Anita Segliņa: Kas jāzina par atvaļinājumu plānošanu 2024. gadā

Pavisam drīz, 11. martā, klāt būs skolēnu pavasara brīvdienas. Daudzi vecāki, īpaši, ja nav iespējams strādāt attālināti, šajā nedēļā dosies atvaļinājumā, lai pieskatītu bērnus un pavadītu laiku kopā ar ģimeni. Lai darbs tiktu organizēts raiti un darba devējs pēc iespējas labāk ņemtu vērā darbinieku vēlmes, ir vērts plānot atvaļinājumus jau laikus visam gadam. SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Anita Segliņa atgādina, kas jāzina par atvaļinājumu ņemšanu un plānošanu.

 Atvaļinājuma grafiks visam gadam jau gada pirmajā ceturksnī

“Lai darba devējs varētu labāk plānot darba organizēšanu, ņemot vērā darbinieku vēlmes, jau gada pirmajā ceturksnī vajadzētu sagatavot atvaļinājumu grafiku visam gadam,” stāsta SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Anita Segliņa. "Protams, dažādās darba vietās atvaļinājumu plānošana un izmantošana var atšķirties, citviet pieeja būs elastīgāka, citviet – būs mazāk iespēju manevriem. Tomēr jau gada sākumā iesaku pārdomāt atvaļinājumu plānu visam gadam. Atvaļinājumu grafiks ir ne tikai formāla prasība, bet arī nodrošina vienmērīgu darba organizēšanu un ņem vērā gan darbinieka, gan darba devēja vēlmes un vajadzības," skaidro Segliņa.

Pārskatiet atvaļinājuma bilanci jeb pieejamās atvaļinājuma dienas

Gada sākumā ir vērtīgi noskaidrot, kāds ir atvaļinājuma atlikums un papildu brīvdienu izmantošanas termiņi. "Pandēmijas gados daudzi darbinieki atlika atvaļinājumu, cerot, ka drīz varēs ceļot un organizēt kopīgus pasākumus kā bija raduši iepriekš. Tas radīja īslaicīgu situāciju, kad darbiniekiem bija uzkrājušies lieli atvaļinājumu atlikumi. Šobrīd situācija ir normalizējusies. Tomēr iesaku darbiniekiem pārbaudīt, vai papildus noteiktajam ikgadējam atvaļinājumam darbiniekiem pienākas darba likumā noteiktais vai darba devēja piešķirtais papildatvaļinājums, un kādos termiņos noteiktais papildatvaļinājums ir jāizmanto,” uzsver Segliņa.

Dodiet priekšroku ilgākam atpūtas laikam – viens atvaļinājums vismaz divu nedēļu garumā

Atpūta ir ļoti svarīga, lai saglabātu un atjaunotu darba spējas. Daudzi pētījumi liecina, ka, pietiekami atpūšoties, darbinieki ir laimīgāki, efektīvāki un radošāki. Saskaņā ar Darba likumu viena daļa ikgadējā atvaļinājuma nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. A. Segliņa stāsta: “Ja darba organizācija to atļauj, iesaku vēl garāku atvaļinājumu, jo tas palīdzēs izrauties no darba domām un labāk rūpēties gan par savu garīgo, gan fizisko veselību. Alternatīva ir sadalīt atvaļinājumu tā, lai būtu iespējams atpūsties dažādos gada laikos ar noteiktu regularitāti, joprojām vienu no atvaļinājuma daļām saglabājot divas nepārtrauktas nedēļas. Plānojot garāku atvaļinājumu, pieteikums darba devējam noteikti būtu iesniedzams iespējami agrāk, savukārt īsāku atvaļinājumu var izņemt elastīgāk, vienojoties ar vadītāju un aizvietotāju.”

Papildu brīvdienas par stāžu un brīvprātīgo darbu – arvien izplatītāka prakse

Anita Segliņa piebilst, ka arvien vairāk organizāciju piedāvā papildu apmaksātas brīvdienas. Dažādās organizācijās darba kultūra ir atšķirīga, tāpēc darbiniekam, uzsākot darbu, būtu jānoskaidro, vai un ar kādu mērķi darba devējs piedāvā papildu brīvdienas. Piemēram, SEB bankā papildu atvaļinājuma dienas var saņemt atkarībā no darba stāža. Tāpat katru gadu visiem darbiniekiem ir iespēja izmantot apmaksātu Brīvprātīgā darba dienu un Personīgo dienu savām vajadzībām.

“Esmu pārliecināta, ka papildu atvaļinājuma dienas sniedz labumu ne tikai darbiniekiem, bet arī visai organizācijai kopumā. Paplašinātākas atvaļinājumu politikas piedāvāšana apliecina apņemšanos rūpēties par darbinieku labklājību, veicina darbinieku veselības un darba spēju saglabāšanu. Atzīstot plānotās prombūtnes nozīmīgumu un mudinot darbiniekus izmantot viņiem piešķirtās atvaļinājuma dienas, organizācijas veicina veselīgāku un ilgtspējīgāku darba vidi, kas rezultējas uzņēmuma ieguvumos - darbinieku apmierinātībā, lojalitātē un vispārējos organizācijas panākumos.”