Lai gan valstiskā līmenī tiek meklēti risinājumi, kā panākt, lai pensijas apmērs nākotnē nenokristos līdz 25% no algas, vienīgais ceļš, kā būtiski parūpēties par savām vecumdienām, ir papildus uzkrāt arī pašam.
Pasaulē mūsu pensijas sistēmu novērtē kā labu un ilgtspējīgu, tomēr daudzi šodien strādājošie riskē saņemt niecīgas pensijas.
Nākotnes pensiju apmēru negatīvi ietekmēs gan mazāks strādājošo skaits – uz vienu strādājošo būs vairāk pensionāru –, gan cilvēku dzīves ilguma pieaugums: pensijā būs jāpavada ilgāks laiks.
20 vai 30 gadu vecumā dažam labam var šķist, ka pensionāriem nemaz nevajag tik daudz naudas kā gados jaunākiem cilvēkiem. Pensijas vecumu sasniegušie gan zina, ka tas ir mīts, jo vecumdienās cilvēka vēlmes nemazinās, turklāt vairāk līdzekļu nākas ieguldīt veselībā. Daudzi pensionāri nevar nodrošināt savas vajadzības, jo viņiem jāiztiek ar pusi vai pat mazāku daļu no saviem kādreizējiem ienākumiem. Ja šobrīd strādājošie trīsdesmitgadnieki nerīkosies, pastāv iespēja, ka arī viņiem pensijas vecumā ik mēnesi nāksies iztikt ar mazāk nekā pusi no savas algas, tāpēc viņu dzīves kvalitāte būtiski pazemināsies.
Īsi par pensiju sistēmu Latvijā
Mūsu pensiju sistēma ir būvēta uz vairākiem pīlāriem jeb 3 līmeņiem un ir atzīta par vienu no labākajām Eiropā. Pirmajam līmenim aiziet 14% no strādājošo bruto algas (pirms nodokļu nomaksas), un tos izmaksā šodienas pensionāriem. Šie procentu maksājumi arīdzan nosaka strādājošā pensijas apmēru nākotnē. 6 % no algas tiek iemaksāti pensiju 2. līmenī – tie tiek ieguldīti finanšu tirgos un pelna. Taču, lai sniegtu iespēju ikvienam saņemt vēlamo pensiju, ir izveidots arī pensiju 3. līmenis, kurā iemaksas brīvprātīgi var veikt vai nu pats strādājošais, vai viņa darba devējs. Arī pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek ieguldīts finanšu tirgos un nes tā īpašniekam (jums) peļņu.
Ar pirmajiem diviem līmeņiem nepietiks
Diemžēl realitātē sevi par krājējiem uzskata vien 25% cilvēku, un iemaksu veicēju skaits pensiju 3. līmenī joprojām ir nepietiekams. Vienlaikus dažādi riski izraisa nopietnas bažas, ka tikai ar pirmajiem diviem līmeņiem pensionāri pēc 40 gadiem varētu saņemt pat tikai 25% no savas algas. Īpaši neiepriecinošas prognozes ir pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem, mikrouzņēmumu darbiniekiem un citiem strādājošajiem, par kuriem tiek veiktas samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pesimistiskās prognozes pamatojas uz demogrāfisko ainu – mūsu sabiedrība aizvien straujāk noveco. Ja šobrīd uz 100 darbspējīgajiem ir aptuveni 40 pensionāru, tad ap 2060. gadu tiek lēsts, ka uz 100 strādājošiem būs jau 67 pensionāri. Vēl viens aspekts, kas pats par sevi ir pozitīvs, tomēr var negatīvi ietekmēt nākotnes pensiju apmēru, ir pieaugošais cilvēku dzīves ilgums. Līdz ar to uzkrātais kapitāls nākotnē būs jādala ar lielāku pensijā aizvadāmo gadu skaitu.
Ar valsts budžeta līdzekļiem šīs problēmas nav iespējams atrisināt. Visticamāk, pensiju sistēmu uzlabos, palielinot sociālās apdrošināšanas iemaksu bāzi (tas attieksies uz cilvēku grupām, par kurām šobrīd tiek veiktas samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas), veicinot 2. līmeņa uzkrājumu ienesīguma augšanu, piesaistot pensionēšanās vecumu paredzamajam mūža ilgumam (dodot iespēju strādāt ilgāk) un veicinot demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. Tomēr, ja cilvēks vēlēsies saņemt ikmēneša pensiju vairāk nekā 50 % apmērā no savas algas, ar iepriekš minētajiem risinājumiem nepietiks.
Rīcības plāns
Atbildot uz virsrakstā uzdoto jautājumu, jāņem vērā, ka katram indivīdam ir atšķirīga izpratne par normālu pensiju. Vienam vajag pensiju šodienas algas apmērā, citam pietiktu ar 60 vai 70% no tās. Lai kādas arī būtu jūsu gaidas, piepildīt tās varēsiet vien tad, ja nopietni pievērsīsieties savam pensijas uzkrājumam jau šodien.
Pirmais, ar ko sākt, ir noskaidrot, kur nonāk jūsu pensijas 2. līmeņa uzkrājums jeb 6% jūsu ikmēneša algas. To dažu minūšu laikā ir iespējams uzzināt portālā Latvija.lv. Kādā pensiju plānā šie līdzekļi ir ieguldīti un kas tos pārvalda? Varbūt tas ir konservatīvais plāns, kas neļauj jums nopelnīt tik daudz, cik varētu, ja izvēlētos aktīvo plānu. Vairāk par pensijas plānu nozīmi varat izlasīt rakstā Kā izvēlēties pensiju plānu.
Nākamais solis ir brīvprātīgās jeb 3. līmeņa iemaksas. Protams, pirmajā mirklī var šķist, ka atņemt drusciņu šodienai labākas nākotnes vārdā ir grūti. Tomēr ir vērts veikt nelielus aprēķinus. Piemēram, ja pelnāt 700 eiro mēnesī un veicat 5% iemaksas jeb 35 eiro mēnesī, jāapzinās, ka tas ir viens vidēji dārgas kafejnīcas apmeklējums. Sākot veikt šādas iemaksas 35 gadu vecumā, jūsu ikmēneša pensijas apjoms varētu pieaugt par apmēram 55 eiro mēnesī, kas ir visnotaļ būtisks ieguvums.
Papildu bonuss jau šodien
Jūsu labklājību nodrošinoša pensija nākotnē, protams, ir galvenais ieguvums, taču, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, jūs iegūstat arī papildu bonusu – par veiktajām iemaksām ir iespējams ik gadu saņemt atpakaļ daļu samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Atgūto naudu jūs varat izmantot gan dzīves baudīšanai šodien, gan pievienot to pensijas uzkrājumam, tādējādi palielinot tā kopējo apmēru.
Linda Ezerkalna
