Lai gan atsevišķas tautsaimniecības nozares Baltijā cietušas īpaši smagi un visās trijās valstīs pērn samazinājies iekšzemes kopprodukts (IKP), Baltijas ekonomikas atveseļošanās izredzes kopumā vērtējamas ļoti pozitīvi. Vienlaikus SEB Baltijas ekonomisti ir vienisprātis, ka otrajam Covid-19 vilnim Baltijas valstis tomēr nav bijušas pietiekami gatavas.
Ziemeļiem lielāks potenciāls ātri atveseļoties
Lai gan globālajā ekonomikā novērojama pakāpeniska atkopšanās, decembris bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kurā konstatēta ekonomikas sabremzēšanās eirozonā. Tā lielā mērā saistīta ar daudzviet Eiropā ieviesto lockdown režīmu un pavasarī izjustās neskaidrības atgriešanos — cik drīz izdosies tikt pāri otrajam vilnim?
Tomēr Baltijas situācija Eiropas mērogā nebūt nav vērtējama kā dramatiska, pat ja tādu iespaidu rada restorānu un veikalu tumšie skatlogi.
SEB bankas Latvijā ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd esam daudz labākās pozīcijās nekā vairākas Dienvideiropas valstis, kurās Covid-19 krīzes spēcīgi ietekmētais tūrisma sektors veido ievērojamu daļu ekonomikas, līdz ar to — sekas ir daudz jūtamākas.
Turklāt, vērtējot ne tikai IKP, bet arī pirktspējas paritāti, iespējams izdarīt secinājumu, ka dzīves kvalitātes ziņā Lietuva un Igaunija jau pietuvojusies Spānijai. “Eiropas kontekstā nu jau vairs nerunājam tik daudz par Rietumu un Austrumu, kā Ziemeļu un Dienvidu ekonomikas atšķirībām,” atklāj ekonomists.
Šīs krīzes specifika — milzīga atšķirība starp nozarēm
Pavasarī Baltijas valstis varēja lepoties ar izciliem Covid-19 ierobežošanas pasākumu rezultātiem, tomēr rudens un ziemas periodā epidemioloģiskā situācija strauji pasliktinājās. Ekonomisti lēš, ka šobrīd izjūtam sekas, ko nesusi nepietiekama piesardzība vasaras periodā.
Šīs krīzes pamanāmākā atšķirība no iepriekšējās globālās finanšu krīzes ir tās izteikti neviendabīgā ietekme uz dažādām nozarēm — kamēr pakalpojumu sektors cīnās par izdzīvošanu, ražošanā pat vērojama izaugsme.
Vissmagāk pašreizējā krīze skārusi viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas sektoru, tomēr, kā uzsver D. Gašpuitis, lai arī spilgti pamanāms, šis sektors veido vien nelielu ekonomikas daļu.
Baltijā šobrīd relatīvi vislabākā situācija ir Igaunijā, kur tikai Tallinā un Harju apriņķī noteikti stingri ierobežojumi, kamēr citviet pat darbojas kafejnīcas un kinoteātri. Savukārt pērn vismazākais IKP kritums bijis Lietuvā. Kā skaidro SEB bankas Lietuvā ekonomists Tadas Povilauskas, šādu rezultātu sekmējis apstāklis, ka Lietuvā tūrisma sektors ir salīdzinoši neliels, bet transporta nozare vairāk saistīta ar kravu, ne pasažieru pārvadājumiem. Tomēr ekonomists norāda, ka šogad līderpozīcijās varētu izvirzīties Igaunija jau minēto mazāk bargo ierobežojumu dēļ.
Kopumā ekonomisti uz situāciju Baltijas ekonomikā raugās pozitīvi, norādot, ka šogad izaugsme turpināsies, bet uz atgriešanos pirmskrīzes līmenī varētu cerēt, ātrākais, nākamgad, kas jau būtu vērtējams kā ļoti iespaidīgs rezultāts. SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihels Nestors izsaka cerību, ka daļai Baltijas uzņēmumu krīzes radītās izmaiņas loģistikas ķēdēs varētu ļaut veiksmīgāk konkurēt eksporta tirgos.
Vienlaikus, lai izaugsme turpinātos ilgtermiņā, visām trim valstīm nopietni jādomā par kvalificēta darbaspēka piesaisti, pretējā gadījumā var sākties arī stagnācija.
Latviju negatīvi ietekmē vairāku apstākļu sakritība
Nav iespējams nepamanīt, ka vairākos rādītājos Latvija no kaimiņvalstīm tomēr atpaliek — pagājušajā gadā mūsu valsts IKP samazinājās visstraujāk, un arī šogad izaugsmes prognozes tiek vērtētas kā visai pieticīgas.
D. Gašpuitis skaidro, ka šāda situācija izveidojusies vairāku atsevišķu apstākļu rezultātā. Piemēram, atšķirībā no kaimiņvalstīm, vissmagāk skartajam viesnīcu un ēdināšanas sektoram Latvijā ir bijusi lielākā ietekme uz kopējo valsts ekonomiku, tāpat izaugsmi negatīvi ietekmējis kravu pārvadājumu sektors, turklāt nekādu pienesumu nav devis informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektors, kas abās pārējās valstīs pērn uzrādījis labus rezultātus.
Tomēr D. Gašpuitis vēlreiz uzsver, ka šī nav uzskatāma par tik liela mēroga krīzi kā iepriekšējā, ko apliecina gan pozitīvas tendences vairākos ekonomikai būtiskos sektoros, tai skaitā ražošanā un celtniecībā, gan algu pieaugums.
