Martā piešķirto kredītu summa – lielākā kopš 2008. gada krīzes

Salīdzinot ar 2024. gada sākumu, šobrīd ir mazāk cilvēku, kuriem ir grūti segt savas saistības (kredītus vai līzingu). Ja pirms gada par grūtībām segt saistības runāja gandrīz 25% iedzīvotāju, tad šobrīd – 20%. Vienlaikus pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda, ka viņiem nav nekādu grūtību atmaksāt aizdevumus, liecina SEB bankas Finanšu drošības indeksa dati*. Euribor likmju samazinājums ne vien atvieglo esošo saistību segšanu, bet arī veicina interesi par jaunajiem mājokļa kredītiem. 

Saskaņā ar aptaujas datiem finanšu saistības – kredīts, līzings vai tml. – ir pusei Latvijas iedzīvotāju. Gada laikā par četriem procentpunktiem pieaugusi to respondentu daļa, kuri atzīmē, ka šobrīd viņiem nav nekādu grūtību aizdevumus atmaksāt. Vienlaicīgi no 25% uz 20% samazinājusies to iedzīvotāju daļa, kuri norāda, ka saistību segšana sagādā grūtības. 

Samazinoties Euribor likmēm, gada laikā ievērojami samazinājušies arī ikmēneša maksājumi par kredītiem. Samazinājums ir atkarīgs no aizdevuma atlikuma, termiņa un izvēlētās Euribor likmes, tomēr var teikt, ka vidējais samazinājums lielākai daļai mājokļa kredītu veido ap 70-100 eiro.

“Ja runājam par tā saucamo vidējo likmi kredītiem, tad SEB bankā gada laikā tā ir samazinājusies par gandrīz diviem procentpunktiem, sekojot Euribor kritumam. Likmju samazinājums ne vien atvieglo esošo saistību segšanu, bet arī veicina interesi par jaunajiem mājokļa kredītiem. Kopš gada sākuma novērojam pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt martā mājokļa kredītos piešķīrām par 160% vairāk, nekā 2024. gada martā – viena mēneša ietvaros piešķirtā summa ir lielākā kopš 2008. gada krīzes. Redzam, ka iedzīvotāji drosmīgāk uzņemas saistības par lielākām summām,” norāda SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

Trešdaļai ir vēlme mainīt esošo mājokli; ģimenei Rīgā jārēķinās ar 200 000 eiro ieguldījumu

Aptaujas dati parāda, ka 13% iedzīvotāju ir konkrēti plāni tuvāko trīs gadu laikā mainīt esošo mājokli. Gandrīz divas trešdaļas no viņiem mājokļa iegādei izmantos bankas aizdevumu. Daļa iedzīvotāju plāno doties dzīvot ārzemēs. Un vēl gandrīz katrs septītais norāda, ka viņam ir vēlme mainīt esošo dzīvesvietu, tomēr šobrīd dažādu iemesli dēļ nav iespēju to izdarīt. 

“Arī mūsu novērojumi liecina, ka ne visi, kuriem ir interese un vajadzība iegādāties jaunu īpašumu, to var atļauties. Ja rīdzinieku ģimene, kurā plānoti divi vai vairāk bērni, vēlas vismaz trīs istabu dzīvokli, tai būtu jārēķinās ar investīciju vismaz 200 tūkstošu eiro apmērā (jaunajā projektā). Tiesa, lētāku īpašumu varētu meklēt t.s. otrreizējā tirgū, kur cena būs ap 2400 eiro kvadrātmetrā renovētā pirmskara laika namā vai ap 1400 eiro kvadrātmetrā sērijveida mājā. Tomēr cenu kāpums pērn ir bijis būtisks visos dzīvokļu segmentos, un tieši tas daudziem kļūst par būtisku šķērsli īpašuma iegādei. Tāpēc mans aicinājums pircējiem, kuri meklē īpašumu jaunajos projektos, būtu prasīt atlaides, jo piedāvājums ir diezgan bagātīgs un šogad to papildinās vēl jauni dzīvokļi,” turpina Māris Opincāns. 

Pēc aptaujas datiem lielākā daļa iedzīvotāju (73%) šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī. Gandrīz katrs ceturtais no viņiem par savu mājokli maksā kredītu. Vēl 15% dzīvo īrētā mājoklī un vēl 7%, lielākoties jaunieši, norādījuši, ka dzīvo pie vecākiem vai radiniekiem. 

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada janvārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.