Intervijā raidījumā “Mediāna” SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere vērtē publiskajā telpā izskanošos aicinājumus bankām aktīvāk kreditēt tautsaimniecību, izceļ faktorus, kas bremzējuši kreditēšanas attīstību, ieskicē jaunumus mājokļu tirgū, kā arī mudina uzņēmējus kapitālu uzkrāt un atstāt uzņēmumā.
Vērtējot politiķu un Latvijas Bankas aicinājumu Latvijas komercbankām aktīvāk iesaistīties tautsaimniecības kreditēšanā, I. Tetere norāda uz šī brīža pretrunīgo situāciju. Proti, lai censtos slāpēt augsto inflāciju, Centrālās bankas pastāvīgi ceļ procentu likmes. Līdz ar to aizņemties kļūst dārgāk, taču vienlaikus izskan aicinājumi bankām veicināt ekonomiku.
“Es teiktu, ka šobrīd jābūt pietiekami gudriem, drosmīgiem un jāizmanto situācija. Jāsagatavojas jauniem un labiem projektiem, lai būtu gatavi aizņemties brīdī, kad likmes kļūs pievilcīgākas. Protams, katram projektam, kurā ieguldām, rēķinām sava biznesa atdevi. Ja likme ir augsta, būs grūti rast labu biznesa atdevi īsā termiņā. Taču ilgākā termiņā noteikti varam izmantot šo brīdi un būt aktīvi,” stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja.
Viņa izceļ, ka 2022. gadā banku sektorā bija vērojams aktīvs kredītportfeļa pieaugums. “Tā ir laba zīme – esam ieskrējušies, atraduši kopsaucēju,” vērtē I. Tetere. Taču vienlaikus viņa uzsver, ka līdz šim salīdzinoši zemajai kreditēšanas aktivitātei bijuši vairāki iemesli – gan sekas no iepriekšējās krīzes, kas palikušas uzņēmēju un banku atmiņās, gan lēnāka atgūšanās no tās, gan ēnu ekonomika, korupcijas līmenis un tiesu sistēmas kvalitāte. “Protams, var likties, ka par to runājam visu laiku, bet arī šie faktori kavē mūsu izrāvienu.”
Finanšu nozares asociācija, sadarbojoties ar Latvijas Banku, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju, šobrīd ir izcēlusi vairākas prioritātes, kuru īstenošanā bankas jau šobrīd var aktīvi iesaistīties. Pirmkārt, energoefektīvu mājokļu pieejamība, kas valstij vienlaikus sniegtu vairākus ieguvumus – gan ekonomisku aktivitāti, gan iespēju sasniegt zaļā kursa mērķus, gan kvalitatīvākus mājokļus iedzīvotājiem.
Tāpat nepieciešams rast iespēju aktīvāk finansēt būvniecību. I. Tetere norāda, ka, piemēram, ražošanas un lauksaimniecības sektorā Latvijā izsniegtais kredītu apjoms ir līdzvērtīgs Igaunijas un Lietuvas rādītājiem. Savukārt būvniecības sektorā šobrīd Latvija būtiski iepaliek pārējām Baltijas valstīm. Vēl viens būtisks virziens ir privātās – publiskās partnerības projektu veicināšana.
“Šīs ir jomas, kurām jau tagad varam ķerties klāt. Taču, runājot par kreditēšanu kopumā, mēs neaprobežojamies tikai ar šiem virzieniem. Noteikti skatāmies uz nozarēm, kas ir jaunas, perspektīvas un ar spēju ieiet tirgos ārpus Latvijas. Mūsu pašu iekšējais patēriņš ir tik liels, cik ir. Tāpēc bankas meklē arī potenciālos vienradžus, kas ir gatavi eksportēt, un uzņemties augstāku risku,” uzsver SEB bankas vadītāja.
Vērtējot situāciju mājokļu tirgū, I. Tetere norāda uz aktivitātes pieaugumu. Tas liecina, ka pircēji un pārdevēji ir spējuši rast kopsaucēju cenu jomā. “Piesardzību manī raisa tas, ka apjoma ziņā joprojām esam ļoti tālu no tā, cik daudz iedzīvotāji ir aizņēmušies Igaunijā un Lietuvā. Apskatot mājokļu cenas Baltijā, Tallinas dzīvojamā fonda cena ir divreiz dārgāka. Viļņā arī ir par divām trešdaļām augstākas cenas. Tas nozīmē, ka arī mūsu dzīvojamā fonda cenām vajadzētu augt. Neskatoties uz augsto inflāciju un procentu likmēm, ir vērts domāt par iegādi arī šobrīd,” aicina I. Tetere.
Viņa piebilst, ka arī līzinga sektorā vērojama augsta aktivitāte privātpersonu kreditēšanā. Iedzīvotāji arvien aktīvāk meklē jaunākas un ekonomiskākas automašīnas, tostarp elektroauto.
Vērtējot uzņēmumu kreditēšanu, I. Tetere ir pārliecināta, ka situācija ir sabalansēta. Lai gan dažkārt no uzņēmējiem dzirdami pārmetumi par atteiktu finansējumu, viņa norāda uz gluži cilvēcisku apstākli: “Tas ir dabīgi – ja saņem atteikumu finansējumam, esi sarūgtināts un runā skaļi. Bet, kad finansējumu saņem, tu lielākoties neej lielīties, ka tev iedots kredīts. Ir gan pietiekami daudz laba jaunā finansējuma, gan tādi gadījumi, kad to neizdodas saņemt.”
Labas tendences aktivitātes jomā apliecina arī SEB bankas dati par 2023. gada pirmajiem mēnešiem, kuru laikā mazo un vidējo uzņēmumu segmentā izsniegts par 49% vairāk nekā pērn.
Lai situācija turpinātu attīstīties pozitīvā virzienā, nepieciešama arī sakārtošanās valstiskā līmenī, uzsver I. Tetere. “Ja ir reģistrēti 20 tūkstoši uzņēmumu, tad pozitīvs pašu kapitāls ir vienai ceturtajai daļu no šī apjoma. Lai sāktu runāt par kreditēšanu, tas būtu primārais – lai uzņēmums ir pelnītspējīgs, lai ir pozitīvs pašu kapitāls. Tur vajadzētu sakārtošanos – uzņēmējdarbībai jāatļauj būt uzņēmējdarbībai, ja tā ir pelnoša, jo tas ir pats pamatmērķis. Banku finansējums noteikti būs tad, kad uzņēmums sāks savu kapitālu uzkrāt un atstāt uzņēmumā. Būs līdzdalība, lai varētu piesaistīt bankas kapitālu. Ja ir pozitīvs pašu kapitāls, pelnītspēja, tad reizinot to ar bankas finansējumu, iegūstam atspēriena punktu,” skaidro I. Tetere.
Pilnu sarunu ar SEB bankas valdes priekšsēdētāju I. Teteri varat noskatīties 24. aprīļa raidījumā “Mediāna”:
