Daudzi no mums nekad nav domājuši par to, kur nonāk pensiju 2. līmenim novirzītā nauda. Īstenībā, tas ir nopietns kapitāls. Cik ar to var nopelnīt un kādi riski ar to ir saistīti, lūdzām izstāstīt SEB Wealth Management vadītājam Jānim Rozenfeldam.
Latvijā no šī gada pensiju 2. līmenī tiek ieskaitīti 6% no bruto algas, no kuras tiek maksāts sociālais nodoklis. Kopumā Latvijas iedzīvotāji pensiju 2. līmenī ir iekrājuši 3,2 miljardus eiro. Šī summa turpina augt, jo mūsu sistēma ir tajā attīstības stadijā, kad iemaksas pārsniedz izmaksas. Un tās būs pārsniegtas vēl vairākus desmitus gadu.
Vai iedzīvotāji seko tam, kur tiek ieguldīta šī nauda?
Jā, mēs saņemam jautājumus, lai gan diemžēl daudz retāk nekā no pensiju 3. līmeņa klientiem. Tostarp, lielākā daļa klientu pat nenojauš, ka pensiju 2. līmeņa iekrājumi, iespējams, izņemot nekustamo īpašumu, var kļūt vai jau ir kļuvuši par lielāko finanšu aktīvu, kas cilvēkam pieder viņa dzīves laikā. Ja esat piedalījies pensiju 2. līmenī no sistēmas ieviešanas paša sākuma (2001. gads) un par jums visu laiku ir maksāti nodokļi, tad jūsu personīgie uzkrājumi jau tagad sastāda 1/3 līdz pusi no jūsu gada bruto algas. Jāpiekrīt, ka tā jau ir nopietna summa. Protams, katram no mums šī summa atšķirsies, tā kā tas ir atkarīgs ne tikai no investīciju rezultāta, bet arī no regulārām iemaksām, kas automātiski ienāk jūsu personīgajā kontā. Šo līdzekļu uzskaiti veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un bankām nav pieejas jūsu personīgajiem datiem. Katrs var pats apskatīt savu personīgo pensiju 2. līmeņa kontu portālā latvija.lv.
Tas ir virtuālais kapitāls, vai reāla nauda?
Tieši šī ir lielākā atšķirība starp 1. un 2. līmeņa pensiju kapitāliem. 1. līmenis tiešām ir virtuāls kapitāls, proti, valdības solījums maksāt jums pensiju no nākamajiem nodokļu ieņēmumiem. Bet pensiju 2. līmenis ir reāla nauda, kas katru mēnesi tiek ieskaitīta attiecīgo pensiju plānu kontos, bet pēc tam aktīvu pārvaldnieki iegulda šo naudu dažādos finanšu instrumentos.
Kas tie ir par finanšu instrumentiem?
Visdažādākie. Savā laikā, kad procentu likmes bija augstas, ļoti plaši tika izmantoti depozīti. Šobrīd lielākā daļa investīciju pensiju otrajā līmenī sadalās obligāciju tirgū. Otra liela sastāvdaļa ir ieguldījumi dažādās akcijās. Mūsu mērķis ir pārvaldīt pensiju fonda uzkrājumus tāpat kā mēs to darītu ar savu personīgo naudu. Proti, pirms mēs veicam jebkādas investīcijas, mēs gribam pārliecināties, par to, ka, pirmkārt, mēs atgriezīsim atpakaļ pamata summu, kuru ieguldījām, plus vēl saņemsim no tā peļņu. Protams, būtu naivi domāt, ka visas investīcijas ir veiksmīgas – tā nekad un nevienam nav. Taču mērķis ir sasniegt vairāk pozitīvu rezultātus, nekā negatīvu.
Kurš lemj, kur izvietot līdzekļus?
Šim mērķim ir izveidoti atsevišķi bankām piesaistīti investīciju pārvaldes uzņēmumi un SEB Wealth Management tieši ir viens no tiem.
Vai klients var kaut kā ietekmēt lēmumu, kur tiek ieguldīti līdzekļi?
Tieši nevar, bet pārvaldnieki piedāvā izvēlei minimums divus – trīs investīciju plānus, mums tie, piemēram, ir pieci. Katram plānam ir sava stratēģija un riska pakāpe. Iepazīties ar plāniem var pensijas mājaslapas sadaļā un jebkurā bankas filiālē var saņemt detalizētu konsultāciju.
Sanāk, ka veiksmīga ieguldījuma gadījumā ieguldītā uzkrājuma summa izaugs, bet neveiksmīgā gadījumā tieši otrādi, samazināsies?
Jā, tā var samazināties, taču no šīm īslaicīgajām svārstībām nav jābaidās. Neriskējot, nopelnīt ilgstošā perspektīvā ir ļoti grūti. Risks nozīmē, ka īslaicīgā perspektīvā var būt arī ieguldījumu vērtības kritumi, bet gadi var būt dažādi. Vienā gadā sanāk, ka atdeve no investīcijām ir augstāka, citu gadu iemaksas vairāk ietekmē kopējo rezultātu. Bet, piemēram, par pagājušo gadu vidēji statistiskajam dalībniekam viņa personīgi uzkrājumi palielinājušies par vairāk nekā 15%. Šo summu veido jaunas iemaksas un investīciju rezultāti. Ja jums līdz pensijai vēl ir vairāki desmiti gadu, tad nav iemesla satraukumam. Es pats personīgi izmantoju mūsu pensiju plānu ar visaugstāko riska pakāpi, jo man līdz pensijai vēl ir vismaz divdesmit gadi, un neredzu iemeslu baidīties no īslaicīgām svārstībām.
Kāpēc ir svarīgi sekot tam, kur atrodas tavi pensiju 2. līmeņa uzkrājumi un vai ir vērts mainīt pārvaldnieku?
Stratēģiju precīzi regulē mūsu likumdošana, un visi pārvaldnieki strādā vienos un tajos pašos ietvaros. Protams, var skatīties arī uz vēsturiskajiem rezultātiem, kā kurā gadā konkrētais pārvaldnieks ir sevi parādījis, taču tā ir tikai puse no stāsta. Tādā veidā mēģināt izvēlēties pensiju plānu ir tas pats, kas braukt automašīnā ar aizklātu vējstiklu un skatīties tikai atpakaļskata spoguļos. Īstenībā, ja jūs pieņemat lēmumu, kur ieguldīt savus uzkrājumus šodien, jums ir svarīgi ne tikai kā šis pārvaldnieks ir strādājis pagājušajā gadā, bet arī tas, ko gaidīt no konkrētā pensiju plāna nākotnē. Lai gan konkrētas atbildes nekad nebūs.
Klientiem, kuriem līdz pensijai atlikuši mazāk par desmit gadiem, mēs iesakām pāriet no agresīvākiem uz konservatīvākiem pensiju plāniem, tāpēc ka, jo tuvāk ir pensijas vecums, jo vairāk ir jādomā par to, kā saglabāt iekrāto, nevis nopelnītu maksimumu.
Latvijā, ja tu maini pārvaldnieku, viss tavs kapitāls tiek pārnests pie jaunā pārvaldnieka. Lēmums ir rūpīgi jāapdomā, iedziļinoties detaļās, tāpēc kaut kādas īslaicīgās akcijas un dāvanu kartes par pāreju – tas nav nopietni. Tu nomainīsi pārvaldnieku, bet viņš veiks kaut kādas riskantas investīcijas, kuras sevi neattaisnos. Un tu zaudēsi daudz vairāk par piedāvāto mazo labumu. Tādēļ mēs cenšamies paaugstināt klientu zināšanu līmeni, lai viņi varētu apzināti pieņemt lēmumu.
Kā ir aizsargāti pensiju 2. līmeņa klienti bankas maksātnespējas gadījumā? Kas notiks ar uzkrājumiem?
Šie līdzekļi atrodas ārpus bankas bilances un ārpus pārvaldnieka bilances, tie glabājas atsevišķi. Un gadījumā, ja banka vai pārvaldnieks kļūst maksātnespējīgs, pensiju 2. līmeņa līdzekļi nekur nepazūd, klients tos vienkārši pārskaita uz citu banku. Ieguldījumiem depozītos, kurus veikuši pensiju plāni vai apdrošināšanas kompānijas, ir priekšrocības visu citu depozitāriju priekšā.
Jana Upīte,
žurnāliste
