrunī un samaksa par tā izmantošanu ir sākot no 10 eiro mēnesī neatkarīgi no izmantošanas intensitātes. Tāpēc godīgam uzņēmējam bezskaidras naudas pieņemšana šodien vairs nav šķērslis. 

Bezskaidras naudas pieņemšana ļauj uzņēmējam vairāk laika veltīt savai tiešajai darbībai, nedomājot par skaidras naudas pārvietošanu un netērējot līdzekļus inkasācijai. POS terminālis ļauj apkalpot vairāk klientu un ir drošāks norēķina veids, nekā skaidra nauda. Iespēja norēķināties tikai skaidrā naudā palielina t.s. “norauto pirkumu” skaitu, jo diez vai pircējs mūsdienās būs gatavs meklēt bankomātu, lai pēc tam dotos atpakaļ pie pārdevēja un veiktu pirkumu. Visdrīzāk pirkumu tas izdarīs citā vietā, pie pārdevēja, kurš pieņem karšu maksājumus. Vai izvērtēs pirkuma lietderību un no pirkuma atteiksies pavisam, jo nav noslēpums, ka gana daudz pirkumi tiek veikti pēkšņu emocionālo impulsu ietekmē.  Norēķinu karšu izplatība pieaug, šobrīd esam ceļā uz to, ka vienam cilvēkam būs vidēji divas kartes, tāpēc ir loģiski, ka tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji šai tendencei seko.

Ēnu ekonomika mazina Latvijas iespējas attīstīt konkurētspējīgu ekonomiku, un cīņa pret ēnu ekonomiku nozīmē skaidras naudas ierobežošanu, jo “aplokšņu algas” vai nelegāli gūti ienākumi ir iztērējami vienīgi skaidrā naudā. Bezskaidras naudas norēķini ir veids, kā uzņēmums var nodrošināt ienākumu caurspīdīgumu, tādā veidā palielinot finansēšanās iespēju nākotnē. Tāpēc likumdevēja iniciatīva šoreiz saskan gan ar patērētāju uzvedības maiņu, gan uzņēmēju un valsts interesēm.