Septiņas reizes gadā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sapulces notiek Frankfurtē, bet reizi gadā ECB padome dodas uz kādu no eirozonas valstīm (Latvijā ECB vadība viesojās 2018. gada jūnijā). Pēc 15 gadu pārtraukuma šogad kārta atkal pienāca Grieķijai un sapulces rezultāts ir diezgan simbolisks – pirmā procentu likmju nepaaugstināšana kopš pagājušā gada jūlija. Grieķija ir eirozonas valsts ar visaugstāko parāda līmeni pret IKP (173%) un, augot procentu likmēm, ļoti strauji pieaug valsts parāda apkalpošanas izmaksas.
Tādēļ šāds ECB lēmums nāk kā atvieglojums ne tikai eirozonas valstu iedzīvotājiem, kuriem ir kredīti, bet arī visām eirozonas valstu valdībām, kurām agrāk vai vēlāk nākamo gadu laikā ir jāpārfinansē 13,2 triljoni eiro. Vai šī ir pauze, vai signāls tam, ka likmju kāpums ir beidzies, to rādīs laiks, tāpēc arī lēmumu šoreiz procentu likmes nemainīt nosaucu par Atēnu gambītu – lai arī augstas procentu likmes negatīvi ietekmē kreditēšanas rādītājus, Centrālā banka patur “visas durvis vaļā” (uz likmju pazemināšanu tuvākajos mēnešos gan nevajadzētu ļoti cerēt).
Pēc ECB vērtējuma, “joprojām gaidāms, ka inflācija pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta, un joprojām vērojams spēcīgs iekšzemes cenu spiediens”. Saglabāts arī pagājušajā sapulcē izteiktais vērtējums: “Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa (inflācijas atgriešanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī) sasniegšanu.”
Procentu likmju līmenī esam sasnieguši plato
It kā varētu atviegloti uzelpot, bet vēl nav 100% pārliecības, ka eiro procentu likmes šajā kāpuma ciklā ir sasniegušas savu maksimumu, jo negaidīti apstākļi, kuri kaut ko mainītu inflācijas tendencēs, varētu piespiest uz vēl kādu procentu likmju paaugstinājumu.
Klausoties ECB eirozonas inflācijas, ekonomikas izaugsmes un kreditēšanas tendenču vērtējumu, risks ieraudzīt likmju paaugstinājumu gan ir ļoti minimāls. Jebkurā gadījumā šobrīd neizskatās, ka būtu nepieciešama būtiska naudas rezerve potenciālam turpmākam likmju kāpumam.
26. oktobrī 1 gada Euribor procentu likme bija 4,128%, 6 mēnešu Euribor – 4,105% un 3 mēnešu likme – 3,952%. Procentu likmju sagrupēšanās ECB depozīta procentu likmes, 4% atzīmes, tuvumā liecina par to, ka finanšu tirgus dalībnieki (kuri vidēji diezgan bieži kļūdās) negaida turpmākus eiro procentu likmju paaugstinājumus.
Ņemot vērā riskus, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi, drīzāk visus interesē, kad varētu būt pirmais procentu likmju pazeminājums. ECB vadība šajā sapulcē par to vispār nav runājusi, jo šobrīd noskaņojums ir turēt likmes pašreizējā līmenī kamēr vien rīkoties savādāk neliek inflācijas dati. Pēc šodienas ECB lēmuma izskatās, ka procentu likmju līmenī esam sasnieguši plato un jautājums drīzāk ir par to, cik ilgi uz tā noturēsimies.
Nedaudz bažīties liek šonedēļ publicētie ASV IKP dati, kuri bija daudz labāki nekā tirgus bija gaidījis (trešajā ceturksnī +4,9%), kas norāda uz to, ka pasaules vadošā ekonomika (kura ietekmē visus) joprojām ir pie labas veselības, neskatoties uz augstām procentu likmēm.
Iedzīvotāju noguldījumu apjomi Latvijas bankās samazinās
Pirmo reizi pēdējo vairāk nekā 10 gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjomi Latvijas bankās gada laikā ir samazinājušies. Šī gada septembrī mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri samazinājās par 0,48%. Augstas procentu likmes, iepriekš augsta inflācija, vājāka kreditēšana ir komplekts, kurš tuvākajā laikā Latvijas ekonomikas izaugsmi visticamāk ietekmēs nelabvēlīgi. Par notikumiem uz Latvijas politikas skatuves sakarā ar naudas cenu es šeit nekomentēšu.
ASV FRS nākamā sapulce būs 31. oktobrī/1. novembrī, bet ECB vadība tiekas 14. decembrī Frankfurtē.
