Brīvdienas ir viens no tiem brīžiem, kad daudzi dodas ciemos vai ceļojumā, tāpēc šis ir labs laiks padomāt – vai izdarīts viss, lai māja būtu drošībā?
Lai mājokli padarītu drošāku, ne vienmēr nepieciešams ieguldīt līdzekļus – dažkārt pietiek ar paradumu maiņu. Tomēr ir gadījumi, kad bez ieguldījuma neiztikt. Kas būtu jādara, lai samazinātu riskus līdz minimumam?
Paradumi drošākai dzīvei
Ir virkne paradumu, kas neko nemaksā, bet var vērā ņemami uzlabot jūsu mājokļa drošību:
- Aizejot pārliecinieties, ka logi ir ciet, sevišķi, ja dzīvojat pirmajos stāvos vai jums ir balkons.
- Neatstājiet uz palodzes vai citā pa logu labi pārredzamā vietā vērtīgas mantas, kas varētu piesaistīt zagļu uzmanību.
- Dodoties ciemos, atstājiet degam mājoklī gaismu, lai radītu iespaidu, ka mājās kāds ir.
- Nedalieties sociālajos tīklos ar personīgu informāciju, piemēram, attēliem ar dzīvesvietas iekārtojumu vai saviem plāniem uz ilgāku laiku doties prom. Kā minimums, privātuma uzstādījumos jānosaka, ka jūsu ierakstus var apskatīt tikai draugi.
- Slēdziet ciet durvis vienmēr, pat ja uz piecām minūtēm izejat laukā ar suni. Arī pašam esot mājās, neaizslēgtas durvis ir nelāgs paradums – mēdz būt gadījumi, kad zaglis klusi ielavās, paķer no priekšnama somiņu un, neviena nepamanīts, dodas prom.
- Sarunājiet ar kaimiņiem, ka savstarpēji pieskatīsiet viens otra mājokli, ja gadās uz ilgāku laiku doties prom.
- Neatstājiet atslēgas zem durvju paklājiņa, pastkastītē vai kādā citā nedrošā vietā, kur zaglim var ienākt prātā ielūkoties.
- Saskaņā ar Valsts policijas informāciju, iedzīvotāji bieži nenovērtē suņu kā mājas sargu lomu, savukārt zagļi bieži uzsver, ka tieši suņa klātbūtne atturējusi viņus no ielaušanās konkrētajā īpašumā.
Mājokļa sargs – durvis
Viena no galvenajām lietām, par ko jāparūpējas – lai jūsu mājā nebūtu viegli iekļūt, jo zagļi bieži vien izpēta īpašumu vājās vietas, pirms izlemj, kur ielauzties. Un nebūt nav tā, ka viņus interesē tikai dārgi īpašumi, kur glabājas vērtīgas lietas – bieži ielaušanās notiek arī pavisam vienkāršos mājokļos tikai tā iemesla pēc, ka to ir bijis vienkārši izdarīt.
Tātad – durvīm jābūt pamatīgām un grūti uzlaužamām. Mūsdienās visbiežāk cilvēki izvēlas metāla durvis, kam var būt dažādas papildu drošības funkcijas. Tomēr bieži vien lētākās metāla durvis var neatbilst drošības standartiem, un zagļi ar tām viegli tiek galā. Tāpēc – pirms pirkt, rūpīgi izpētiet piedāvājumu un noskaidrojiet, vai noskatītajām durvīm ir kvalitāti apliecinošs sertifikāts un vai ražotājs tām piedāvā garantiju.
Papildu drošībai mājokli ieteicams aprīkot arī ar signalizāciju. Dažām signalizācijām iespējams uzstādīt režīmu, ka tā ir ieslēgta arī saimniekiem esot mājās, bet reaģēs, ja kāds īpašumā centīsies iekļūt, piemēram, nakts laikā, kamēr mājinieki guļ.
Riski var slēpties arī mājoklī
Mājokļu drošībai draudus nerada tikai zagļi – reizēm ļoti sāpīgu kaitējumu var nodarīt nolietojušās komunikācijas pašu miteklī. Tāpēc ir svarīgi pārliecināties, ka ūdensvadi un elektrības vadi ir labā kārtībā un, ja nepieciešams, nomainīt tos. Rēķinieties, ka, ja dzīvojat vairāku dzīvokļu mājā, jūsu vecās komunikācijas var radīt apdraudējumu ne tikai jūsu dzīvoklim, bet arī kaimiņiem.
Vēl viena it kā pašsaprotama, tomēr bieži piemirsta lieta drošībai ir dūmu detektori. Te nav variantu – tādiem mājoklī vienkārši ir jābūt! Starp citu, arī dažas no signalizācijām iespējams savienot arī ar dūmu, mitruma vai gāzes noplūdes detektoriem.
Patēriņa kredīts vērtīgam mērķim
Skaidrs, ka labām durvīm, signalizācijas ierīkošanai un citiem būtiskiem uzlabojumiem nepieciešami līdzekļi. Piemēram, kvalitatīvas metāla durvis atkarībā no vajadzībām var izmaksāt sākot no apmēram 400 eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Tā kā parasti ir arī daudz citu vajadzību, mājokļa drošības paaugstināšana var nebūt starp prioritātēm.
Ja jūsu mājoklim uzlabojumi vajadzīgi jau tagad, varbūt ir vērts apsvērt patēriņa kredītu, kas ļautu uzsākt labiekārtošanas darbus bez kavēšanās, nevis atlikt tos uz nezināmu nākotni. Ja skatāmies no potenciālo zaudējumu viedokļa, kas var rasties, ja mājoklī iekļuvis zaglis vai novecojušas elektronistalācijas dēļ radies īssavienojums (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija liecina, ka apmēram 30% gadījumu ugunsgrēka iemesls bijis tieši īssavienojums), ieguldījums ar pilnas summas nomaksu līdz pat 5 gadiem noteikti atmaksāsies.
Kaimiņus neizvēlas
Pat ja jūs no savas puses būsiet izdarījis visu, lai dzīvot būtu drošāk, nekad nevar zināt, kas notiek kaimiņu dzīvokļos. Diezgan biežas ir situācijas, kad atgriežoties mājās, cilvēki konstatē, ka dzīvoklis ir applūdis, jo augšējam kaimiņam vannas istabā plīsusi caurule. Nekad arī nevar izslēgt iespēju, ka kaimiņu dzīvoklī izceļas ugunsgrēks – pat ja jūsu dzīvoklis necieš no uguns, tas var gūt ievērojamus bojājumus dzēšanas darbu rezultātā.
Šajā gadījumā drošības spilvens ir viens – apdrošināšana. Izvēloties iekļaut pamata riskus, tā nebūt neizmaksā daudz, taču ieguvums ir ne tikai sirdsmiers, bet arī reāla nauda, ja iestājies kāds no apdrošināšanas gadījumiem. Vairāk par mājokļu apdrošināšanas nozīmi varat izlasīt rakstā Mīti un patiesība par mājokļa apdrošināšanu.
Ja dzīvokli īrējat
Arī tad, ja dzīvoklis jums nepieder, bet to īrējat, sevišķi ilgtermiņā, drošības aspektu nevajadzētu atstāt bez ievērības – galu galā, dzīvoklī atradīsies jūsu mantas. Uzsākot īrēt, no saimnieka būtu vēlams noskaidrot, vai dzīvoklis ir apdrošināts un kādi riski ir iekļauti. Pavaicājiet, kurš segs izdevumus, ja, piemēram, kaimiņi nolies griestus un būs jāveic remonts.
Ja īpašnieks dzīvokli nav apdrošinājis un nevēlās to darīt, tad, iespējams, lielākam pašu sirdsmieram, ir jāvienojas, ka to uzņematies jūs.
