Vasara ir lielisks laiks ceļojumiem. Kādam patīk doties lidojumos uz tālākām valstīm, kāds dodas uz kaimiņzemēm ar savu auto. Bet daži atrod vidusceļu, ceļojot uz tālākiem mērķiem ar kemperi – lielu un ērtu māju uz riteņiem. Savā pieredzē ar mums padalījās influencere Līga Nakts, kura ar šo neparasto transportlīdzekli apceļoja visu Eiropu.
Kam pievērst uzmanību, izvēloties piemērotu busiņu?
Galvenais, meklējot sev piemērotu busiņu, ir kārtīgi novērtēt tā tehnisko stāvokli, jo tam priekšā noteikti ir tāls ceļš! Lietas, kurām īpaši jāpievērš uzmanība, ir rūsa, durvju stāvoklis un signalizācija.
Līga stāsta, ka viņa ar draugu kompāniju ceļo ar gandrīz lielāko busiņu, kāds pieejams. Tajā var brīvi stāvēt kājās un tas aprīkots ar visu nepieciešamo dzīvošanai, izņemot vannas istabu. Lai nomazgātos, ceļotāji izmanto vannas istabas kempingos vai citās tam nozīmētās vietās.
“Protams, šaurajos Itālijas ceļos ērtāk būtu navigēt ar mazāku busiņu, piemēram, T5, bet tad būtu jāatsakās no dažām ērtībām. Ar mazāku busiņu būs vieglāk arī iešmaukt dažos stāvlaukumos, kuros nav atļauts atrasties kemperiem”, viņa stāsta.
Kā pareizi pārveidot busiņu, lai nerastos problēmas ar CSDD?
Visas busiņa pārbūves pārvērtības ir jāsaskaņo ar Ceļus satiksmes drošības direkciju. Līga atklāja, ka viņu busiņam, kas sākotnēji bija kravas furgons, ir iegūta jauna kvalifikācija "speciālais dzīvojamais transportlīdzeklis" jeb kemperis. Par to nav nepieciešams maksāt vinjeti uz Latvijas ceļiem, kā pirms tam.
Finansējums Jūsu mērķu īstenošanai
Dokumentu kārtošana bija viegla, bet laikietilpīga. Kopējās izmaksas bija ap 150 eiro un aizņēma mēnesi. Lai to izdarītu, ir jāizveido pārbūves projekts, kura paraugs pieejams CSDD mājaslapā (“Vieglā speciālā dzīvojamā transportlīdzekļa pārbūves projekta paraugs” lapas apakšā), jānosūta tas uz apstiprināšanu, ja nepieciešams jāveic labojumi tajā un tad, kad projekts apstiprināts, var sākt veikt pārbūvi. Pēc pārbūves to vēl vizuāli novērtē un tiek piešķirta jauna tehniskā pase.
Kur aizceļot un kas jāņem vērā nakšņojot?
Lai gan ceļot var teju, kur acis rāda, Līga uzsver, ka ir dažādi un katrā valstī atšķirīgi noteikumi, kur drīkst vai nedrīkst nakšņot. Piemēram, Baltijas un Skandināvijas valstīs nakšņot pie valstij piederošas dabas ir atļauts, ja vien kāda ceļa zīme nesaka pretēji.
Bet ir valstis, kā piemēram, Horvātija, kurā jebkāda veida nakšņošana ārpus mājām vai kempinga teritorijas ir aizliegta. “Pēc mūsu pieredzes visērtāk ar nakšņošanu ir bijis Itālijā, Spānijā un Francijā”, Līga atceras. Nakšņošanas vietas viņa ar draugiem meklē Park4Night lietotnē, kurā ceļotāji dalās ar pieredzi un lokācijām, kurās iespējams apmesties uz nakti.
