Pēdējos mēnešos ekonomikas prognozēs dominē pieaugoša nenoteiktība vairākās jomās. Ražošanas nozari arvien vairāk apgrūtina transporta problēmas un citi piegādes traucējumi, savukārt strauji augošās enerģijas cenas padara inflāciju īpaši spēcīgu un negatīvi ietekmē mājsaimniecību pirktspēju, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.
Amerikas Savienotajās Valstīs patēriņa aktivitātes palēnināšanos ir veicinājusi mājsaimniecību atbalsta noslēgšana. Daudzviet bezdarba līmenis nav tālu no pirmspandēmijas līmeņa, bet to uzņēmumu īpatsvars, kuri saskaras ar darbinieku piesaistes problēmām, ir pieaudzis līdz vēsturiski augstam līmenim. ASV un Apvienotajā Karalistē tas ir izpaudies arī atalgojuma pieauguma paātrinājumā. Ja situācija neuzlabosies, tiek apdraudēti centrālo banku plāni par saudzīgu politikas normalizāciju.
Neskatoties uz pieaugošajiem vakcinācijas rādītājiem, Covid-19 izplatība atkal ir pieaugusi. Tas attiecas ne tikai uz mazāk attīstītajām ekonomikām, kuras dažādu iemeslu dēļ kavējas ar vakcināciju, bet arī starp turīgajām valstīm. Lai gan ierobežojumi un lokdauni vairs neapdraud vispārējo atveseļošanos, ar pandēmiju saistītie traucējumi turpināsies ilgāk, nekā prognozēts. Ierobežojumi arvien vairāk ir tēmēti uz to, lai mudinātu cilvēkus vakcinēties. Vīrusa izplatība dažādos veidos būs jūtama joprojām. Pastāv risks, ka atkal tiks noteikti starptautiski ceļošanas ierobežojumi. Infekcijas aktivizēšanās pasaulē nav sinhronizēta, veicinot problēmas globālajā tirdzniecībā un transporta sistēmās, jo īpaši Ķīnas krasās vīrusa apkarošanas politikas dēļ.
Problēmas ar izejvielu piegādēm arvien vairāk ietekmē rūpniecību
Negaidīti spēcīgais globālais preču pieprasījums ir radījis lielus piegādes sastrēgumus, jo globālās transporta jaudas jau apgrūtina pandēmija. Problēmas ar izejvielu piegādēm, jo īpaši pusvadītāju trūkums, arvien vairāk ietekmē rūpniecību. Šīs problēmas saasinās Eiropas un Āzijas enerģētikas krīze. Tas viss veido riskus ekonomikas atveseļošanai, vienlaikus pastiprinot inflācijas impulsus. Vēsturiskie dati, uzņēmumu aptaujas, novērojumi un sezonālās tendences liecina, ka globālās piegādes problēmas kulmināciju sasniegs 2022. gada pirmajā ceturksnī un kavēs pasaules tirdzniecību mazākā mērā vēl sešus mēnešus. Ja pakalpojumu patēriņš turpinās stagnēt, nesabalansētais pieprasījums samilzīs un daudzās preču nozarēs izraisīs pārkaršanu. Tas pastiprina spiedienu transporta nozarei. Savukārt Ķīnas nulles tolerance pret vīrusa izplatību bremzē globālo transporta sistēmu. Jaunais vīrusa vilnis ierobežo arī darbaspēka piedāvājumu. Turklāt pašreizējā enerģijas krīze ar pieaugošajām cenām un elektroenerģijas deficītu rada sarežģītus jautājumus par to, cik ātri var notikt pāreja uz no fosilajiem resursiem tīru enerģiju.
Neskatoties uz jaunajiem izaicinājumiem, IKP prognozes pēdējā pusgada laikā ir bijušas samērā stabilas. Prognozes lielākajām attīstītajām ekonomikām kopumā ir tuvinājušās – ASV korekcijas ir lejupvērstas, bet Eiropas prognozes – augšupejošas. Ir samazināta globālā IKP pieauguma prognoze 2021. gadam līdz 5,7% no iepriekšējiem 5,9%, galvenokārt tāpēc, ka ASV, Ķīnas un Indijas izredzes ir pasliktinājušās. Nedaudz samazinātas arī ASV un Ķīnas 2022. gada prognozes, taču straujākas izaugsmes dēļ Japānā un citur joprojām tiek prognozēts pasaules IKP pieaugums par 4,4%. Bezdarbs diezgan ātri ir samazinājies līdz pirmspandēmijas līmenim, daļēji tāpēc, ka daudzi gada sākumā pameta darba tirgu, īpaši ASV un Apvienotajā Karalistē, kamēr eirozonā tas nebija tik izteikti. Eirozonas IKP šogad pieaugs par 5,1%, nākamgad – par 4,4%.
Inflācijas kāpumu Eiropā joprojām ietekmē enerģijas cenas
Attiecībā uz inflāciju revīzija ir lielāka: impulss būs gan spēcīgāks, gan ilgstošāks, nekā iepriekš prognozēts. Mēs šobrīd atrodamies inflācijas viļņa vidū, ko virza dažādi spēki, padarot to grūti novērtējamu. Tas īpaši attiecas uz ASV, kur nākamgad patēriņa cenu indekss (PCI) būs tuvu 5%. Eiropā, daļēji izņemot Apvienoto Karalisti, augšupeja būs mērenāka un lielā mērā izrietoša no enerģijas cenām. Nākamajā pavasarī inflācija pamazām palēnināsies. Inflācijas kāpums Eiropā joprojām ir vērojams galvenokārt enerģijas cenu ietekmē. Paplašinās arī ražotāju cenu pieauguma spiediens uz patēriņa cenām. Ar aizturi tas atspoguļosies arī patēriņa preču cenās veikalos. Strauji pieaugošās enerģijas cenas inflācijas kāpumu ir padarījušas par ārkārtīgi izaicinošu.
Galvenie riski arvien vairāk saistās ar inflāciju un iespējamām centrālo banku izejas stratēģiju neveiksmēm. Ja darbaspēka trūkums nemazinās, algas var strauji augt. Šādā situācijā centrālās bankas, iespējams, izvēlētos stingrāku politiku, izraisot akciju tirgus un mājokļu cenu kritumu. Ja tās nerīkotos, riskētu pilnībā zaudēt saikni ar inflācijas mērķiem. Problēmu eskalācijai Ķīnas nekustamajā īpašuma tirgū ir potenciāli tālejoša ietekme uz pasaules ekonomiku, kā dēļ Ķīnā notiekošais piesaista plašu uzmanību. Pēc Ķīnas IKP pieauguma par nedaudz vairāk nekā 8% šogad, ir pieauguši lejupslīdes riski nākamgad. Valdības ilgtermiņa mērķa – samazināt parādu līmeni ekonomikā – sekas ir jau novērojamas, īpaši nekustamo īpašumu sektorā. Jāatzīst, ka valdībai ir pietiekami daudz resursu, lai tās atrisinātu. Papildus stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, Ķīnas izaugsmi bremzēs ārēji faktori, piemēram, augstākas enerģijas cenas, kas jau ir izraisījušas patēriņa normēšanu un zemāku rūpniecisko aktivitāti. Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni 75–80%, Ķīna pieturas pie nulles tolerances pret COVID. Pat mazi uzliesmojumi joprojām izraisa stingru karantīnas noteikšanu, radot problēmas ražošanas ķēdēs un apgrūtinot rūpniecību. Tās skārušas arī transporta mezglus, piemēram, lielākās konteineru ostas, palielinot transporta un loģistikas ķēžu problēmas.
2022. gada galvenais mērķis – ekonomikas atveseļošanās
Līdz šim pandēmijas laikā fiskālie stimuli ir palīdzējuši atbalstīt ekonomiku, bet atkārtoti pandēmijas viļņi ir pagarinājuši nepieciešamību pēc šāda atbalsta. 2022. gadā fiskālā politika neizbēgami kļūs stingrāka, valstīm samazinot budžeta deficītus un stabilizējot valsts parādu. Par galveno mērķi kļūs ekonomikas atveseļošanās stimulēšanas programmas ar mērķi uzlabot ilgtermiņa izaugsmi un nodrošināt klimata pārmaiņu novēršanu. Programmas ir uzsāktas Eiropas Savienībā, ASV un Japānā.
Īpaši nozīmīga loma enerģētikas tirgus attīstībai
Tendences dažādiem enerģijas veidiem ir neparasti atšķirīgas. Ogļu un dabasgāzes cenas ir aptuveni 3 reizes augstākas, nekā ierasts. Naftas pašreizējā cena ir aptuveni USD 85 par barelu, kas ir par 40% augstāka nekā vidējā pēdējo 50 gadu reālā cena – 60 USD. Naftas cenas var turpināt augt, ja investīcijas nozarē turpinās rukt. Taču tas nav bāzes scenārijs. Enerģijas pāreja ir milzīgs globāls izaicinājums, jo pasaule ir spējusi veiksmīgi apkarot fosilo kurināmo, kam zaļo alternatīvu izstrāde nav tikusi līdzi. Tas nozīmē, ka mums ir jāpierod pie tā, ka nelīdzsvarotība starp piedāvājumu un pieprasījumu būs biežāka un ar lielāku cenu svārstīgumu. Tas arī novedīs pie lielas politiskās spriedzes un izaicinājumiem. Sagaidām, ka enerģijas cenas 2022. gada laikā samazināsies. Ķīnas enerģijas pieprasījums pierausies kredītu krīzes ietekmē, savukārt Krievijai jāspēj palielināt gāzes eksportu uz Eiropu. Nākotnes līgumi Ziemeļeiropas elektroenerģijas tirgū norāda uz cenu kritumu 2022. gadā. Neraugoties uz ilgtermiņa riskiem, naftas cenas samazināsies, 2023. gadā sasniedzot vidēji 60 USD par barelu.
Mērena centrālo banku reakcija uz augošo inflāciju
Kaut centrālās bankas samazinās aktīvu pirkumus, kopējā globālā monetārā politika faktiski saglabājas ekspansīva. Centrālās bankas saskaras ar dilemmu, ka procentu likmju paaugstināšana pastiprinās enerģijas cenu kāpuma šoku. Bet, ja viņi nerīkojas, ir risks, ka inflācijas gaidas augs, it īpaši tajās valstīs, kur cenu kāpums ir ieskrējies līdzi ar algu kāpumu. Sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēma galveno procentu likmi sāks paaugstināt 2022. gada septembrī, līdz 2023. gada beigām to paceļot līdz 1.5%. Eiropas Centrālā banka šajā laika posmā vēl paturēs likmes nemainīgas. ECB pastāvīgi nāksies vērtēt likmju celšanu, jo kāpums radīs plašākas ienesīguma starpības starp Vāciju un Dienvideiropas ekonomikām.
Paaugstinātas inflācijas riski un izaicinājumi arī Baltijā
Latvijas ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī sabremzēsies un, visticamāk, pazemināti apgriezieni noturēsies līdz pavasarim, līdz ar infekcijas risku sarukšanu. Tam par pamatu būs ierobežojumu saglabāšana. Tādejādi patēriņš būs apgrūtināts, ko ietekmēs vājāks mājsaimniecību noskaņojums un augsto enerģijas rēķinu ietekme uz to pirktspēju. Liels balsts būs apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsme. Joprojām spēkā esošie stimuli un ES fondi stabilizēs risku ietekmi un ekonomikas izaugsme nākamgad turpināsies. Būvniecība izvirzīsies par vienu no izaugsmei kritiskajām nozarēm. Ekonomika jau ir izgājusi pielāgošanās ciklus, kad veidojas jauni un nostiprinās esošie ekonomiskās darbības kanāli, kuri nav pakļauti vīrusa izplatībai. Arī darba tirgū situācija turpina uzlaboties un transformēties. Tādēļ IKP prognoze šim gadam ir 4,5% un 5% 2022. gadam. Arī Latvijas ekonomika saskarsies ar paaugstinātas inflācijas riskiem un izaicinājumiem, kuru tālāko virzību noteiks globālās tendences.
Lietuva uzrāda stabilu izaugsmes tempu, tomēr izaugsmi arvien vairāk ierobežo vājās vietas izejvielu piegādē un darba tirgū. Inflācija ievērojami pārsniedza mūsu prognozes, un sagaidām, ka 2022. gada sākumā tā uzkāps virs 9%, ietekmējot privāto patēriņu. Kapitāla izdevumi atgūstas, jo uzņēmumi darbojas pie rekordaugstiem jaudas izmantošanas rādītājiem. IKP pirmajos deviņos mēnešos palielinājās par 4,9%. Privātais patēriņš un eksports uzrāda labu izaugsmi. Šogad IKP pieauguma prognoze ir paaugstināta līdz 4,9%, bet nākamgad izaugsme sagaidāma 3,6% apmērā. Igaunijā salīdzinoši zemā vakcinācijas līmeņa riski ir īstenojušies un slimnīcas ir pārslogotas ar Covid-19 pacientiem. Sekojošā negatīvā ierobežojumu ietekme nenodzēsīs iepriekšējo mēnešu izaugsmi un sagaidām, ka ekonomika šogad pieaugs par iespaidīgiem 8,8%. Rādītāji liecina, ka 2022. gadā turpināsies strauja un līdzsvarota izaugsme 3,8% apmērā.
Jaunākais SEB pasaules un Baltijas ekonomikas apskats “Nordic Outlook”.
