Nodokļu reformas kontekstā piedāvātais pensiju 2. līmeņa iemaksu samazinājums par 1/6 no 6% uz 5% ir izraisījis pamatotu satraukumu sabiedrībā par mūsu pensiju sistēmas ilgtspēju un uzticamību. Pēc būtības Latvijas pensiju sistēma, kas sākotnēji būvēta uz ilgtspējīgiem pamatiem, tiek neapdomīgi ietekmēta ar īstermiņa lēmumiem. Tas var nodarīt būtisku ilgtermiņa kaitējumu un, kā ierasts, par to netiek komunicēts.
Ir praktiski vispārējs skaidrojumu trūkums no Labklājības ministrijas, kam būtu jābūt pirmajai instancei, kas aizstāv iedzīvotāju tiesības uz uzticamu pensiju sistēmu un pārzina šāda lēmuma patieso ietekmi uz valsts pensiju budžetu un nākotnes pensionāru iespējām saņemt adekvātu pensiju.
Tā vietā tiek plaši izplatīti vispārēji mīti no Finanšu ministrijas, kurus var apkopot kā sekojošas tēzes:
- Iemaksu pārbīde no pensiju 2. līmeņa uz pensiju 1. līmeni uzlabos iedzīvotāju pensiju nākotnē, jo pensiju 1. līmeņa atdeve esot lielāka par finanšu tirgus atdevi pensiju 2. līmenī.
- Pensiju 2. līmenī ir daudz izaicinājumu un tas nedarbojas optimāli.
- Šāda darbība neradīs negatīvu ietekmi valsts budžetā. Tā tiek veikta, lai kompensētu nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumos.
Visas trīs tēzes neiztur kritiku, iespējams, tāpēc arī tās netiek sīkāk skaidrotas sabiedrībai.
1.mīts: pensiju iemaksu pārbīde no pensiju 2. līmeņa uz pensiju 1. līmeni uzlabos iedzīvotāju pensiju nākotnē, jo pensiju 1. līmeņa atdeve esot lielāka par finanšu tirgus ienesīgumu pensiju 2. līmenī.
Par šo jautājumu jau redzam ļoti daudz komentāru no jomas ekspertiem, bet gribētos pievienot vēl dažas atziņas. Pirmkārt, saukt pensiju 1. līmeņa pensiju virtuālā kapitāla indeksāciju par ienesīgumu jeb atdevi ir nekorekti, jo pensiju 1. līmenī nav aktīvu, kas var radīt ienesīgumu. Tas ir virtuāls solījums pie nosacījuma, ja politiķi nemainīs normatīvos aktus un notiks plānotā ekonomikas attīstība. Par to, ka pirmais arguments nestrādā, varam pārliecināties jau tagad.
Pilnīgi iespējams, ka Finanšu ministrijas apgalvojums ir balstīs uz vēsturiskajiem pensiju 1. līmeņa pensiju kapitāla indeksācijas datiem, kas ik pa brīdim uzrāda samērā būtiskus indeksācijas apjomus. Tomēr viss ir skaisti tikai virspusēji. Lai daļēji izprastu lietas būtību, pietiek paraudzīties uz šī gada situāciju. Pensiju 1. līmeņa iemaksas gada laikā ir bijušas ar 0% “ienesīgumu”, jo 2024. gadā tiek indeksētas ar koeficientu 1, tātad netiek indeksētas vispār. Ja salīdzinām ar esošo pensionāru pensiju indeksēšanu, tad atbilstoši valdību plāniem, pensijas palielinās par 6% līdz 10%.
Ko tas signalizē? Faktu, ka esošo pensionāru pensiju indeksācija vienmēr būs prioritāte, jo tā ir saistīta ar vēlētāju attieksmi tieši šodien. Ja paskatāmies detalizētāk, arī gados, kad tiek veikta esošā pensiju 1. līmeņa virtuālā kapitāla indeksācija, tā netiek veikta visam kapitālam, bet tikai daļai no tā. Vēl vēsturiski varam novērot arī politiķu vēlmi mainīt indeksēšanas periodus, tādējādi iegūstot īstermiņa budžeta ieguvumus.
Pēc būtības indeksācija ir balstīta uz sociālo iemaksu pieaugumu un var šķist, ka tai nevajadzētu radīt paliekošas ilgtermiņa sekas. Pārvirzot aptuveni 140 miljonus eiro (1% no 6% pensiju 2. līmeņa iemaksām gadā), iemaksām vajadzētu būt vismaz aptuvenā drošībā, saglabājot nākotnes solījumu izmaksāt pensiju 1. līmeņa pensijas. Tomēr, te arī slēpjas lielākais risks, jo demogrāfiskā situācija pēdējos 20-30 gados ir bijusi krasi atšķirīga no nākamajiem 10-20 gadiem, savukārt indeksācijas aprēķini tiek veikti tikai pie nemainīgas demogrāfiskās situācijas.
Atbilstoši Labklājības ministrijas datiem nākamajā desmitgadē sāks krasi samazināties darbspējas vecuma iedzīvotāju proporcija pret pensijas vecuma iedzīvotājiem. Pašreiz tā ir aptuveni 3 darbspējīgā vecuma cilvēki pret 1 iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem; pēc 10-12 gadiem šī proporcija būs 2 pret 1. Tas nozīmē – lai ievērotu pensiju solījumus attiecībā uz pensiju 1. līmeņa kapitālu, būs jāpalielina sociālā budžeta tēriņi par aptuveni 1/3, kas ir robežās no 1.5 līdz 2 miljardiem eiro gadā. Ir ļoti maz scenāriju pie kuriem tas ir iespējams. Pēc būtības vienīgās iespējas noturēt pensiju solījumus ir būtiski palielināt strādājošo skaitu, aicinot tos no citām valstīm, vai arī dotēt sociālo budžetu no pamatbudžeta lielos apjomos. Dzimstības veicināšana vairs nav pietiekams risinājums, jo tās ietekme būs redzama tikai pēc vairāk nekā 20 gadiem.
Šeit jāpiebilst – ja pensiju sistēma būtu darbojusies kā sākotnēji izstrādāta un modelēta, šādai situācijai nevajadzētu rasties, jo ar pietiekamām iemaksām 2. pensiju līmenī vismaz 10% apjomā, šis efekts būtu ievērojami mazināts. Šobrīd ir gana labi redzams, ka jau 5-10 gadu perspektīvā būs jāsper nepopulāri soļi – jāmazina pensiju 1. līmeņa pensiju solījumi vai būtiski jāpaaugstina pensionēšanās vecums. Taču tas būs pēc nākamajām vēlēšanām. Pirmie signāli ir redzami gan deklarētajā lēmumā pārvirzīt iemaksas no pensiju 2. līmeņa uz pensiju 1. līmeni, gan samērā straujajā sociālā budžeta pārpalikuma samazinājumā no 12% 2019. gadā uz 5% 2023. gadā.
2.mīts: pensiju 2. līmenī ir daudz izaicinājumu un tas nedarbojas optimāli
Strādājot pensiju industrijā, ir grūti neitrāli komentēt šo tēzi, tāpēc mēģināšu pieturēties pie faktiem nevis secinājumiem. Pirmā un būtiskākā iezīme – grūti un vairāk nekā 10 gadu laikā, tomēr sākotnējās 2. pensiju līmeņa nepilnības sadarbībā ar likumdevējiem un regulatoru ir novērstas. Esam panākuši atļauju investēt pensiju naudu akcijās līdz pat 100%, jaunieši beidzot tiek ierotēti vecumam atbilstošos plānos, pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir mantojams, kopš šī gada jūlija pensiju pārvaldniekiem ir pieejama informācija par saviem klientiem. Beidzot būs iespējams klientam sniegt konsultācijas un informāciju par izvēlētā ieguldījuma risku atbilstību vecumam, kam ir ļoti būtiska nozīme reālā pensiju kapitāla uzkrāšanā. Arī pensiju pārvaldības izdevumi ir zemākie Baltijā un konkurētspējīgi Eiropā. Esam paplašinājuši investīcijas Latvijā, tomēr šajā jomā vēl neredzam pietiekamu ieinteresētību un atbalstu normatīvo aktu sakārtošanā un finanšu instrumentu pieejamībā no valsts institūciju puses.
Ņemot vērā, ka valdībai ir vēlme mainīt likumdošanu tieši šobrīd, ir vērts apskatīt tieši šī brīža ienesīgumu. Atbilstoši manapensija.lv datiem viena gada pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums visiem pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā svārstās no 7% līdz 18% gadā un arī ilgtermiņa ienesīgumi ir konkurētspējīgi finanšu tirgos. Arī šeit neredzu pamatu, ko būtiski industrijai pārmest.
Protams, vienmēr var teikt, ka mazākas iemaksas pensiju 2. līmenī ir mazāks ienākums pensiju pārvaldniekiem, tomēr arī šis arguments neiztur kritiku, jo pensiju 2. līmeņa aktīvu apjoms pārsniedz 8 miljardus eiro, savukārt samazinājums par 140 miljoniem eiro rada potenciālo ieņēmumu samazinājumu par aptuveni 50 tūkstošiem eiro gadā.
Tāpēc būtu ļoti interesanti dzirdēt Finanšu ministrijas detalizētu argumentāciju par pensiju 2. līmeņa izaicinājumiem.
3.mīts: sociālo iemaksu pārnešana no pensiju 2. līmeņa uz pensiju 1. līmeni neradīs negatīvu ietekmi valsts budžetā.
Tā tiek veikta, lai kompensētu nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumos.
Pirmais jautājums, kas rodas dzirdot šo tēzi – ja nodokļu izmaiņu mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļu slogu uzņēmumiem, tad tas visticamāk samazināsies arī valsts un pašvaldību iestādēm. Vai tas tiks izmantots, lai rastu papildu līdzekļus algu palielināšanai?
Nav skaidrs arī, kā sociālā nodokļa pārbīde no pensiju 2. līmeņa uz pensiju 1. līmeni var sasniegt mērķi un uzlabot valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus. Ja apskatām teorētiskās iespējas, to var panākt ar līdzekļu aizdošanu\nodošanu no speciālā budžeta pamatbudžetam vai pamatbudžeta dotāciju samazināšanu speciālajam budžetam. Par nevienu no šiem virzieniem sīkāka informācija netiek sniegta.
Un visbeidzot, ja atgriežamies pie matemātikas un pieņemam, ka novirzītie 140 miljoni eiro gadā būs katru gadu jāindeksē atbilstoši sociālo iemaksu pieaugumam, kas galvenokārt balstās uz algas izmaiņām, tad šāda indeksācija virtuālā pensiju 1. līmeņa kapitāla aprēķinā 10 gadu laikā radīs nepieciešamību pēc aptuveni 160 miljoniem eiro (pieņemot 2% izmaiņu gadā) un tas ir papildus 1.4 miljardiem eiro, kam būtu jābūt nosegtiem no iemaksu palielinājuma. Savukārt, ja šie līdzekļi tiktu investēti finanšu tirgos, tad mēs varētu sagaidīt aptuveni 350 miljonu eiro atdevi (pieņemot 4% ienesīgumu). Sekojoši pārskatāmā perspektīvā šāds lēmums rada 160 miljonu samazinājumu valsts budžetā alternatīvi 350 miljonu pensiju palielinājuma iespējai pensiju 2. līmenī.
Apkopojot minētās atziņas, pirmkārt, ir ļoti bēdīgi, ka izmaiņas ar tik lielu ietekmi tiek pasniegtas kā maznozīmīgas un sabiedrībai netiek skaidrotas detalizēti. Vēl bēdīgāk, ka, vadoties pēc īstermiņa ieguvumiem, tiek turpināts graut sākotnēji ilgtspējīgo pensiju sistēmu gan matemātiski, gan sabiedrības uzticamības līmenī, kas ir vēl būtiskāk.
Raksta sagatavošanā izmantotie avoti:
- www.manapensija.lv ( apskatīts 1 gada ienesīgums, 10.09.2023 - 10.09.2024)
- www.lsm.lv; 09.09.2024 publicēts raksts “1. oktobrī notiks pensiju indeksācija; atkarībā no darba stāža pensiju pieaugums par 6,5 – 10%”
- www.vsaa.gov.lv; apskatīts Valsts pensiju speciālais budžets par 2019., 2022., 2023. un 2024. gadu.
