Prognozējot 2022. gadu ekonomiskā griezumā, priekšplānā izvirzās enerģijas cenas, mājsaimniecību pirktspēja un dažādi ierobežojumi, kuriem ir potenciāls gada sākumu novest līdz kritiskai situācijai. Taču, gadam ritot uz priekšu, arvien pozitīvāk izjutīsim fondu ieplūšanu, rūpniecības un eksporta izaugsmi, kā arī pieaugošo būvniecības nozares nozīmi.
Latvijas ekonomika 2021. gada trīs ceturkšņos pieauga par 5,2%. Gada pēdējā ceturksnī aktivitāte sabremzēsies un pazemināti apgriezieni noturēsies līdz pavasarim, kad infekcijas riski atkal saruks un ierobežojumi varētu tikt atcelti.
Patēriņš šajā posmā būs apgrūtināts, ko ietekmēs vājāks mājsaimniecību noskaņojums, augsto enerģijas rēķinu ietekme uz pirktspēju un ierobežojumi. Līdz ar otro ceturksni patēriņš strauji atdzīvosies, paātrinot izaugsmi.
Spēcīgs balsts būs apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsme. Bet ekspansijas spējums šajos sektoros, visdrīzāk, pakāpeniski palēnināsies. Problēmu klāsts netrūkst – izaugsmi apgrūtina piegādes problēmas, ar pandēmiju saistītie traucējumi un enerģijas sadārdzināšanās.
Gada sākumā šo aspektu dēļ situācija var izvērsties kritiska, bet tas ir pārejoši un par spīti sarežģījumiem, lejupslīde prognozēta netiek. Omicron parādīšanās spiež pastiprināt ierobežojumus un ietekmēs starptautisko pasažieru kustību, liekot turpināt ciest tūrisma nozarei.
Uzmanības centrā nonāks būvniecība
Publiskie stimuli un Eiropas Savienības fondi stabilizēs risku ietekmi. Būvniecība izvirzīsies par vienu no izaugsmei kritiskajām nozarēm, palielinot ieguldījumu izaugsmē. Neskatoties uz labvēlīgo finansiālo stāvokli un spēcīgo pieprasījumu, uzņēmumi investīciju plānos ir nogaidoši. Kā iemesli tiek norādīti piesardzība attiecībā uz neprognozējamo kovida izplatību, bažas par pieprasījuma noturību un cenu kāpums, īpaši būvniecībā.
Ekonomika ir izgājusi pielāgošanās ciklus, kad veidojas jauni un nostiprinās esošie aktivitātes kanāli, kuri nav pakļauti vīrusa izplatībai. Arī darba tirgū situācija uzlabosies un transformēsies, piemēram, mainoties darba videi un pastiprinoties digitālajiem risinājumiem.
IKP prognoze 2022. gadam ir 5%. Tomēr riski ir lejupvērsti, tas ir, aktivitātes pieaugums 2022. gadā var izrādīties nedaudz zemāks. Tas būs novērtējams otrā ceturkšņa laikā.
Kas varētu aizēnot izaugsmi
Latvijas ekonomika saskarsies ar paaugstinātas inflācijas riskiem un izaicinājumiem, kas aizēnos izaugsmes pozitīvos aspektus. Vīrusa klātbūtne turpinās ietekmēt ekonomikas cikliskumu un uzturēs pastiprinātu pieprasījumu pēc precēm. Sfēras, kuras jau ir vīrusa skartas, atgūsies vēl pakāpeniskāk. Lielākais izaicinājums būs attīstīt sabiedrības spēju pielāgoties (darba tirgus, prasmes, sociālā vide utt.) un turpmākā vakcinācijas politika, kas būs īstermiņa lielākais šķērslis.
Vīrusa variantu un imunitātes noturības dēļ vakcināciju var nākties veikt regulāri, kas nozīmē, ka šo procesu raitai organizācijai būs milzīga ietekme uz ekonomiku. Soli pa solim vīrusa ietekme kļūst maznozīmīgāka, bet pilnībā nezudīs.
Algas sasniegs jaunas virsotnes
2021. gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā darba samaksa palielinājās par 10,4% līdz 1280 eiro, kas pēc nodokļu samaksas bija 940 eiro. Lielāka alga mēnesī par vidējo valstī bija finanšu nozarē, IKT, profesionālo, komercpakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes, enerģētikas nozarēs, kā arī valsts pārvaldē, ieguves rūpniecībā un būvniecībā. Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (855 eiro) un izglītībā (988 eiro).
Pie tik augstas inflācijas vietām biežāk parādīsies jautājums par iespēju algu pārskatīt jau divreiz gadā. Īpaši zemāk atalgotajās profesijās. Prakse varētu nostiprināties, ja izveidosies jau noturīgas paaugstinātas inflācijas vide.
Algas pieaugumu diktē visai labvēlīgie apstākļi ekonomikā un darbinieku deficīts, īpaši nozarēs, kur jau algu līmenis ir virs valsts vidējā. Šādas tendences tuvāko gadu laikā pat pastiprināsies. Kāpums kļūs jūtamāks arī krīzes skartajās pakalpojumu nozarēs – darbinieku trūkuma dēļ, jo arī darbības apstākļi stabilizēsies.
Darbinieku trūkumu pastiprina arī sertifikācijas nosacījumi, kā dēļ ir pietiekami daudz cilvēku pamet darba tirgu. Cerams īslaicīgi, bet, visi, īpaši pensijas vecuma darbinieki, darba tirgū neatgriezīsies. Algu pieaugums valsts sektorā, gan minimālās algas kāpums būs svarīgs faktors vidējās samaksas pieaugumā arī 2022. gadā. Nepatīkami redzēt izglītības zemās pozīcijas, kas norāda uz nepieciešamību steidzami un būtiski celt algas un reizē arī motivāciju nozarē strādājošajiem.
Jāpiezīmē, ka pandēmija ir ietekmējusi darba samaksas struktūru – pieaugot lielo algu saņēmēju un samazinoties zemo algu saņēmēju skaitam, pastiprinās nevienlīdzība.
Plaisa 2022. gadā varētu turpināt augt. Straujajam algu kāpumam turpina cieši sekot inflācija. Tomēr tā nespēs panākt vidējās pirktspējas krišanos, kaut pieaugs to darbinieku skaits, kam algu kāpums nespēs nokompensēt cenu celšanos, īpaši nesaudzējot tos, kam ienākumi ir zemi un paliks nemainīgi. Tuvākajos gados algu kāpums variēs ap 8%.
Inflācija būs nepieredzēti dzēlīga
Novembrī inflācijas kāpiens Latvijā sasniedza sen nepieredzētu līmeni: 7,5%. Noteicošā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija trim grupām – ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, transportam un pārtikai, kas veidoja 6,19 procentpunktus no kopējā pieauguma.
Arī pārējās grupās tika novērots kāpums, taču uz šo trīs grupu fona tas ir salīdzinoši maznozīmīgs, kaut šādos apstākļos jebkurš papildus pieaugums pastiprina negatīvo ietekmi uz pirktspēju. Šo grupu sadārdzinājums vairumam mājsaimniecību būs liela aktualitāte 2022. gadā, tam kļūstot arī par karstu politiskas dabas jautājumu.
Rekordaugsta inflācija ir sasniegusi visu eirozonu, kas nav pieredzēta kopš eiro ieviešanas. Uzmanības centrā būs enerģijas cenas. Ir grūti precīzi noprognozēt, cik lielā mērā enerģijas sadārdzināšanās tiks pārlikta uz patērētāju pleciem.
Jo ilgāk tās turēsies sakāpinātas, jo lielāks slogs uz patērētājiem tiks pārlikts, ietekmējot inflāciju. Valdību mēģinājumi ierobežot cenas un atvieglot mājsaimniecību slogu liecina, ka galīgais ieguldījums inflācijā varētu būt mazāks, nekā uzrāda faktiskās cenas.
Eiropas Centrālā banka norāda, ka novembrī novērota piesardzīga piegādes termiņu samazināšanās precēm un citiem materiāliem. Ja tas turpināsies, atgriešanās normālā stāvoklī ļaus cenu spiedienam mazināties, kaut tas nebūs ātrs process.
Attiecībā uz enerģijas cenām būtiskākais faktors būs laikapstākļi un ģeopolitika, īpaši ietekmējot gāzes cenu. Augstajām dabasgāzes cenām ir tieša ietekme arī uz naftas cenām, jo vajadzības gadījumā nafta tiek izmantota kā alternatīva. Tā kā saistība starp naftu un dabasgāzi šogad ir neparasti spēcīga, auksti laikapstākļi var būt nopietns iemesls straujam naftas cenas kāpumam.
Potenciālais augsto enerģijas cenu atslābums, visdrīzāk, var sekot marta beigās, aprīļa sākumā. Perspektīvā gāzes cenas var saglabāties paaugstinātas un normalizēties pakāpeniski – tuvāko trīs gadu laikā, neizslēdzot arī krasas svārstības abos virzienos īstermiņā.
Negaidīti augstā inflācija kļūst par lielu izaicinājumu politikas veidotājiem, jo rada jaunus riskus ekonomikas atveseļošanās gaitai. Pārlieku agresīva inflācijas apkarošana var būt kaitīga ekonomikai, bet, ļaujot tai ieskrieties, to būs grūti atkal ielikt rāmjos.
Neskatoties uz to, ka, komentējot inflāciju arvien mazāk tiek lietots apzīmējums “pārejoša”, kopējais skatījums tomēr saglabājas, ka nākamā gada laikā inflācijas temps sāks mazināties. Omicron izplatība, visticamāk, aizkavēs situācijas normalizēšanos, attiecīgi radot riskus nodarbinātībai un ekonomiskajai aktivitātei, uzturot piegādes traucējumus un apgrūtinot pieprasījumu pēc pakalpojumiem. 2022. gada inflācijas prognoze ir 6%.
Kas gaidāms darba tirgū
Ar darbu grūtības nebūs – priekšplānā ir citi jautājumi. Neskatoties uz vīrusa plosīšanos, darba vide stabilizējas un turpina pielāgoties jaunajai realitātei, kuras uzstādījumi būs paliekošāki, nekā šķita pandēmijas sākumposmā.
2022. gada otrajā ceturksnī darba tirgus iegriezīsies jaudīgāk un uz gada beigām bezdarbs varētu nebūt tālu no pirmskrīzes līmeņa.
SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja uzrāda, ka riski, kas saistīti ar kovida ierobežojumiem, joprojām tiek vērtēti kā visaktuālākie – 59% respondenti to norāda kā izaicinājumu. Kvalificēta darbaspēka trūkumu kā aktualitāti nr.2 min 54% aptaujāto. Tas nozīmē, ka sarežģījumi ar darbinieku piesaisti 2022. gadā būs lielākā aktualitāte.
Jāatzīst, ka stabilitāti darba tirgū lielā mērā ir noturējis valsts atbalsts, kas veido labu pamatu izejai no krīzes. Potenciāls uzlabojumiem darba tirgū ir liels, taču grūti novērtēt ir uzņēmēju perspektīvu vērtējumu, kas joprojām ir visai piesardzīgs arī nozarēs, kas piedzīvo vētrainu izaugsmi.
Visai plašs ir uzskats, ka pašreizējais pieprasījuma uzrāviens ir pārejošs, kā dēļ steiga ar investīciju realizāciju un darbinieku pieņemšanu daudzos segmentos, īpaši starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir apdomīgs. Ekonomikas izaugsme 2022. gadā darbiniekiem pavērs arvien jaunas iespējas darba tirgū un vakanču skaits vairosies.
Izstāšanās no darba tirgus
Paralēli bezdarba rādītajiem, svarīgi būs sekot nodarbinātībai. Piemēram, 2021. gada 3. ceturksnī Latvijā nodarbināti bija 876,9 tūkstoši jeb 63,5%, kas ir pieaugums ceturkšņa laikā par 15,3 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem. Ievērojama daļa iedzīvotāju jeb 435,2 tūkstoši bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits gan ir samazinājies par 12,5 tūkstošiem, bet ir vēl tālu līdz pirmskrīzes rādītājiem.
Tas norāda, ka ne visi rod iespēju vai ir gatavi iesaistīties darba tirgū. Pieaugot noteiktībai un normalizējoties epidemioloģiskajiem apstākļiem, varam sagaidīt straujāku nodarbinātības atjaunošanos. Taču to atgriezt pirmskrīzes pozīcijās varētu būt izaicinoši un prasīs vairākus gadus.
Pieprasījums darba tirgū turpinās evolucionēt, nereti raitāk par daudzu darbinieku kvalifikāciju un prasmēm. Tādēļ svarīga loma būs valsts un citu organizāciju atbalstam kvalifikācijas maiņai un prasmju apgūšanā. Pieaugošā konkurence par kvalificētiem darbiniekiem nozīmēs arī tālāku darbaspēka izmaksu pieaugumu.
