Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.
Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.
Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?
Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk.
No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.
Bet, lai varētu uzņemties un atmaksāt kredītsaistības, nepietiek sasniegt noteiktu apgrozījumu un pašu kapitālu lielāku par nulli – uzņēmumam arī jāspēj radīt regulārus brīvus ienākumus kredītu atmaksai un jānodrošina pašu un aizņemtā kapitāla samērīga attiecība. Pieņemsim, ka kredītspējīga uzņēmuma kritērijs ir EBITDA (jeb uzņēmuma peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem) vismaz 10 tūkstoši eiro apmērā (pēdējos 3 gados vidēji), kas ļautu saņemt līdz 30 tūkstošu eiro lielu kredītu. Šādam kritērijam neatbilst vēl gandrīz 11 tūkstoši uzņēmumu. Papildus, vēl 3 tūkstošiem uzņēmumu pašu kapitāla īpatsvars nesasniedz 30%, kas liecina par jau esošu augstu saistību līmeni un ierobežo aizņemšanās potenciālu.
Pamata finanšu kritērijiem atbilst 21 tūkstotis uzņēmumu un tikai ceturtā daļa no tiem jeb 4.5 tūkstoši jau ir saņēmuši kredītus kādā no komercbankām. Šeit gan jāatzīmē, ka Latvijā banku kredītus saņēmuši ap 8 tūkstošiem uzņēmumu – tātad 4,5 tūkstoši tādu uzņēmumu, kuri atbilst minimāliem finanšu kritērijiem, bet vēl 3,5 tūkstoši tādu, kuri finanšu stāvoklis ir relatīvi vājāks. Atliek gandrīz 17 tūkstoši uzņēmumu ar šķietami labu finansēšanas potenciālu, tomēr tie kredītus nav vēlējušies vai nav spējuši saņemt. Meklējot kopsakarības, palūkojāmies detalizētāk datos, kas raksturo uzņēmumu izmēru un darbības nozares.
Kur meklēt papildu finansēšanas potenciālu?
Salīdzinot aizņemšanās intensitāti nozaru griezumā, visaktīvāk kredītus izmanto lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – vairāk nekā puse. Augsts finansēto uzņēmumu īpatsvars ir arī enerģētikas un dažādu komunālo pakalpojumu nozarēs, kuras ir kapitāla intensīvas un kur ir plaši pārstāvētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, taču kopējais uzņēmumu skaits šajās nozarēs ir relatīvi neliels.
Vismazāk kredītus izmanto pakalpojumu nozares uzņēmumi, kuri reti saņem banku finansējumu neatkarīgi no to izmēra. Šeit jāņem vērā nozares specifika – visbiežāk nepieciešami nelieli ilgtermiņa ieguldījumi un ir samērā ātra naudas aprite, kas samazina kredītu pieprasījumu.
No tradicionāli kapitāla ietilpīgajām nozarēm ar lielu uzņēmumu un nodarbināto skaitu jāizceļ būvniecības nozare, kur nekreditēti ir 84% uzņēmumu, tostarp arī lielie uzņēmumi. Aptuveni 1600 uzņēmumu, kuru aktīvu vērtība pārsniedz miljardu eiro un apgrozījums ir gandrīz 2 miljardi eiro. Iespējams, vājo kreditēšanu ietekmē augstā ēnu ekonomikas klātbūtne (34,5%, A. Sauka, SSE Rīga). Iespējams, nozares reputāciju bojā un kreditorus attur neskaitāmie skandāli un tiesvedības lielajos iepirkumos, kā arī konkurences likuma pārkāpumi.
Kopēja iezīme visās nozarēs ir vājā kreditēšana tieši mazāko uzņēmumu segmentā ar apgrozījumu līdz 1 miljonam eiro. Šeit arī ir visvairāk uzņēmumu – 15.5 tūkstoši jeb 73% no kredītspējīgo uzņēmumu skaita. Izaicinājumu šeit netrūkst – lokāli biznesa modeļi, kas ierobežo izaugsmi, nepietiekama pelnītspēja investīcijām, ēnu ekonomika, nodokļu parādi u.c. Tomēr šeit ir arī daudz perspektīvu uzņēmumu ar labiem rezultātiem un lielu izaugsmes potenciālu, bet mazu vēlēšanos riskēt, lai augtu. Investīciju un kreditēšanas potenciāls šajā uzņēmumu segmentā noteikti nav izsmelts.
Un cik liels ir finansēšanas potenciāls?
Lai aplēstu neizmantoto finansēšanas potenciālu, veicām aprēķinu, ņemot par piemēru Latvijā visaktīvāk finansēto nozari – lauksaimniecību un mežsaimniecību, kur bankas finansējumu saņēmusi aptuveni puse visu uzņēmumu. Pieņemot, ka ar līdzvērtīgu intensitāti tiktu finansēta tieši puse kredītspējīgo uzņēmumu visās nozarēs, papildus varētu tikt finansēti vēl aptuveni 6 tūkstoši uzņēmumi – aptuveni 2 reizes vairāk nekā šobrīd. Tomēr lielākā daļa nefinansēto uzņēmumu ir samērā nelieli un finansējuma apjoms tik strauji nepieaugtu – tas būtu aptuveni 1.5 miljardi eiro.
Protams, šis ir ļoti teorētisks aprēķins, tāpēc paraudzījāmies uz kreditēšanas intensitāti arī no produktivitātes aspekta, t.i. izvērtējot katrā nozarē izsniegto kredītu apjomu pret nozares radīto pievienoto vērtību un salīdzinot to arī ar pārējām Baltijas valstīm.
Interesanti, ka vairumā nozaru kreditēšanas intensitāte Baltijā ir līdzīga un salīdzinājumā ar Lietuvu mēs pat šur un tur kreditējam vairāk, taču vienā nozarē atšķiramies ievērojami. Nekustamā īpašuma nozare Igaunijā ir finansēta 125% apmērā, Lietuvā – 72%, kamēr Latvijā tikai 47% apmērā no nozares bruto pievienotās vērtības. Finansējot tikai šo nozari ar līdzīgu intensitāti kā Igaunijā, Latvijas banku kredītportfelis būtu par gandrīz 3 miljardiem lielāks. Jaunu nekustamo īpašumu attīšana Latvijā pēdējo gadu laikā ir bijusi līdz pat divas reizes lēnākā nekā kaimiņos, nesakārtotā būvniecības nozare un zemāka iedzīvotāju pirktspēja likusi investoriem biežāk raudzīties Tallinas un Viļņas virzienā. Kavējamies arī ar ēku energoefektivitātes projektu realizāciju, īpaši Rīgā.
Savukārt, salīdzinot Baltijas valstis ar tādu ekonomiku kā Vācija, interesanti ir novērot, ka Vācijā kopējā kredītu intensitāte pret visas ekonomikas pievienoto vērtību ir 53% (Latvijā 19%), un tādās nozarēs kā lauksaimniecība, nekustamais īpašums un enerģētika kredītu intensitāte pat pārsniedz nozares gada pievienoto vērtību.
Kredīti ir nozīmīgs, taču tikai viens no daudziem kapitāla finansēšanas avotiem uzņēmumu attīstībai. Pašu kapitāls, riska kapitāla un institucionālie investīciju fondi, biržā piesaistītais vai uzņēmumu apvienošanās darījumos iegūtais kapitāls arī var kalpot par uzņēmuma attīstības mērķu sasniegšanas rīku.
Ints Krasts
SEB bankas valdes loceklis
