Switch to mobile version. Augšup

Drošība - 30.03.2021
drošība | krāpniecība

8 padomi, kā neuzķerties uz finanšu krāpnieku ēsmām

8 padomi, kā neuzķerties uz finanšu krāpnieku ēsmām Foto: Finanšu nozares asociācija

Finanšu krāpnieki pēdējā gada laikā arvien aktīvāk izmanto visdažādākos veidus, lai iegūtu iedzīvotāju banku kontu piekļuves datus un izkrāptu naudu. Viņi zvana, raksta un ielaužas mūsu ikdienā ar skaidru plānu – pārsteigt nesagatavotus, izmantot apmulsumu un iegūt naudu vai personas datus. Tāpēc Finanšu nozares asociācija ir apkopojusi 8 būtiskākos padomus, kā neuzķerties uz krāpnieku ēsmām.

1. Neizpaudiet bankas paroli un Smart-ID kodus, lai cik uzstājīgi tos arī neprasītu. Neievadiet kodus, ja vien pats neesat uzsācis darbību, kuras apstiprināšanai tie ir nepieciešami. Šī informācija sargā jūsu naudu un identitāti digitālajā vidē. “Šobrīd aktivizējušies krāpnieki, kas zvana un lūdz nosaukt bankas kartes un internetbankas datus, bieži vien uzdodoties par kādas bankas vai  Smart-ID pārstāvi. Viņi izmanto tādas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var noviltot ekrānā redzamo tālruņa numuru vai uzņēmuma nosaukumu kā zvanītāju. Tādēļ ikvienam ir jābūt uzmanīgam un jāatceras svarīgākais kritērijs, kā uztvert šādus zvanus: banka nekad jums pati nezvanīs, lai noskaidrotu jūsu norēķinu kartes datus, internetbankas lietotāja numuru vai lūgtu ievadīt Smart-ID kodus,” stāsta Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

2. Nepakļaujieties steigai, agresijai un citiem krāpnieku psiholoģiskiem paņēmieniem. Šādos gadījumos nekavējoties pārtrauciet sarunu. Vienmēr esiet uzmanīgi, atbildot uz nezināmu zvanītāju zvaniem.

3. Ja saruna vai piedāvājums izklausās aizdomīgi un rada šaubas, pārtrauciet sarunu un zvaniet savai bankai uz tās oficiālo tālruņa numuru. Izskaidrojiet situāciju bankas darbiniekam, un viņš pateiks, vai zvans bija krāpšanas mēģinājums, un paskaidros, kā rīkoties. Piemēram, viens no aizdomīgiem rādītājiem ir, ka zvanītājs nerunā latviešu valodā, lai gan stādās priekšā kā Latvijā pārstāvētas organizācijas vai iestādes darbinieks.

4. Ja saņemiet negaidītu e-pastu, pārliecinieties, kurš ir tā patiesais sūtītājs. Nereti sākotnēji rādās, ka ziņa ir no bankas, taču, pārliecinoties, kas slēpjas zem adreses, redzam, ka tā ir viltota. 

“Bieži izmantota krāpnieku ēsma ir aicinājums atjaunot savus datus. Šīs shēmas mērķis ir pārliecināt dalīties ar vērtīgu informāciju, piemēram, bankas kartes datiem, lai it kā apstiprinātu identitāti un atjaunotu informāciju. Šādi e-pasti ir veidoti tā, lai radītu iespaidu, ka sūtīti no iestādes, kurai uzticaties (bankas, Valsts ieņēmumu dienesta u.c.). Tāpēc vienmēr jāpārbauda, vai sūtītāja e-pasta adrese atbilst iestādei, no kuras, šķietami, sūtīta vēstule, vai tajā nav iesprucis kāds lieks cipars vai burts. Līdzīgi jārīkojas ar e-pastā ietvertajām saitēm uz tīmekļa vietnēm. Jāpārbauda, vai tām ir saistība ar iestādi, kuras vārdā sūtīta vēstule. Ja e-pasts šķiet aizdomīgs, izdzēsiet to un ziņojiet par krāpšanas mēģinājumu. Izvairieties atvērt aizdomīgus failus, jo pat antivīrusa programmas bieži vien nespēj identificēt jaunu ļaundabīgu saturu,” norāda  SEB bankas informācijas drošības vadītājs Oskars Blumbergs.

5. Izpētiet pievienoto interneta saiti, pirms uz tās klikšķiniet. Nespiediet uz e-pastā vai īsziņā norādītās interneta saites, ja neuzticaties sūtītājam.  “Atcerieties, ka banka nekad nesūtīs internetbankas saiti SMS veidā. Tāpat, ievadot pieejas kodus internetbankā, jāpievērš uzmanība mājas lapas adresei. Piemēram, ja tā nav "seb.lv", "swedbank.lv" vai cita jūsu bankas oficiālā mājas lapas adrese, šādā lapā pieejas kodus ievadīt nedrīkst,” akcentē Oskars Blumbergs.

6. Ja piedāvā investīcijas ar 0 risku un milzu peļņu, tā ir krāpnieku ēsma. Ne velti saka  – par brīvu ir tikai siers peļu slazdā. Jo lielāku peļņu sola, jo lielāki ir iespējamie zaudējumi. Vienkāršs veids, kā pārliecināties par piedāvājuma patiesumu, ir meklēt informāciju Google par attiecīgo uzņēmumu un investīcijām. “Noteikti iesaku apskatīties Latvijas Finanšu un tirgus kapitāla mājas lapā, kur var atrast licencētus investīciju pakalpojumu sniedzējus,” saka Vadims Frolovs.

7. Regulāri pārbaudiet izejošos maksājumus no sava konta. Uzstādiet ienākošus paziņojumus par izmaiņām kontā vai pārbaudiet konta pārskatu pēc iespējas bieži, lai ātrāk pamanītu aizdomīgus darījumus. Tā jūs nevarēs pārsteigt ar maldinošām ziņām par darbībām kontā, jo būsiet labi informēts.

8. Neatsaucieties aicinājumiem instalēt programmatūru savās viedierīcēs. Banku vai investīciju uzņēmumu darbinieki nekad neaicinās instalēt papildu programmatūru jūsu viedierīcēs, lai palīdzētu veikt ieguldījumus. Ar tām krāpnieki iegūst piekļuvi ierīcei un izkrāpj naudu.

Un tomēr, ja gadās pakļauties spiedienam un pieļaujat iespēju, ka esat izpaudis savus internetbankas datus krāpniekam, nekavējoties vērsieties bankā. Vienmēr ziņojiet arī policijai par iespējamajiem krāpšanas gadījumiem, pat tad, ja neesat kļuvis par krāpnieku upuri. Ja esat apkrāpts, iesniedziet iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai elektroniski portālā Latvija.lv. Brīdinājumu par dažādām aizdomīgām darbībām interneta vidē sūtiet izskatīšanai policijai mobilajā lietotnē Mana Drošība.

Vai Tu uzveiktu kibernoziedznieku?

Izspēlē kiberkvestu un pārliecinies, ka proti pasargāt savas finanses

  • Drošība - 09.10.2020

    Apstiprina maksājumu un kļūst par līdzzinātāju – krāpnieku triki kļūst arvien rupjāki

    Apstiprina maksājumu un kļūst par līdzzinātāju – krāpnieku triki kļūst arvien rupjāki

    Interneta krāpnieki izvēlas arvien rupjāku taktiku upuru “apstrādāšanā” – banku klienti apstiprina maksājumus ar Smart-ID, domājot, ka viņu vārdā tiek veiktas investīcijas. Taču patiesībā upuris tiek izmantots kā tranzītkonts krāpnieciski iegūtas naudas pārskaitīšanā, tādējādi kļūstot par krāpnieku līdzdalībnieku.

    Lasīt vairāk

  • Drošība - 18.08.2020

    Kā, cerot nopelnīt, nekļūt par krāpnieku līdzdalībnieku

    Kā, cerot nopelnīt, nekļūt par krāpnieku līdzdalībnieku

    Interneta krāpnieki īpaši aktivizējas krīžu laikā, kad daļa iedzīvotāju meklē izdevīgākās atlaides, savukārt citi, nonākuši finansiālās grūtībās, priecājas par iespēju piepelnīties. Ja kāds lūdz jums izpalīdzēt ar sava konta “aizlienēšanu”, solot par to atlīdzību, iespējams, ka esat sastapies ar krāpnieku.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 20.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.