Ikkatrs kritums finanšu tirgos liek izvērtēt veiktos ieguldījumus. Ko labāk darīt? Varbūt pārdot savus aktīvus? Vai tieši otrādi, izmantot cenu kritumu, lai iegādātos papildu vērtspapīrus? Īsā atbilde – izvairīties no impulsīviem lēmumiem, pieturēties pie noteiktā ieguldījumu mērķa un fokusēties uz ilgtermiņa rezultātiem.
Svārstības finanšu tirgos ir normāla un ierasta parādība. Taču finanšu sistēma ir veidota tā, lai ilgtermiņā veicinātu akciju tirgus kāpumu. Tādēļ uzņēmumu izaugsme un peļņa laika gaitā parasti ir lielāka par īslaicīgiem satricinājumiem un kritumiem.
Vēsture kā pierādījums
Neskatoties uz kariem, krīzēm un recesijām, vēsturiski kapitāla ieguldīšana ir atmaksājusies. Šobrīd vērojamais kritums ir tikai viens no daudziem posmiem, kas nemaina kopējo augšupejošo tendenci.
Piemēram, ASV akciju indekss S&P 500 pēdējo 50 gadu laikā ir piedzīvojis vismaz piecus kritumus, kas pārsniedza 20%. Covid-19 pandēmijas sākumā, 2020. gada februārī, S&P 500 akciju indekss nokritās par vairāk nekā 33%. Taču vēlāk indekss atguvās un pieauga par vairāk nekā 40%.
Savukārt globālās finanšu krīzes laikā, kas sākās 2007. gada izskaņā, pasaules tirgi zaudēja vairāk nekā 55% no savas vērtības. Taču līdz 2020. gadam indekss sasniedza gandrīz 400% atdevi, salīdzinot ar 2009. gadā zemāko vērtību, liecina Bloomberg dati.
Katrā krīzē šķiet, ka pasaule brūk, taču vēsture pierāda – akciju tirgus pakāpeniski atgūstas un nereti sasniedz pat augstākus līmeņus nekā pirms krīzes. Instinkts mudina izvairīties no svārstībām un zaudējumiem, bet tieši šis instinkts var novest pie mazākas vai pat negatīvas atdeves.
Finanšu tirgus nav loterija
Svarīgi saprast, ka finanšu tirgus nav loterija. Tā ir sistēma kas strādā, lai kapitāla vērtība augtu. Kapitālisms darbojas kā milzīgs ritenis, kurā nauda plūst, aug un pārtop jaunās iespējās. Tie, kuri investē, kļūst par šī mehānisma daļu – viņu resursi strādā, lai radītu vēl vairāk. Uzņēmumi, kuros iegulda, būvē rūpnīcas, rada darbavietas un attīsta tehnoloģijas. Katrs ieguldījums, lai cik mazs tas nebūtu, palīdz griezt šo riteni, nesot labklājību gan indivīdiem, gan sabiedrībai kopumā.
Pat ja nauda nonāk ārvalstu uzņēmumos, tas nenozīmē, ka mēs neatbalstām savas valsts labklājību. Tas ir kā panākumu imports – ieguldot ASV tehnoloģiju gigantā vai Vācijas rūpniecības līderī, mēs pieslēdzamies viņu izaugsmei. Tas sniedz iespēju gūt labumu no citu inovācijām un efektivitātes, vienlaikus mazinot atkarību no vienas valsts ekonomikas svārstībām. Tāda ir globālā kapitālisma priekšrocība – kļūt par daļu no plašākas pasaules.
Zelts pret diversifikāciju
Izplatīts uzskats, ka krīzes brīžos drošākais risinājums ir visu ieguldīt zeltā. Zelts tiešām saglabā vērtību inflācijas vai nestabilitātes laikā, taču tas pats par sevi nerada peļņu – tas neaug un neattīstās, kā uzņēmumi.
Tie, kuri pilnībā paļaujas uz zeltu, atsakās no izaugsmes, ko piedāvā uzņēmējdarbība un inovācijas. Diversificēts portfelis, kas ietver dažādus aktīvus, labāk līdzsvaro stabilitāti un attīstības iespējas.
Inflācijas realitāte
Inflācija klusi apēd naudas vērtību – katru gadu tas, kas šķiet stabils, kļūst mazāk vērts. Ja nauda netiek ieguldīta, sabiedrība ne tikai zaudē izaugsmes iespējas, bet patiesībā slīd atpakaļ. Nevis tāpēc, ka tērē, bet tāpēc, ka stāvoša nauda zaudē savu jēgu. Esošā sistēmā naudai ir jāstrādā.
Piemēram, pēdējo 20 gadu laikā Latvijas inflācijas indekss ir palielinājies par +132. Ja nauda nav ieguldīta, tā zaudē savu vērtību. Šajā gadījumā 100 eiro “pārvēršas” par 43 eiro.
Piemēram, ja piens veikalā maksāja vienu 1.00 eiro, bet tagad maksā par 132% vairāk, t.i., 2.32 eiro, tad ar 100 eiro vairs nevar nopirkt 100 pakas, bet tikai 43. Salīdzinājumam: ja šie 100 eiro būtu ieguldīti S&P 500 akcijās, to vērtība 20 gados varētu pieaugt par aptuveni 300%, sasniedzot 400 eiro. Tas ne tikai saglabātu pirktspēju, bet arī ļautu nopirkt 172 piena pakas, nevis tikai 100.
Investēšana nav tikai par naudu – tā ir par attieksmi. Tā ir izvēle domāt ilgtermiņā, uzņemties atbildību par nākotni un kļūt par daļu no kaut kā lielāka. Tirgus kritumi nav šķērslis – tie ir brīži, kad disciplīna un pacietība nes rezultātus.
Ieguldiet ETF portfelī ar Roboinvestoru
Šis materiāls satur informāciju par AS "SEB banka" ieguldījumu pakalpojumiem vai blakuspakalpojumiem. Ieguldījumi ir pakļauti riskiem. Ieguldījumu vērtība var palielināties vai samazināties un vēsturiskie rezultāti un/vai ienesīgums nav drošs rādītājs nākotnes rezultātu un/vai ienesīguma prognozēšanai un negarantē līdzvērtīgu rezultātu un/vai ienesīgumu nākotnē. Jūsu ieguldītais kapitāls nav garantēts, un dažos gadījumos Jūs varat zaudēt visu ieguldījumu. Ja ieguldījums vai ieguldījumu fondi paredz ieguldījumu ārvalstu valūtās izteiktos finanšu instrumentos, ievērojiet, ka valūtas maiņas kursu izmaiņas var ietekmēt rezultātu un/vai ienesīgumu. Jūs pats uzņematies atbildību par lēmumu veikt ieguldījumu un Jums vienmēr pirms tā veikšanas vajadzētu iegūt papildu informāciju.
Papildinformācija par ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu.
Aicinām iepazīties ar Konsultāciju noteikumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar AS "SEB banka" darbinieku.
