Iekrītot krāpnieku meistarīgi izliktajās lamatās, Latvijas iedzīvotāji ir pazaudējuši jau vairāk nekā septiņus miljonus eiro, liecina Valsts policijas dati. Saņemot viltvārža zvanu, apvārdots var tikt gandrīz jebkurš, jo noziedzniekiem ir sagatavots rīcības scenārijs ikvienai situācijai un upura jautājumam. Taču, pievēršot uzmanību niansēm, krāpniekus var pavisam viegli atpazīt.
Aicinām noskatīties Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” sagatavoto sižetu, lai gūtu ieskatu, ar kādiem paņēmieniem un metodēm telefonkrāpnieki lūko apkrāpt savas upurus:
Krāpnieku shēmas ir noslīpētas
“Banka nekad neprasa jūsu datus, jo mūsu darbinieki nekad nezvanīs un neprasīs nosaukt lietotāja vārdu internetbankā. Mums to nevajag,” sarunas ierakstu Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” komentē Swedbank mediju attiecību vadītājs Jānis Krops. “Šajā ierakstā krāpnieki ļoti izteikti saka – mēs jau neprasām jums personīgo informāciju, jūsu karti un kartes numuru mums nevajag, bet iedodiet savu lietotāja vārdu un personas kodu. Karte ir mazāks ļaunums, jo internetbankas pieeja nozīmē, ka viņi var nozagt visu jūsu naudu,” skaidro J. Krops.
SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis brīdina, ka krāpnieki lieliski spēj pielāgoties situācijai. “Piezvana klientam un saka, ka zvans ir no Luminor vai Citadeles. Klients atbild, ka viņam šajās bankās kontu nav. Tad seko stāsts par to, ka ir kopīgais zvanu centrs un tūlīt notiks savienojums ar attiecīgās bankas speciālistu. Izdomas ziņā krāpniekiem viss ir labi, viņi nesamulst. Algoritms un shēmas ir izstrādātas,” krāpnieku taktiku raidījumam “de facto” komentē M. Pelcis.
Krāpnieki ar potenciālajiem upuriem visbiežāk sarunājas krieviski, kā arī lieliski spēj izskaidrot, kāpēc saruna nevar aizritēt latviešu valodā. “Viens variants, ka visi latviski runājošie operatori ir aizņemti. Taču ir pat stāsti, ka zvans saņemts no zvanu centra Lietuvā, jo Latvijā viss ir aizņemts,” norāda SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs M. Pelcis.
Atgādinām, ja banka zvana klientiem, darbinieks nekad neaicina dalīties ar personas datiem, nosaukt piekļuves paroles vai apstiprināt darbības ar Smart-ID lietotni. Uz jebkādu šādā veida lūgumu jāatbild noraidoši, kā arī vēlams pārtraukt sarunu.
